Culturelab Kultūra un ekonomika, Pētījumi

Pētijums: kultūras patēriņš 2008. gadā

2008.gada nogalē jau trešo reizi tika realizēta Latvijas iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu kultūras patēriņa un līdzdalības tendences Latvijā. Šī gada pētījums papildus vispārējiem kultūras patēriņa datiem, padziļināti analizē kultūras pieejamības jautājumus (īpaši akcentējot kultūras pieejamību ārpus Rīgas, kā arī kultūras pieejamību dažādām mērķa grupām (bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cittautiešiem)). Tāpat pētījums sniedz datus par dažādu regulāri notiekošu kultūras pasākumu atpazīstamību un apmeklētību, kā arī regulāro kultūras izdevumu atpazīstamību un patēriņu (lasīšanu).

“Kultūras patēriņa pētījumu 2008” izstrādāja „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pēc VKKF pasūtījuma.

Culturelab Pētījumi, Radošās industrijas

Pētījums: Latvijas kino nozares piedāvājums neatbilst skatītāju vēlmēm

Lai gan kinoteātri vismaz reizi gadā apmeklē lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, tomēr gandrīz puse no viņiem – 45% -pēdējo trīs gadu laikā nav bijuši ne uz vienu Latvijā uzņemtas filmas kinoseansu, – tā norāda sabiedriskā labuma organizācija “Latvijas Kino Attīstības Fonds” un portāla ‘draugiem.lv’ kopīgi organizētās aptaujas respondenti.

Kā galvenos iemeslus nepietiekamai ieinteresētībai latviešu filmu piedāvājumā aptaujātie min to, ka filmas varbūt ir labas, taču skatītājam neinteresantas (33%), kā arī to, ka latviešu filmas tiek nepietiekami reklamētas un izplatītas, tādēļ nav iespēju tās noskatīties (35%). Turpināt lasīšanu “Pētījums: Latvijas kino nozares piedāvājums neatbilst skatītāju vēlmēm” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Notikumi LV

Publiskots Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 pretendentu vērtējums

Kultūras ministrijas mājas lapā iespējams iepazīties ar konkursa „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” vērtēšanas komisijas atzinumu, kas konkursa nākamajai kārtai izvirzīja Cēsis, Liepāju un Rīgu (vēl konkursā piedalījās Jūrmala). Visaugstāk novērtēts Liepājas piedāvājums, savukārt Rīga tālākai dalībai konkursā izvirzīta tikai tāpēc, ka tai “ir vērtīgs kultūras mantojums un salīdzinoši spēcīga pilsētas kultūras infrastruktūra. Tāpat jānovērtē pilsētas nozīme Latvijas starptautiskā pozicionējuma un Baltijas reģiona kontekstā.”

Komisija novērtē Vidzemes reģiona centienus uzlabot kultūras aktivitāšu piedāvājumu un savu tēlu, tomēr uzstāj, lai pieteikuma otrajā kārtā Cēsis izvirza vienu izteiktu līderi no vairākām pilsētām, kas līdzdarbojas pieteikumā.

Komisijas vērtējumā Liepāja sagatavojusi spēcīgu priekšlikumu: “Zināmā mērā pilsēta jūtas izolēta no galvaspilsētas un apkārtesošajām pilsētām. Projektā tas no „defekta” tiek pārvērsts par „efektu”.”

Savukārt par Rīgu ziņojumā teikts: “Vērtēšanas komisija vīlās Rīgas prezentācijā. Projekta prezentācijā piedāvātā programma netika pietiekami detalizēti raksturota. Arī divi galvenie kultūras galvaspilsētas kritēriji – „Eiropas dimensija” un „Pilsēta un tās iedzīvotāji” netika pienācīgi precīzi atspoguļoti.” Turpināt lasīšanu “Publiskots Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 pretendentu vērtējums” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Notikumi LV

Liepājā seminārs pulcē 85 kultūras darbiniekus no Kurzemes

Liepājas Kultūras pārvaldes organizētajā seminārā (05.03.2009.) par starptautisko kultūras sadarbību piedalījās 85 kultūras darbinieki no visas Kurzemes. Līdzīgu semināru Vidzemes kultūras darbiniekiem jau janvārī rīkoja “Culturelab”, kopējās diskusijās un lekcijās arī pulcējot lielu dalībnieku skaitu – ap 70 Vidzemes kultūras darbiniekus.

