Valdības pirmajās 100 dienās kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende publiskajā telpā ir pamanīta – sākotnēji tika apšaubīta viņas kompetence kultūras jomā, vēlāk plašu mediju uzmanību izraisīja ministres sākotnējais lēmums nepagarināt līgumu ar Latvijas Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru. Valdības simts dienu priekšvakarā Tirgus un sociālo pētījumu aģentūra Latvijas fakti ir veikusi aptauju, kurā kultūras ministre vērtēta ar mīnuss zīmi: viņas darbību pozitīvi vērtē 23.2%, negatīvi vērtē 28.8%, nav viedokļa 26.7%, bet par šādu politiķi nav dzirdējis 21.3% aptaujāto.
Kā trīs nozīmīgākās jomas, kurās ministres veikums ir redzams publiski, jāmin radošo industriju izvirzīšana kultūrpolitikas priekšplānā, kultūras budžeta jautājums un centieni sakārtot kultūras pārvaldības jautājumus.
Kultūras un radošās industrijas
Kultūras ministre nav vairījusies no sava viedokļa izteikšanas, varbūt reizēm arī pārsteidzīgi un nesagatavoti. Jau no pirmajām dienām savā amatā ministre skaidri paudusi viedokli par kultūras ekonomisko lomu, kā arī akcentējusi, ka īpašu uzmanību veltīs kultūras un radošajām industrijām. Pirmajos darbības mēnešos Jaunzeme-Grende ir paguvusi piedalīties Britu padomes organizētā vizītē Londonā, nolūkā iepazīsties ar Lielbritānijas pieredzi radošo industriju sektora attīstībā.
Būtu gan ieteicams kritiski apskatīt Lielbritānijas pieredzi, jo tā principiāli atšķiras no Latvijas gan mēroga ziņā, gan angļu valodas izplatības ziņā, ar ko mazā latviešu valoda nekādi nevar sacensties. Kultūras industrijas aptver ļoti plašu kultūras nozaru spektru: dizainu, kino, izpildītājmākslu, vizuālo mākslu, mūziku izdevējdarbību, televīziju, radio un interaktīvos medijus, reklāmu, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojumu, kultūras izglītību, atpūtas, izklaides un citas kultūras darbības. Daļa no šīm nozarēm nemaz nav Kultūras ministrijas pārraudzībā. Turpināt lasīšanu “Kultūras ministres 100 dienas” →
CultureLab 