Top jaunas skatuves

Ne tikai Rīgā ir pavirzījies uz priekšu jautājums par akustiskās koncertzāles nepieciešamību kvalitatīvu koncertu norisei. Tuvojoties 2014.gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, ir pieņemts lēmums rekonstruēt Rīgas Kongresu namu, izbūvējot mūsdienīgu koncertzāli 1,5 tk skatītājiem. Zāles pārvērtības kūrēt uzņēmies pats maestro Raimonds Pauls.

Rēzeknē koncertzāles  jeb Austrumlatvijas daudzfunkcionālais centra būvniecība ar 1000 sēdvietām ir jau uzsākta. Rēzeknes pašvaldības dibinātās koncertzāles pārvaldības organizācijas  SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” nule kā apstiprinātā valdes priekšsēdētāja Diāna Zirniņa pirmos koncertus plāno jau 2012.gadā, kad jaunceltni paredzēts atvērt apmeklētājiem.

Cēsu koncertzālei jeb Vidzemes mūzikas un kultūras centram nupat kā izvēlēts būvnieks – SIA “Arčers” (veic arī Rēzeknes koncertzāles būvniecību). Pirmie koncerti plānoti 2013.gada rudenī.

Liepājā “Lielā dzintara” ieceres samazinātas, tomēr darbi lēnām tiek virzīti uz priekšu par spīti Liepājas domes deputātu nevienprātībai par koncertzāles būvniecības nepieciešamību. Arī Ventspils koncertzāles ideja nav nolikta plauktā, mērs šo ideju pagājušā gada nogalē prezentējis Kultūras ministrijai. Cēsīs, Liepājā un Ventspilī jaunajās ēkās ir plānots izvietot arī mūzikas skolas, mūsdienīgojot mūzikas izglītības apguves iespējas.

Jāsaka, ka visi reģionālie projekti tiek virzīti un jaunie kultūras pasākumu centri būvēti ar ES struktūrfondu atbalstu, ieguldot miljonus kultūras infrastruktūrā reģionos. Kā skatītātājus mūs tas priecē – beidzot varēsim baudīt kultūru skaistās, atbilstošās ēkās. Topošajiem un strādājošiem mūziķiem būs labāki izglītības un darba apstākļi. Savukārt kultūras plānotājiem gan ministrijā, gan reģionos jārisina sarežģītais uzdevums, kā nodrošināt augsti kvalitatīvus pasākumus latviešu un ārzemju mākslinieku izpildījumā par pieejamu cenu iedzīvotājiem reģionos, kuru skaits un, bieži, arī ienākumi diemžēl arvien samazinās.

Kopumā apmeklējums muzejiem, teātriem un kino pieauga līdz 2008.gadam, savukārt 2009.gadā vērojams apmeklējuma kritums visās minētajās nozarēs (avots: Latvijas Statistika). Muzejus 2009.gadā apmeklēja 2177 tūkst. (2008.g.: 2556 tūkst.), teātrus – 786 tūkst. (2008.g.: 807 tūkst.), kino – 1944 tūkst. (2008.g.: 2320 tūkst.)

Toties apmeklētāju pieplūdumu 2009.gadā novēroja publiskajās bibliotēkas (no 420 tūkst. 2008.gadā līdz 452 tūkst. 2009.gadā). Arī saskaņā ar kultūras patēriņa pētījuma datiem par 2009.gadu, iedzīvotāju interese pieaugusi par tādām kultūras norisēm, kas neprasa finansiālus ieguldījumus. 2009.gadā LTV raidījuma “100g kultūras” skatītāju skaits pieaudzis par 7%, salīdzinot ar 2007.gadu, pieaudzis arī baznīcas apmeklētāju skaits (par 3% salīdzinot ar 2007.gadu) un par 2% (salīdzinot 2009. un 2007.gadu) pieaudzis to cilvēku skaits, kas lasa grāmatas.

Tāpat arī pētījums “DnB NORD Latvijas barometrs” apstiprina šo kultūras patēriņa tendenci – 74% respondentu izvēlas skatīties TV, savukārt 41% aptaujāto meklē iespējas apmeklēt kultūras pasākumus bez maksas.

Kultūrpolitikas arhitektūra Francijā un Latvijā – seminārs

Kultūras ministrija sadarbībā ar Francijas vēstniecību Latvijā un Rīgas domes Eiropas kultūras galvaspilsētas direkciju rīko semināru “Kultūrpolitikas arhitektūra: Francijas un Latvijas pieredze”, kas notiks šī gada 23.februārī no plkst.10.00 līdz 16.30. Rīgas brīvostas pārvaldē, Kalpaka bulvārī 12, Rīgā.
Pazīstami Francijas un Latvijas kultūras nozares speciālisti tiksies Rīgā ar mērķi aplūkot reģionu lomu kultūrā, analizējot kultūrpolitikas veidošanu valsts un pašvaldību līmenī un diskutējot par kultūras vietu un lomu teritoriju kontekstā. Tiks apspriesta arī pilsētu pieredze, kas saistīta ar Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanu.

Semināra programma un informācija par pieteikšanos šeit.

