„Lauku apvidi piedzīvo pārejas periodu. (..) Iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās, grūtības noturēt jauno paaudzi, ierobežotas ekonomiskās un sociālās iespējas, dabas resursu noplicināšanās, vietējo pakalpojumu samazināšanās un dzīves sadārdzināšanās. Tāpat apšaubāma ir lauku sabiedrību nākotne lauksaimniecības jomā.” Tā secina Kanādas Radošo pilsētu sadarbības tīkla mājas lapā www.creativecity.ca publiskotā pētījuma „Attīstot un atjauninot lauku sabiedrības ar mākslas un kultūras palīdzību” autori („Developing and Revitalizing Rural Communities Through Arts and Culture”). Pētījumu izstrādājusi ekspertu komanda, sadarbojoties vairākām organizācijām, un tas aptver Kanādu, Austrāliju, ASV un Eiropu. „Lauku apvidi” definēti kā mazpilsētas un lauku reģioni, kas nošķirti no lielākiem centriem un kuros ir mazāk par 10 000 iedzīvotājiem. Tomēr lielāko daļu secinājumu var attiecināt arī uz Latvijas situāciju. Turpināt lasīšanu “Pētījums: kultūras loma lauku apvidos un mazpilsētās”
Padomi funkciju audita veikšanai
Valsts kanceleja piedāvā bagātīgu resursu klāstu tiem, kam organizācijā, valsts vai pašvaldības pārvaldē būtu jāveic “optimizācija”. Resursu sarakstā var atrast gan ārvalstu pieredzi – dažādas funkciju audita rokasgrāmatas, gan funkciju analīzes shēmas, matricas, paraugus…, ieskaitot pat “efektologa” padomus mūzikas jomā (pēdējais gan tiek pasniegts kā joks).
Pētījums: kultūras infrastruktūra Kanādā
Pētījums par kultūras infrastruktūru Kanādā (“Under Construction: The State of Cultural Infrastructure in Canada”, Centre of Expertise on Culture and Communities, 2008) apskata ne vien kultūras infrastruktūru Kanādā un kultūras politiku tās izmantošanā, bet arī piedāvā analīzi par jautājumiem, kas nozīmīgi Latvijā, jo īpaši situācijā, kad tiek rekonstruēti tik daudzi kultūras centri visā Latvijā.
Bagātīgu informāciju var izlasīt sadaļā par kultūras infrastruktūrā ieguldīto investīciju sociālo un ekonomisko atdevi (Shared spaces: Social and economic returns on investment in cultural infrastructure).
2008.gadā arī Latvijā tapis pētījums “Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālo centru izveides sociāli ekonomiskais pamatojums”.
Pētijums: kultūras patēriņš 2008. gadā
2008.gada nogalē jau trešo reizi tika realizēta Latvijas iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu kultūras patēriņa un līdzdalības tendences Latvijā. Šī gada pētījums papildus vispārējiem kultūras patēriņa datiem, padziļināti analizē kultūras pieejamības jautājumus (īpaši akcentējot kultūras pieejamību ārpus Rīgas, kā arī kultūras pieejamību dažādām mērķa grupām (bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cittautiešiem)). Tāpat pētījums sniedz datus par dažādu regulāri notiekošu kultūras pasākumu atpazīstamību un apmeklētību, kā arī regulāro kultūras izdevumu atpazīstamību un patēriņu (lasīšanu).
“Kultūras patēriņa pētījumu 2008” izstrādāja „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pēc VKKF pasūtījuma.
Pētījums: Latvijas kino nozares piedāvājums neatbilst skatītāju vēlmēm
Lai gan kinoteātri vismaz reizi gadā apmeklē lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, tomēr gandrīz puse no viņiem – 45% -pēdējo trīs gadu laikā nav bijuši ne uz vienu Latvijā uzņemtas filmas kinoseansu, – tā norāda sabiedriskā labuma organizācija “Latvijas Kino Attīstības Fonds” un portāla ‘draugiem.lv’ kopīgi organizētās aptaujas respondenti.
Kā galvenos iemeslus nepietiekamai ieinteresētībai latviešu filmu piedāvājumā aptaujātie min to, ka filmas varbūt ir labas, taču skatītājam neinteresantas (33%), kā arī to, ka latviešu filmas tiek nepietiekami reklamētas un izplatītas, tādēļ nav iespēju tās noskatīties (35%). Turpināt lasīšanu “Pētījums: Latvijas kino nozares piedāvājums neatbilst skatītāju vēlmēm”
Pētījums: jauniešu priekšstati par kultūras kanonu
Projekta “Latvijas Kultūras kanons” ietvaros LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras docētāji un studējošie laikā no 2008. gada septembra līdz 2009. gada janvārim veica pētījumu “Latvijas jauniešu priekšstati par kultūras kanonu”. Kopumā aptaujāti vairāk nekā 750 jaunieši.
Galvenie pētījuma secinājumi liecina, ka jauniešiem ir zema informētības pakāpe un ļoti atšķirīgs zināšanu līmenis par tām vērtību kopām, kuras kanona nozaru eksperti identificējuši kā eventuāli iekļaujamas kultūras nozaru vērtību sarakstos. Vislabāk pārzinātas ir vērtības tautas tradīciju jomā un literatūrā; visvājākās zināšanas apliecinātas vizuālās mākslas nozarē, maz jauniešiem pazīstamu vērtību arī kino un skatuves mākslas nozarē. Jaunieši atzīst, ka Latvijai ir savas specifiskas kultūras vērtības, taču nespēj nosaukt īpaši plašu šādu vērtību kopu. Tiek nosaukti Dziesmu svētki, tautas dziesmas, Līgo svētki, Mārtiņdiena, Ziemassvētki, Brīvības piemineklis, valoda. Turpināt lasīšanu “Pētījums: jauniešu priekšstati par kultūras kanonu”
CultureLab 