Diskusija par autortiesību jautājumiem Latvijas neatkarīgajā mūzikas vidē

Mūzikas klubs „Nabaklab” maijā uzsāka lekciju ciklu “Uzskaņot prātu”, un pirmā diskusija bija veltīta autortiesību jautājumam Latvijas neatkarīgajā mūzikas vidē.

Diskusijas nepieciešamību radījusi ieilgusī neatkarīgās skatuves mūziķu un izdevniecību neapmierinātība ar Latvijas autortiesību un blakustiesību organizāciju neelastīgo darbību. Tā tika organizēta nolūkā dalīties ar informāciju, pieredzi un potenciālajiem risinājumiem, meklējot atbildi uz jautājumu par to, kā rīkoties neatkarīgās jomas pārstāvjiem: ignorēt autortiesību un blakustiesību jautājumu vai arī iesaistīties šajā jomā un cīnīties par sev izdevīgiem nosacījumiem.

Diskusijā piedalījās gan neatkarīgo mūziķu pārstāvji, gan pārstāvji no AKKA/LAA, LaIPA, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Kultūras ministrijas, kas atbildēja uz klausītāju jautājumiem

”Nabaklab” mājas lapā pieejams diskusijas videoieraksts, savukārt portālā „Delfi” – raksts ar galvenajiem diskusijas secinājumiem.

Latvijā pelnošākais autors – Raimonds Pauls

Portāls ir.lv raksta, ka Latvijā visvairāk pelnošais autors ir Maestro Raimonds Pauls, par ko liecinot Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) dati. Tās izpilddirektore Inese Paklone intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” lēš, ka patlaban vien 20-30 cilvēku mūsu valstī var labi iztikt tikai ar atlīdzību par autortiesībām. Turpināt lasīšanu “Latvijā pelnošākais autors – Raimonds Pauls”

Pagājušā gadā Latvijā kinoteātrus apmeklēja retāk

Laikraksts NRA publicējis Eiropas Audiovizuālās observatorijas jaunākos datus par kinoteātru ieņēmumiem un pārdoto biļešu skaitu Eiropā 2009.gadā. Tie liecina, ka kinoteātru ieņēmumi par pārdoto biļešu skaitu Eiropā 2009. gadā sasnieguši rekordu. 2009. gadā Eiropas kinoteātru ieņēmumi pieauguši par 12%, salīdzinot ar 2008. gadu, sasniedzot 6,27 miljardus eiro. Šo rekordu sasniegt palīdzējis pieaugošais pārdoto biļešu skaits – tas pieaudzis par 6% līdz 981,1 miljonam biļešu.

Kases ieņēmumi pieauguši 21 no 23 apskatītajām valstīm. Vienīgās valstis, kur kases ieņēmumi ir mazinājušies, ir Latvija un Īrija. Latvijas kinoteātru ieņēmumi 2009. gadā samazinājušies par 15,7%, no 9,8 līdz 8,3 miljoniem eiro. Pārdoto biļešu skaits – par 17,4% no 2,4 līdz 1,9 miljoniem.

Stratēģija par Eiropas kultūras un radošajām industrijām

Eiropas Komisija ir izstrādājusi Eiropas kultūras un radošo industriju stratēģiju „Atraisīt kultūras un radošo industriju potenciālu”. Apjomīgais dokuments apskata radošo industriju attīstības faktorus un kontekstus. Tas ir pieejams elektroniski angļu, vācu un franču valodās, un gan indivīdi, gan organizācijas ir aicināti komentēt šo dokumentu.

Rīgas Dome atbalsta ārzemju filmu uzņemšanu Rīgā

Rīgas pašvaldība konkursa kārtībā ir izraudzījusies trīs ārzemju spēlfilmas, kuras finansiāli atbalstīs, pretī saņemot to epizožu uzņemšanu Rīgā, informē laikraksts “Diena”.

Rīgas dome sadarbībā ar Nacionālo kino centru izveidojusi programmu Rīgas filmu fonds, kura mērķis ir veicināt ārvalstu filmu uzņemšanu Rīgā. Rīgas dome atmaksās 7-15% no ārzemju filmu uzņemšanas laikā iztērētās naudas Rīgā, atkarībā no tā, cik daudz Rīga tiks atspoguļota kā filmas norises un uzņemšanas vieta. Tāpat tiks ņemts vērā tas, vai filmēšanas procesā tiks nodarbināti Latvijas aktieri un pakalpojumu sniegšanai piesaistīti Rīgas uzņēmumi.

Fondam izmantota tikai pašvaldības nauda, Nacionālais kino centrs piedalās ar kompetenci, informācijas kanāliem, iekšējiem resursiem. Turpināt lasīšanu “Rīgas Dome atbalsta ārzemju filmu uzņemšanu Rīgā”

Teātru un koncertorganizāciju saņemtie ziedojumi 2009.gadā

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatus var valsts kultūrkapitālsabiedrību saņemtajiem un izlietotajiem ziedojumiem 2009.gadā. Pēc sniegtajiem datiem var gūt ieskatu, cik veiksmīgi krīzes gadā ziedojumus ir piesaistījuši teātri un koncertorganizācijas.

Mūzikas jomas organizācijām, kā arī daļai no teātriem ar ziedojumu piesaisti nav veicies, nelielas ziedojuma summas piesaistījis Daugavpils teātris (400 latus) un Jaunais Rīgas teātris (3288 latus). Nedaudz veiksmīgāks šajā jomā bijis viens no lielajiem Rīgas teātriem – Dailes teātris (18 580 lati). Savukārt krīzes apstākļiem ievērojamus līdzekļus izdevies piesaistīt Latvijas Nacionālajam teātrim (104 644 lati) un Latvijas Nacionālajai operai (203 096 lati).