Kultūras ministrs: jāceļ darba ražīgums

Kultūras ministra Inta Dāldera Tautas partijas 12.kongresam 2009.gada 21.novembrī sagatavotās runas galvenais patoss ir par nacionālas kultūras nozīmi Latvijas valsts un latviešu tautas pastāvēšanā, kā arī tās lomu šī brīža grūtību pārvarēšanā:  “Tieši latviešu kultūra ir tas, kas mūsu principiāli atšķir no jebkuras citas valsts un tieši latviešu kultūra ir iemesls, kādēļ latvietim ir jādzīvo Latvijā… Es domāju, ka šodien, kad mēs esam ekonomisko grūtību nomākti, mums ir jāatceras, ka kultūra ir brīnišķīgs garīga spēka avots, tā mums var dot enerģiju, vienot mūs visus kopīgu mērķu sasniegšanai.”

Rezumējot 2010.gada budžeta plānošanas procesu, ministrs sola, ka pamatlīmenī tiks saglabāti muzeji, mūzikas skolas, teātri, opera, orķestri, arhīvi, bibliotēkas un citas kultūras iestādes, kā arī tiks turpināta bibliotēkas celtniecība. Viņš plāno padarīt kultūras pārvaldību efektīvāku un mūsdienīgāku, veikt muzeju reorganizāciju, “lai piešķirtu lielāku redzamību Raiņa un Aspazijas mantojumam”. Tāpat sola domāt “par resursu konsolidāciju vienam kopējam vasaras mūzikas festivālam”, kā arī celt darba ražīgumu.

Konkursa “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” vērtēšanas komisijas ziņojums

LR Kultūras ministrijas mājas lapā izlasāms konkursa “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” (EKG) vērtēšanas komisijas galīgās atlases ziņojums pēc noslēguma sēdes Rīgā 2009. gada 15. septembrī, kad par kandidātpilsētu EKG 2014 statusam triju pilsētu konkurencē tika izvirzīta Rīga.

Ziņojumā teikts, ka “atlases žūrija ir ieinteresēta, lai turpmākajos gados EKG Rīga 2014 programma tiktu izstrādāta detalizēti. Rīgas pilsēta nevar vienkārši piedāvāt jau ierasto ikgadējo kultūras programmu”. Žūrija ir atzinīgi novērtējusi informāciju, ka kultūra ir Rīgas attīstības plāna nozīmīga sastāvdaļa, ziņojumā tiek uzsvērts, ka “žūrija vēlētos monitoringa procesa laikā saņemt oficiālu apliecinājumu tam, ka šis uzstādījums nemainās”.

Lai arī žūrija atzinīgi novērtē Liepājas un Cēsu pilsētu pieteikumus, tomēr atzīmē, ka Cēsu pilsēta ir par mazu, lai spētu nosūtīt spēcīgu kultūras vēstījumu no Latvijas uz Eiropu. Tāpat tā uzskata, ka tik mazā pilsētā kā Cēsis būtu gandrīz neiespējami prezentēt plašu programmu laikā, kad globālās ekonomiskās problēmas negatīvi ietekmē visus budžetus. Liepājas pieteikumā atzīmēta liepājnieku pieeja, ka kultūras aktivitātes un ieguldījumi varētu dot jaunu pielietojumu un iespējas dažām ēkām, kuras kopš militārās bāzes likvidēšanas 1990.gadā stāv tukšas. Tomēr žūrija atzīst, ka “šis process ir sācies, bet pagaidām nelielā apjomā”.

Kultūras ministrija plāno pārņemt Latvijas Radio kori savā padotībā

Kultūras ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā izskatīšanai projektu, kas paredz VB SIA „Latvijas Radio” struktūrvienības  Latvijas Radio kora nodošanu Kultūras ministrijas padotībā, kā arī līdzekļu pārdali kora darbības nodrošināšanai. Turpmāk plānots, ka Latvijas Radio koris tiks iekļauts valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti” sastāvā, kas kori nodrošinās ar darbam nepieciešamajām mēģinājumu telpām koncertzālē „Spīķeri” un aprīkojumu, kā arī organizēs kora koncertdarbību Latvijā.

