Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Izveidota jaunā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja

Ir notikusi Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēde, kurā par komitejas priekšsēdētāju ievēlēja Eiženiju Aldermani (LPP/LC). Par komitejas priekšsēdētājas vietniekiem ievēlēti Viktors Gluhovs (SC) un Jefimijs Klementjevs (SC). Priekšvēlēšanu programmās Rīgas pilsētā ne LPP/LC apvienība, ne Saskaņas centrs kultūru neiekļāva kā būtisku pilsētas attīstības faktoru.

Komitejas priekšsēdētāja E.Aldermane sarunā ar mediju pārstāvjiem atzina, ka viens no pirmajiem uzdevumiem būs budžeta grozījumu sagatavošana, meklējot neordinārus risinājumus. Turpināt lasīšanu “Izveidota jaunā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Notikumi LV

Rīga, Liepāja un Cēsis pretendē kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu

Rīga, Liepāja un Cēsis ir iesniegušas papildinātus un pārstrādātus pieteikumus, lai kandidētu kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014. gadā. Arī Lunda un Umea Zviedrijā ir iesniegušas savus pieteikumus, tie pilnā apjomā nopublicēti mājas lapās.  Starptautiska žūrija pieteikumus izvērtēs 2009.gada septembrī.

Joprojām varat nobalsot par savu pilsētu: http://www.candidatecities.com/

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras infrastruktūra, Kultūras mantojums

Kultūras pieminekļi “silda” ekonomiku

“Ekonomiskās krīzes apstākļos Eiropas valstis par pateicīgu metodi saimniecības “sildīšanai” uzskata kultūras pieminekļu restaurāciju. Latvijas kultūras pieminekļu aizsardzībā iesaistītie, kā arī arhitekti, restauratori un uzņēmēji piekrīt, ka jārīkojas, lai arī mūsu valsts ietu šo ceļu.

Ja daļa krīzes mazināšanai domātās naudas tiktu investēta restaurācijā, vēsturisku ēku vai vietu izmantošanā, ieguldījumi atmaksātos ar uzviju – tiktu radītas papildu darbavietas, stimulēta ekonomiskā aktivitāte, sociālā vienotība un identitātes izjūta. Turklāt efekts būtu daudz lielāks nekā no jaunu objektu būvniecības, pārliecināts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis.”

Plašāk par šo tēmu lasiet “Latvijas Avīzes” rakstā “Krīze – kultūras pieminekļu glābšanas laiks”.

Culturelab Kultūrpolitika, Pētījumi

Kultūrpolitika Austrumeiropā – pēdējos un nākamos 20 gados

2009.gada jūnijā Krakovā noritēja konference „Kultūra un attīstība 20 gadus pēc komunisma sabrukuma Eiropā”, ko organizēja Eiropas Padome “CultureWatchEurope” ietvaros sadarbībā ar Krakovas Starptautisko kultūras centru un kuras uzmanības centrā bija pārmaiņas kultūrpolitikā Austrum- un Centrāleiropā pēdējos 20 gados.

Konference noslēdzās ar vairākiem „taustāmiem” rezultātiem.
Konferencē tika pieņemti secinājumi, kas kultūrpolitikas veidotājiem rekomendē vairākus kultūrpolitikas attīstības virzienus. Konferencei tika sagatavots arī pētījums, kas koncentrētā veidā iezīmē galvenās iezīmes kultūrpolitiku pārmaiņu procesā pēdējos 20 gados un sniedz ieteikumus politikas veidotājiem nākotnē. Visi dokumenti pieejami Budapest Observatory mājas lapā.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Kādas reformas sagaida kultūrizglītības sistēmu?

Starp prioritāri veicamajiem darbiem kultūras ministrs Ints Dālderis minējis arī reformas kultūrizglītības sistēmā: „Mēs strādājam pie atsevišķām strukturālām reformām un skaidru kvalitātes kritēriju noteikšanas muzejos, arhīvos un kultūrizglītības iestādēs. Piemēram, vispārizglītojošajā skolā viena skolēna sagatavošanas izmaksas gadā ir aptuveni 900 latu, bet mūsu mūzikas vidusskolās viens skolēns izmaksā no 3 līdz pat 7 tūkstošiem latu gadā. Pat ņemot vērā specifisko mūzikas profesionāļu apmācību, tas diez vai ir pamatoti. Tādēļ šeit – bez straujiem lēmumiem – tomēr būs jāmeklē risinājumi, kā paaugstināt efektivitāti.” (Runa Latvijas Radošo savienību plēnumā 2009.gada 1.jūnijā) Turpināt lasīšanu “Kādas reformas sagaida kultūrizglītības sistēmu?” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze

Soross piešķir 100 miljonus krīzes skarto Eiropas valstu organizācijām

Džordžs Soross nolēmis piešķirt 100 miljonu vienreizēju atbalstu Eiropas valstīm, kuras visvairāk cietušas ekonomiskajā krīzē. Lai arī vēl nav izstrādāti kritēriji finansējuma piešķiršanai, var noprast, ka tas būs domāts asociāciju un nevalstisko organizāciju atbalstam turpmākajos divos gados Balkānos, Baltijas valstīs, Centrālāzijā, Kaukāzā un Ukrainā.

Open Society Institute to Give $100 Million to Aid Europeans in Need
George Soros gives $100m gift to Europe