Culturelab Kultūra un krīze, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Nacionālo kino centru pārveidos par valsts budžeta iestādi

Kultūras ministrija (KM) atbalstījusi Latvijas kinematogrāfijas organizāciju ierosinājumu saglabāt Nacionālo kino centru kā atsevišķu iestādi ar līdzšinējo nosaukumu. Lai gan tā vairs nebūs valsts aģentūra, tomēr Nacionālais kino centrs nekļūs par KM struktūrvienību, informē laikraksts “Diena”.

Pret Nacionālā kino centra iekļaušanu Kultūras ministrijā kā atsevišķu departamentu, protestēja kino profesionāļi kopīgā akcijā, 2009.g. 12.augustā pulcējoties pie KM, lai uzņemtu īsfilmu “Eizenšteina sapnis”.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Pētījumi, Radošās industrijas

Pētījums par Latvijas pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību

Pētījuma „Latvijas pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbības izvērtējums” autori izvēlējušies savu izpēti fokusēt uz lauku teritorijām. Tās tiek klasificētas, identificējot problēmas un ierosinot risinājumus un valsts atbalsta pasākumus, kas varētu veicināt attīstību lauku teritorijās.

Atbilstoši pētījuma klasifikācijai tūrisms un cita veida radošo industriju ieguldījums varētu tikt vairāk izmantots vairāku veidu lauku teritorijās: „pievilcīgajos” laukos (lauku teritorijas pie ūdeņiem, paugurainās vietās vai citās ainaviski pievilcīgās vietās, kur varētu attīstīties lauku nodarbinātības dažādošanās, t.sk. lauku tūrisms un veselības aizsardzība), un nacionālās nozīmes „mītiskajos laukos” (lauku teritorijas, kas nozīmīgas sabiedrības apziņā (caur masu saziņas līdzekļiem, mākslu, vēsturi), „mītiskie lauki” var neatbilst realitātei. Nozīmīgi lauku vietu zīmoli, arī produkti ar noteiktu ģeogrāfisku vietas izcelsmi. Tie vai nu tiek izmantoti, t.i., komercializēti, vai arī netiek izmantoti, bet ir potenciāli izmantojami.) Turpināt lasīšanu “Pētījums par Latvijas pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību” →

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūrpolitika, Radošās industrijas

Profesionāļi iebilst pret Nacionālā Kino centra pievienošanu Kultūras ministrijai

Uzzinot par Valsts kancelejas nepārdomātajiem plāniem likvidēt Nacionālā Kino centra neatkarīgo statusu, pievienojot to Kultūras ministrijai kā departamentu, Eiropas filmu nozares organizācijas protestē pret šādu demokrātisko brīvību apdraudējumu. “Delfos” lasiet Nacionālā Kino centra direktores Ilzes Gailītes Holmbergas viedokli.

“Culturelab” iepriekš rakstīja: Strukturālās reforma kultūras nozarē

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Pētījumi

Pētījums: reģionālā attīstība Latvijā 2008.gadā

Valsts reģionālās attīstības aģentūra publicējusi ikgadējo ziņojumu “Reģionālā attīstība Latvijā 2008”. Šajā pārskatā raksturota sociālekonomiskā attīstība visās administratīvajās teritorijās Latvijā – aplūkotas 77 pilsētas un pilsētnovadi, kā arī 445 pagasti un lauku novadi, kas Latvijā pastāvēja pirms Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma stāšanās spēkā 2009. gada 1. jūlijā. Pārskatā apspoguļoti attīstības procesi un tendences galvenokārt 2003.–2007. gada periodā.

Šobrīd pieejamie 2008. gada un 2009. gada pirmo mēnešu dati, kā arī prognoze visam 2009. gadam atspoguļo lielas pārmaiņas salīdzinājumā ar pārskatā raksturotajiem procesiem. Novērots būtisks IKP kritums, pieaug bezdarbs, iedzīvotāju skaita sarukumā palielinās migrācijas īpatsvars. Arvien lielāks cilvēku skaits ir gatavs pārcelties uz dzīvi ārzemēs.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums

Latvijas Dziesmu svētku un rajonu virsdiriģentu atklātā vēstule

Atklātā vēstulē Latvijas Dziesmu svētku un rajonu virsdiriģenti aicina Saeimai atjaunot valstisku atbildību par Dziesmu svētku procesu, veidot sistēmu, lai Dziesmu svētku sagatavošana veiksmīgi notiktu arī pēc reģionālās reformas īstenošanas, kā arī vēlreiz pārskatīt mūzikas un mākslas skolu finansēšanas sistēmas nesagraušanas iespēju.

Diena, 20.07.2009. “Virsdiriģenti: nenovelsim rūpes par Dziesmu svētku kustību tikai uz pašvaldībām”

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Strukturālās reformas kultūrizglītībā

Atsaucoties uz „Culturelab” publikāciju ”Mūzikas un mākslas skolu pedagogiem algas nodrošinātas par nepilnu trešdaļu”, Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs (KRIIC) informē par iesāktajām un plānotajām reformām kultūrizglītības jomā.

Jau kopš gada sākuma KRIIC strādā pie kultūrizglītības sistēmas optimizācijas modeļiem. Viens no tiem ir tieši saistīts ar strukturālām reformām – ar 2010./2011. mācību gadu tiek plānots no 10 mūzikas un horeogrāfijas vidusskolām līdzšinējo vidusskolu statusu saglabāt tikai 4 – 5 izglītības iestādēm, bet pārējās pārveidot par profesionālās ievirzes mūzikas izglītības iestādēm. KRIIC šo modeli ir prezentējis gan Nacionālajai Kultūras padomei, gan Saeimas Izglītības un Kultūras komisijai, un esam saņēmuši minēto institūciju akceptu. Strukturālās reformas pamatuzdevums – uzlabot kultūrizglītības kvalitāti samazināta finansējuma apstākļos. Turpināt lasīšanu “Strukturālās reformas kultūrizglītībā” →