Jaunas publikācijas

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē atklāta e-grāmata „Nacionālās identitātes komunikācija Latvijas kultūras telpā”, kas tapusi projekta valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” ietvaros. Grāmatā analizēti dažādi veidi, kā nacionālā identitāte atklājas un tiek veidota Latvijas publiskajā telpā – medijos, literatūrā, kino, teātrī, reklāmās, virtuālajā un reālajā vidē. Atbilstoši pētījuma mērķim ar nacionālo identitāti saprasta nacionālās saesības (kopienas) apzināšanās cilvēku vēlmēs, rīcībā un domāšanas modeļos. Nošķirta nācija, nacionālā un etniskā identitāte. Grāmata pieejama Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas akadēmiskajā repozitārijā Academia.

Savukārt UNESCO Vācijas Nacionālās komisijas un Āzijas – Eiropas fonda sadarbības rezultātā ir publicēts izdevums „Kartējot kultūras daudzveidību – pasaules labās prakses” (ang. val. Mapping Cultural Diversity. Good Practices from Around the Globe). Izdevums papildina starptautisko diskusiju par 2005. gadā pieņemto UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, pievēršoties tās īstenošanai dažādās pasaules valstīs. Izdevumā aprakstīti vairāk nekā 40 inovatīvi un ilgtspējīgi projekti, kas veicina kultūras izpausmju daudzveidību un apliecina kultūras nozīmi ilgtspējīgai attīstībai. Projekti skar dažādas nozares – mākslu, medijus, radošās industrijas, pētījumus un izglītību – un raksturo dažādus projektu īstenošanas līmeņus – lokālo, nacionālo, reģionālo un starptautisko. Piemēri sniedz atsevišķu gadījumu salīdzinājumu un pievērš uzmanību kultūras izpausmju daudzveidības nozīmei pasaulē. Izdevuma elektroniskā versija pieejama internetā.

Labs kino un/vai laba audzināšana

Mūžsenā diskusija par valsts jeb sabiedrības finansētu mākslas saturu ir atsākusies Latvijas publiskajā telpā līdz ar kino finansējuma jautājumiem, konkrētāk Kaspara Gobas filmu “homo@lv”, kas, protams, Latvijā ir jūtīgs jautājums per se, pat neiedziļinoties filmas saturā.

Īsumā:
1)      Atsevišķi deputāti pauž bažas par valsts atbalstīto filmu saturu ar domu, ka vajadzētu finansēt pozitīvākas un patriotiskākas filmas nekā „homo@lv. Jāpiebilst, ka minētā filma ir iekļauta Berlīnes kinofestivāla programmā, un deputāti šo filmu tā kā nav redzējuši, taču viedoklim pietiek ar nosaukumu.

2)      Tas savukārt absolūti nav pieņemams Latvijas kino māksliniekiem – varas pārstāvjiem nav jāiejaucas filmu saturā, bet jāatbalsta mākslinieciski augstvērtīgs kino. Īpaši skarbi reaģē Filmu padomes priekšsēdētājs Gints Grūbe, velkot paralēles ar totalitārām valstīm, kas caur kino mākslu īsteno propogandas mērķus.

3)      Kultūras ministre Ēlerte paziņo, ka Gobas filma ir labs kino.

Tie, kas grib turpināt diskusiju – lūdzu, laipni aicināti 9.februārī pl.18:00 uz Dānijas kultūras institūtu, kur norisināsies saruna par varas un mākslas attiecībām, kas stipri sasaucas ar pašas filmas tēmu – vara un brīvība, šoreiz vairāk runājot tieši par māksliniecisko brīvību. Paldies režisoram Gobam, ka viņš mūs rosinājis uz šādām diskusijām. Un katrā ziņā – labi, ka mēs par to varam runāt! Baltkrievijas neatkarīgā teātra piemērs ar vairākkārtējiem piedzīvotiem arestiem liecina, ka ne visur tas ir pašsaprotami. Un nākamās sarunas, cerams, varēsim veidot par pašu filmu – protams, pēc noskatīšanās.

Diskusija par integrāciju

Kopš 2011. gada Kultūras ministrijas pārziņā ir integrācijas joma, jo iepriekš atbildīgās Tieslietu ministrijas kompetencē esošie integrācijas jautājumi esot izsmelti. Lai arī vēl nav sperti konkrēti soļi integrācijas politikas attīstībā, toties jau ir aizsākusies aktīva publiska diskusija par integrācijas jautājumiem. Ilzes Brands-Kehres paustajai kritikai par integrācijas nodošanu Kultūras ministrijas pārziņā, sekoja analītiska kultūras ministres Sarmītes Ēlertes atbilde. Turpināt lasīšanu “Diskusija par integrāciju”

Pētījums par uzņēmējdarbības dimensiju kultūras un radošajās industrijās

Publicēts apjomīgs pētījums par uzņēmējdarbības dimensiju kultūras un radošajās industrijās (Study on the Entrepreneurial Dimension of the Cultural and Creative Industries), ko izstrādājusi Utrehtas Mākslas skola pazīstamā pētnieka Gīpa Hagorta (Giep Hagoort) vadībā. Viņš ir arī autors vērtīgai grāmatai kultūras menedžmenta jomā “Art Management: Entrepreneurial Style”.