Plānotās izmaiņas tiek veiktas, lai finansējuma samazinājuma apstākļos Latvijas Radio nepieņemtu lēmumu par Latvijas Radio kora likvidāciju.

Latvijas Radošo savienību padome aicina izteikt atbalstu kultūrai

Latvijas Radošo savienību padome ir aicinājusi izteikt atbalstu kultūrai un rīko atbalsta akciju „Es par kultūru”, kura notiks līdz 2009.gada 16. oktobrim kultūras institūcijās. Akcijas laikā iedzīvotāji aicināti ar saviem parakstiem apliecināt, ka  kultūra viņu dzīvē ir svarīga. Akcija notiks  kultūras institūcijās – kinoteātros, grāmatnīcās, bibliotēkās, muzejos, teātros, koncertu norises vietās, mūzikas un mākslas skolās, kā arī interneta portālā http://www.delfi.lv un http://www.draugiem.lv.

Sarmīte Ēlerte: „ Man liekas absurdi, ka anonīmu funkciju vērtētāju balss, kuri novērtē kultūru kā valsts vismazāk svarīgo funkciju ir dzirdami skaļāk, kā tie 10 un 100 tūkstoši, kuriem kultūra ir absolūti nepieciešama dzīves daļa. Tādēļ mēs gribam, lai šī cilvēku daļa ir dzirdama”.

Uģis Prauliņš: „Pagājušajā nedēļā iepazinos ar kultūras funkcijas nozīmības izvērtējumu, ko veikuši politiķi un sociālie partneri. Valdība nedrīkst subjektīvus vērtējumus pārvērst par valstiskiem kritērijiem”.

Māris Bērziņš: „Valsts pirmkārt sakņojas kultūrā un tikai pēc tam izveidojas par ekonomisku vienību. Jo augstāka kultūra, jo spēcīgāka ekonomika.” Turpināt lasīšanu “Latvijas Radošo savienību padome aicina izteikt atbalstu kultūrai”

Dizains. Nākotne 2009 pievērš Eiropas uzmanību

Laikā no 2009.gada 1. oktobra līdz 15. novembrim Rīga kļūs par dizaina pilsētu, jo šeit jau piekto gadu pēc kārtas notiks festivāls Dizains.Nākotne 2009. Šis gads ievērojams ar diviem Eiropas mēroga dizaina dzīves notikumiem – starptautisku konferenci “Dizains un valsts politika”, kā arī Eiropas dizaina asociāciju apvienības (BEDA) reģionālo valdes sēdi, kuras laikā 1. oktobris tiks izziņots kā Eiropas Dizaina diena.

Starptautiska konference “Dizains un valsts politika” 2009.gada 2. oktobrī pulcēs Eiropas un Latvijas ekspertus, dizaina politikas veidotājus, dizainerus, pasniedzējus un pētniekus, lai diskutētu par dizaina attīstības perspektīvām. Šodien dizains tiek pozicionēts kā viens no vadošajiem spēkiem, kas mijiedarbojoties ekonomikas un un kultūras procesiem, spēj piedāvāt sabiedrībai jaunus risinājumus un noteikt attīstības virzienus. Konference iepazīstinās ar Latvijas un ārvalstu pieredzi, kas ļaus izvērtēt situāciju un izprast nākotnes perspektīvas, veidojot atbildīgu dizaina politiku.

Festivālu rīko Dizaina Informācijas centrs (DIC).

Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā – Rīga

Rīga 2014. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu – to 15.septembrī izšķīra starptautiska atlases komisija ar tās priekšsēdētāju seru Robertu Skotu. Eiropas kultūras galvaspilsētas atlases konkursā startēja četras Latvijas pilsētas: Cēsis, Jūrmala, Liepāja un Rīga. Noslēdzošajā kārtā par šo titulu cīnījās Cēsis (www.cesis.lv), Liepāja (www.liepaja2014.lv) un Rīga (www.kultrix.lv). Konkursa atlases žūrija bija starptautiska – tajā piedalījās septiņi Eiropas Savienības institūciju noteikti pārstāvji, kā arī seši Latvijas noteikti un Eiropas Komisijas apstiprināti pārstāvji.