Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Pētījumi

Pētījums par struktūrfondu ieguldījumu kultūrā Eiropas Savienības dalībvalstīs

Pētījums par kultūras ieguldījumu vietējā un reģionālā attīstībā, analizējot ES struktūrfondu darbību, liecina, ka laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam no Eiropas Savienības finansējuma programmas kohēzijas politikas īstenošanai kultūras jomas projekti saņems vairāk nekā 6 biljonus eiro, kas ir apmēram 1.7% no kopējā struktūrfondu budžeta. Tā kā ir īstenota virkne kultūras projektu citu, ne tieši kultūras mērķiem paredzēto programmu ietvaros, tiek lēsts, ka šis cipars atspoguļo tikai pusi no iespējamā struktūrfondu ieguldījuma kultūras jomā.

Salīdzinājumam var minēt, ka Eiropas Savienības Kultūras programmas kopējais finansējums šim pašam laika periodam ir tikai 400 miljoni eiro.

Latvijā kultūrai atvēlēts 1.1% no struktūrfondu finansējuma. Ir atsevišķas ES dalībvalstis, kas nemaz kultūras jomā nav ieguldījušas struktūrfondu līdzekļus, tomēr lielākā daļa valstu to ir darījušas lielākā apmērā. Piemēram, Lietuva – 3.2%, Igaunija – 2.3% (tiesa, abām valstīm ir mazāks pieejamais finansējums).

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Akcija kultūras atbalstam ES programmu ietvaros

Līdz ar starptautiskas konferences “Ir laiks!” atklāšanu aizsāksies arī akcija “We are more” (“Mēs esam vairāk”). Šī kampaņa, ko veido starptautiska mākslas un kultūras organizāciju jumta organizācija “Culture Action Europe”, aicinās politikas veidotājus Eiropā atzīt kultūras un mākslas nozīmi sabiedrības attīstībā, atbalstot kultūru diskusijās par Eiropas Savienības 2014.-2020.gada budžeta veidošanā. Kampaņa notiks līdz 2013.gadam, un tās mērķis ir palielināt divu Eiropas Savienību programmu (Kultūras programmas un ES kohēzijas politikas) atbalstu kultūras jomā.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras budžets, Kultūras infrastruktūra, Kultūras mantojums

Progress ES fondu apguvē?

Gan Finanšu ministrija (FM), gan Kultūras ministrija (KM) sniedz pretrunīgus secinājumus par progresu ES fondu apguvē. No vienas puses FM ziņo, ka līdz augusta beigām ES fondu projektu līgumi noslēgti par 58% no ES fondu 2007.-2013. gada kopējā piešķīruma, kas vērtējams pozitīvi, jo līgumi noslēgti par 702 miljoniem latu (jeb 60 %) vairāk nekā sākotnēji tika plānots uz 2010. gada beigām. Tāpat arī KM informē, ka notiek aktīva atbalstīto individuālo projektu īstenošana KM pārziņā esošās prioritātes „Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” ietvaros.

No otras puses Finanšu ministrija ir neapmierināta ar nozaru ministriju lēno 2010. gada fondu apguves mērķu izpildi. Ņemot vērā šī brīža ekonomisko situāciju un tādējādi uzstādītos ES fondu ambiciozos mērķus 2010. gadā, apguve joprojām nav uzskatāma par labu. Tā piemēram, šī gada astoņu mēnešu ministriju plāns izpildīts par 60%, gada plāns par 29%. Vissliktāk ar astoņu mēnešu plāna izpildi veicies Kultūras ministrijai (0% mērķa izpilde). KM ES fondu kavējumā savu vainu nesaredz – kavētāji esot Cēsu, Rēzeknes un Liepājas pašvaldības, kurām ministrija apstiprinājusi daudzfunkcionālu kultūras centru būvniecību, taču kavējas lielo projektu iepirkumi, žurnālam “Ir” skaidro KM pārstāve Dace Vizule. Kultūras ministrijai iedalītie un šogad neizlietotie trīs miljoni latu tiks pārdalīti citām ministrijām.

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Vēlēšanas

Partiju solījumi par dažādiem kultūras jautājumiem

Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) apkopojusi partiju solījumus par dažādiem kultūras jautājumiem – vai vajadzīga Kultūras ministrija? Kultūras ministrijas budžets 2011.gadā, Valsts Kultūrkapitāla fonda statuss un finansējums, dotēšanas kritēriju pilnveide, kultūras un radošās industrijas, kultūrizglītības pieejamība un kvalitāte, kultūra reģionos un Dziesmu svētki, sabiedrības iesaistīšana kultūras politikas īstenošanā. Partiju apvienības aizpildīja anketas, kā arī piedalījās diskusijā, ko rīkoja LRSP sadarbībā ar lielākajām kultūras nozares organizācijām – Laikmetīgās kultūras NVO asociāciju, valsts kultūras institūciju vadītāju biedrību “Laiks kultūrai”, Dziesmu svētku biedrību ar Britu padomes atbalstu. Debatēs piedalījās piecu lielāko partiju apvienību pārstāvji: Vides izglītības fonda Par sakoptu Latviju vadītājs Jānis Matulis (SC), pašreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis (Vienotība), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Jānis Strazdiņš (ZZS), bijusī kultūras ministre, šobrīd Saeimas deputāte Kārina Pētersone (PLL) un Kara muzeja direktore Aija Fleija (VL-TB/LNNK). Partiju apvienību aizpildītās anketas un 23. septembra debašu video pieejams LRSP mājaslapā .