Liepājas seminārā starptautisku projektu veidošanas pieredzē dalījās Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa, bet par iespējām stāstīja Francijas Kultūras centra direktors Žans – Luiss Lepretrs un Ziemeļvalstu ministru padomes kultūras padomniece Ginta Tropa.

Semināra ierosmes pamatā – latviski tulkotā un izdotā Dragana Klaiča grāmata – ceļvedis starptautiskai sadarbībai kultūrā “Iztēle bez robežām”.

Culturelab Kultūras līdzdalība, Pētījumi

Pētījums: jauniešu priekšstati par kultūras kanonu

Projekta “Latvijas Kultūras kanons” ietvaros LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras docētāji un studējošie laikā no 2008. gada septembra līdz 2009. gada janvārim veica pētījumu “Latvijas jauniešu priekšstati par kultūras kanonu”. Kopumā aptaujāti vairāk nekā 750 jaunieši.

Galvenie pētījuma secinājumi liecina, ka jauniešiem ir zema informētības pakāpe un ļoti atšķirīgs zināšanu līmenis par tām vērtību kopām, kuras kanona nozaru eksperti identificējuši kā eventuāli iekļaujamas kultūras nozaru vērtību sarakstos. Vislabāk pārzinātas ir vērtības tautas tradīciju jomā un literatūrā; visvājākās zināšanas apliecinātas vizuālās mākslas nozarē, maz jauniešiem pazīstamu vērtību arī kino un skatuves mākslas nozarē. Jaunieši atzīst, ka Latvijai ir savas specifiskas kultūras vērtības, taču nespēj nosaukt īpaši plašu šādu vērtību kopu. Tiek nosaukti Dziesmu svētki, tautas dziesmas, Līgo svētki, Mārtiņdiena, Ziemassvētki, Brīvības piemineklis, valoda. Turpināt lasīšanu “Pētījums: jauniešu priekšstati par kultūras kanonu” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras infrastruktūra

Rēzeknes kultūras darbinieki aizstāv koncertzāles celtniecību

Rēzeknes kultūras darbinieki un radošo profesiju pārstāvji vērsušies pie pilsētas pašvaldības deputātiem un sabiedrības, aicinot neatteikties no Rēzeknes koncertzāles projekta īstenošanas, ziņo laikraksts “Diena“. Pret tās būvniecību kā nelietderīgu ekonomiskās krīzes apstākļos publiski iebilduši vairāki domes opozīcijas deputāti (Saskaņas centrs). Rēzeknes kultūras darbinieki uzskata, ka, par spīti apkārt valdošajām politiskajām kaislībām, Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra jeb Rēzeknes koncertzāles izveide nav politisks jautājums — tā ir ekonomiski pamatota investīcija reģiona attīstībā ar milzīgu ietekmi uz sabiedrības garīgo attīstību.

Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs ir pašreiz lielākais iecerētais Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kultūras ministrijas un pašvaldības finansētais projekts Latgalē. Tā būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 16—18 miljoniem latu, no kuriem līdz sešiem miljoniem latu tiks finansēts no Eiropas, 1,5 miljoni — no valsts, bet pašvaldības līdzfinansējums būs 9—11 miljoni latu, kurus tā paredzējusi aizņemties Valsts kasē. Līdz 30.aprīlim rēzekniešiem Kultūras ministrijā jāiesniedz projekta ekonomiskais pamatojums un skiču projekts. Centra būvniecību paredzēts pabeigt līdz 2012.gadam, tas ietver ne tikai modernu akustisko koncertzāli, kādas Rēzeknei līdz šim nav bijis, bet arī konferenču, kino un izstāžu zāles, dzimtsarakstu nodaļu, kafejnīcu un telpas profesionālo mūzikas kolektīvu darbam. Turpināt lasīšanu “Rēzeknes kultūras darbinieki aizstāv koncertzāles celtniecību” →