Kategorija: Notikumi LV

“Culturelab” turpina analizēt partiju priekšvēlēšanu solījumus kultūras jomā – visbeidzot arī Zemgalē. Iepriekšējos rakstus lasiet sadaļā “Vēlēšanas”.

Gan Jelgavā, gan Jēkabpilī kandidē 11 partijas un apvienības, kultūras jomā izsakot dažādus priekšlikumus. Ja Jēkabpilī partiju vidū jūtama zināma vienotība par ieguldījumiem kultūras infrastruktūrā un par orientāciju uz atpūtu un izklaidi, tad Jelgavā, izlasot partiju programmas, nekļūst skaidrs, kā šīs partijas, strādājot koalīcijā, spēs vienoties par veicamajiem uzdevumiem un prioritātēm kultūras jomā. Turpināt lasīšanu “Vēlēšanu solījumi kultūras jomā Jelgavā un Jēkabpilī” →

Lai arī Ventspilī un Liepājā reģistrētais bezdarba līmenis 2009.gada aprīlī ir augstāks nekā Daugavpilī (Ventspils – 10.2%; Liepāja – 13.8%; Daugavpils – 9.2%), tomēr Kurzemē partiju priekšvēlēšanu programmās kultūrai atvēlēta lielāka vieta un loma nekā Daugavpilī, kur partijas pamatā cīnās ap dažādiem ekonomiskiem un sociāliem risinājumiem. Tomēr reti kurai partijai, kas kandidē vēlēšanās Ventspilī un Liepājā, ir daudzpusīgs priekšstats par pašvaldības uzdevumiem kultūras jomā un par konkrētām prioritātēm turpmākajos gados.

Jāpieļauj, ka šajās pilsētās galvenā cīņa varētu būt starp pie varas esošajām partijām un pārējām, kas vēlētos ieviest būtiskas pārmaiņas līdzšinējā politikā. Tomēr, analizējot mērķus un uzdevumus kultūras jomā, kopumā jāsecina – jo tuvāk partijas cilvēki stāv pašreizējai domes pārvaldei, jo labāk ir izstrādāta programma kultūras jomā. Tas attiecas uz „Tautas partiju” un „Liepājas partiju” Liepājā, kā arī uz “Latvijai un Ventspilij” Ventspils pilsētā. Toties opozīcijas partijām ir labāka humora izjūta (skatīt mājas lapu http://www.sheriffontaine.lv/). Turpināt lasīšanu “Priekšvēlēšanu programmas kultūras jomā Kurzemē” →

Atbildi uz gadiem ilgušo diskusiju, kura pilsēta – Daugavpils vai Rēzekne – ir Latgales kultūras galvaspilsēta, zināmā mērā sniedz šo pilsētu priekšvēlēšanu kandidātu programmas. Daugavpilī – 14 saraksti, Rēzeknē – 17 saraksti – tas ir pietiekami plašs spektrs, programmās dominējošie spriedumi, mērķi un uzdevumi ļauj izprast katrā pilsētā valdošo noskaņojumu.

Daugavpils iedzīvotāju pārstāvji – topošie pašvaldības politiķi – orientējas galvenokārt uz ekonomiskām vērtībām – piedāvājot vispārsteidzošākos plānus, kā glābt pilsētas iedzīvotājus no krīzes un sociālām problēmām. Daudzas partijas kultūru nepiemin nemaz vai arī tikai kā veidu (nekonkretizējot), kā sasniegt etnisko saskaņu daudznacionālajā pilsētā.

Savukārt Rēzeknes partiju pārstāvji ir noskaņoti uz garīguma viļņa, daudz biežāk kultūra tiek minēta kā pilsētas nākotnes attīstības ceļš. Ir pat partijas (piem., „Vienota Rēzeknei”), kas formulē plašu kultūrā veicamo darbu spektru, tomēr jājautā, vai esošajā situācijā bezdarbs, sociālo un ekonomisko jautājumu risināšana nenospiedīs uz ceļiem cēlos mērķus kultūras budžetu nesamazināt vai pat palielināt (tas būtu nepieciešams, lai īstenotu dažās programmās minētos darbus)? Te jāatminas līdzšinējās pašvaldības pieņemtie lēmumi, kas tieši Rēzeknē, salīdzinot ar citām pašvaldībām, kultūras budžetu 2009.gadam samazināja ļoti krasi – par 43%.

Lasiet arī iepriekšējās „Culturelab” publikācijas par priekšvēlēšanu programmām citās Latvijas lielajās pilsētās (Rīgā, Jūrmalā un Valmierā). Turpināt lasīšanu “Priekšvēlēšanu solījumi Latgalē” →

Turpinām apskatīt partiju priekšvēlēšanu solījumus kultūras jomā lielākajās pilsētās. Šoreiz – par Valmieru un Jūrmalu (iepriekš jau rakstījām par Rīgu). Valmieru partijas plāno attīstīt par Vidzemes kultūras centru, galvenokārt atbalstot tradicionālās kultūras vērtības, savukārt Jūrmalu politiķi redz kā kūrorta un tūrisma pilsētu, tomēr kultūras jomā solījumi vairāk vērsti uz vietējiem iedzīvotājiem – par spīti ekonomiskai krīzei kā no pārpilnības raga birst solījumi investēt jaunu kultūras objektu celtniecībā vai esošo rekonstrukcijā. Turpināt lasīšanu “Partiju solījumi kultūras jomā Jūrmalā un Valmierā” →

Pašvaldību vēlēšanām tuvojoties, „Culturelab” ielūkojas partiju programmās, skatot un vētot, ko tās sola veikt kultūras jomā lielākajās Latvijas pilsētās.

Jāatgādina, ka pašvaldību pārziņā Latvijā ir samērā liels skaits kultūras institūciju – 851 pašvaldību publiskā bibliotēka, 83 pašvaldību muzeji, 145 pašvaldību profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības iestādes, 541 kultūras nams. Atsevišķas pašvaldības ir uzņēmušās atbildību arī par citām kultūras un mākslas iestādēm (piem., daļēji par profesionāliem teātriem, mākslas vidusskolām Daugavpilī un Valmierā u.c.).

Partijas programmas analizēt sāksim ar Rīgas pilsētu, kur pašvaldību vēlēšanās kandidē 16 partiju un apvienību saraksti.

Rīgā lielākā daļa partiju nesola rūpēties par profesionālo mākslu. Vairākums plāno atbalstīt mākslas un mūzikas skolas, kā arī pašdarbības kolektīvus. Tomēr kopumā kultūra ar nedaudziem izņēmumiem ir sastopama programmu noslēgumā, īsā rindiņā, neizvēršot sīkāk, ko tad atbalstīs. Izņemot sabiedrību „Citai politikai”, kas kultūras jomu skata no kultūras patērētāja viedokļa, pārējās partijas lielākoties domā par kultūras institūcijām un infrastruktūru, dažas – arī par kultūras piedāvājumu tūristiem. Turpināt lasīšanu “Ko partijas sola paveikt kultūras jomā Rīgā?” →