Vai vajadzīga Kultūras ministrija?
Visas piecas partiju apvienības stingri iestājas, ka nepieciešams saglabāt neatkarīgu Kultūras ministriju (KM). KM apvienošana ar Izglītības un Zinātnes ministriju (IZM) nedotu fiskālu ieguvumu, bet tikai apgrūtinātu efektīvu pārvaldīšanu un liegtu kultūrai nozarei līdzdalību valsts politikas veidošanā Ministru kabinetā. Šādu pozīciju pauda arī SC pārstāvis Jānis Matulis, lai gan vēl augustā viņš pieļāva, ka KM saglabāt neizdosies un tiks veidota apvienota Kultūras un Vides ministrija. Arī PLL līderi A. Šķēle un A. Šlesers vairākkārt izteikušies, ka ministriju skaits tiks samazināts uz astoņām (Zalāna plāns). K. Pētersone apliecināja, ka diskusijas partijā ir bijušas, taču jautājums ir izlemts un oficiālā PLL pozīcija ir: patstāvīga Kultūras ministrija. Domājot par kultūras ministra kandidatūrām, redzamākie pretendenti I. Dālderis un K. Pētersone. Prātā paturama ir arī H. Demakova, kura no PLL ir izvirzīta par Izglītības ministri. ZZS un VL-TB/LNNK pārstāvošie J. Strazdiņš un A. Fleija vislabprātāk paliktu savās vietās – Saeimas komisijā un Kara muzejā. Savukārt SC kandidāta Jāņa Matuļa iespēja nonākt kultūras ministra postenī vērtējama ar mazu varbūtību pie jebkuras koalīcijas.

Kultūras ministrijas budžets 2011. gadā
2010. gadā KM kopējais budžets bija 67 miljoni Ls. Atņemot no tā ES fondus un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas celtniecības projektu, kas ir mainīgas budžeta pozīcijas, atliek 50 miljoni Ls regulāro kultūras funkciju – Profesionālā māksla, Kultūras mantojums, Kultūrizglītība – īstenošanai. Partijām tika uzdots jautājums, vai 2011. gadā šo kultūras funkciju finansējums tiks saglabāts vismaz esošajā apjomā.
Anketā visas partijas bija vienisprātis, ka finansējumu kultūrai samazināt nav iespējams un nedrīkst. Šādam viedoklim ir zināms pamats. Kopš 2008. gada KM budžets samazināts par 43 %, un jau 2010. gadā lielai daļai kultūras institūciju veidojas parādi, kas, ļoti ticams, būs jāsedz no Neparedzētiem izdevumiem. Tomēr ņemot vērā nepieciešamību konsolidēt valsts kopējo budžetu par minētajiem 395 – 440 miljoniem Ls, kā arī Valsts Kancelejas veiktā funkciju audita ieteikumus, jautājām partijām: no kā atteiksieties, ja tomēr būs jāsamazina izdevumi. SC, ZZS, PLL, Vienotība neredz iespēju samazināt. Piesardzīgāki solījumos ir VL-TB/LNNK, kā vienu no optimizācijas avotiem pieļaujot aģentūru Kultūras informācijas sistēmas (KIS), kuras īstenotie muzeju kopkataloga un kultūras kartes projekti neesot pietiekami kvalitatīvi un aktuāli. I. Dālderis apliecināja, ka kandidē vienīgi ar nosacījumu, ja kultūras budžets paliek iepriekšējā līmenī, un nepiekritīs pēc vēlēšanām vadīt KM ar samazinātu budžetu. Turpināt lasīšanu “Partiju solījumi par dažādiem kultūras jautājumiem” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra

Rēzeknē sāks būvēt daudzfunkcionālo koncertzāli

Šogad tiks uzsākta Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra būvniecība Rēzeknē, piesaistot Eiropas Savienības fondu un valsts līdzfinansējumu. Būvniecības darbus par 10,5 miljoniem latu veiks konkursa kārtībā izraudzītais uzņēmums “Aračers”, raksta “Rezekne.lv”.

Jaunajā objektā, ko plānots pabeigt 2012.gadā, telpas paredzētas ne tikai koncertiem, bet arī kino demonstrēšanai, laulību ceremonijām. Te būs telpas pūšamo instrumentu orķestrim „Rēzekne”, kura darbam pašvaldība pašlaik īrē telpas „Ziemeļblāzmā”, būs telpas arī tautas mākslas kolektīvu darbam un mēģinājumiem, kā arī Dzimtsarakstu nodaļa beidzot atradīsies mūsdienīgās un piemērotās telpās. Un ļoti svarīgi ir tas, ka pilsētā būs akustiskā koncertzāle. Šāda objekta nepieciešamību Rēzeknē apliecinājuši vairāki kultūras pasākumi (Krievijas kolektīvu koncerts „Pareizticīgo balsis Latvijā”, Baroka mūzikas dienas, džeza koncerts u.c.), kas bija ļoti labi apmeklēti, tomēr norisinājās ne visai piemērotās telpās. Līdz ar daudzfunkcionālā centra izbūvi pilsētā varēs rīkot dažādus kultūras pasākumus.