Culturelab Notikumi LV

28.-29.aprīlī Rīgā notiks seminārs SADARBĪBA+ KONTEKSTS

28.-29.aprīlī Laikmetīgās mākslas centrā notiks starptautisks seminārs SADARBĪBA+ KONTEKSTS, kura ietvaros tiks aplūkotas dažādas sadarbības stratēģijas starp mākslas institūcijām, māksliniekiem, kuratoriem un pētniekiem, kas vērstas uz jaunu komunikācijas formu meklējumiem un lokālā konteksta iesaistīšanu.

Attālinoties no tradicionālās izstāžu prakses, kuras ietvaros māksliniekam, institūcijai un kuratoram ierādīta jau iepriekš paredzama vieta un funkcijas, iespējams atrast ne tikai jaunus sadarbības modeļus, bet arī apgūt jaunu valodu, kurā sarunāties ar publiku, kas bieži vien nav mērķtiecīgi mākslas pasākumu apmeklētāji un interesenti. Turpināt lasīšanu “28.-29.aprīlī Rīgā notiks seminārs SADARBĪBA+ KONTEKSTS” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūras līdzdalība

KickStarter – starptautiska radošo projektu finansiālā atbalsta platforma

KickStarter ir starptautiska interneta platforma, kurā tūkstošiem projektu mūzikas, kino, mākslas, dizaina, tehnoloģiju, izdevējdarbības un citās radošajās jomās popularizē savas idejas un ieceres, piesaistot finansējumu no atbalsītājiem.

Atbalstītāji atbilstoši sava ieguldījuma apmēram pretī saņem vai nu piemiņas veltes vai arī atsauci uz savu ieguldījumu izveidotajos kultūras produktos (grāmatās, diskos u.c.) u.tml., tādējādi veiksmīgi realizējot crowdsourcing principu, savācot mākslas projektam nepieciešamo finansējumu no daudziem sīkiem ziedojumiem vai sponsorējumiem. Ja netiek savākts nepieciešamais skaits atbalstītāju norādītā projekta finansējuma summas segšanai, tad ziedojumi netiek pieņemti ne no viena. Tāpēc atbalstītāji var būt droši, ka viņu ziedojums tiks izmantots lietderīgi un projekta iecere tiks īstenota.

Jau 1,8 milj. cilvēku ir atbalstījuši 20 000 projektus par kopējo summu 200 milj. dolāru.  Sekmīgi īstenoti tādi projekti kā dokumentālo filmu, mūziklu, grāmatu izveide, atbalsts mūzikas instrumentu iegādei vai koncerttūrēm, festivālu organizēšana, izrāžu tapšana u.c.

Saistībā ar Latviju tika atbalstīts projekts grupas “Freak Owls” dalībai Positivus festivālā, savācot nepieciešamos 1400$, bet pašreiz līdzfinansējums tiek meklēts multidisciplinārā mākslinieka Gvena El-Lina  dalībai Aizputes mākslas rezidenču centrā Serde.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Radošās industrijas

Lielbritānijā darbojas Digitālais Izpētes un Attīstības fonds kultūrai

Ne tikai Lielbritānijā, bet arī Latvijā un citās valstīs, valdība labprāt atbalsta inovācijas, tā kā tās sniedz potenciālu augstākas pievienotās vērtības radīšanai ekonomikā.

Par inovācijām mākslas un kultūras jomā tomēr tiek maz runāts. Nav īpaši skaidrs, vai tas būtu sociāli vēlams un kā novērtēt veikto inovāciju rezultātus. Viens no pionieriem šai darbības laukā, veicinot digitālās inovācijas kultūras jomā, ir Lielbritānijā izveidotais Digitālais Izpētes un Attīstības fonds mākslai un kultūrai. Fonds tapis sadarbības rezultātā starp Anglijas Mākslas padomi, Humanitāro Zinātņu Izpētes padomi (AHRC) un sabiedrisko organizāciju Nesta. Fonda mērķis ir savienot trīs sektorus – kultūras organizācijas, tehnoloģiju kompānijas un akadēmiskos pētniekus (lai rezultātā – no jau realizētajiem digitālajiem inovāciju projektiem varētu mācīties arī citas kultūras organizācijas, kas tieši nav piedalījušās fonda projektos).

Kultūras organizācijas Lielbritānijā tika aicinātas iesniegt pieteikumus fondam, lai testētu izveidotos tehnoloģiskos risinājumus jauniem biznesa darbības modeļiem un jauniem veidiem dialoga veidošanai ar auditoriju. Projekti ietver sociālo mediju un lietotāju radīta satura, mobilo un spēļu aplikāciju, apmācību un izplatīšanas resursu pielietojumu. Pirmajā kārtā, sadalot 0,5 milj mārciņu fonda finansējuma, ir atbalstīti astoņi projekti.

Notingemas mākslas galerija sadarbībā ar tehnoloģiju kompāniju Artfinder un Birmingemas universitāti veido interneta portālu, kurā galerijām un māksliniekim būs iespējams mainīt un pārdot mākslas darbus, kā arī audtorijai balsot, kļūstot par virtuāliem mākslas kuratoriem. Turpināt lasīšanu “Lielbritānijā darbojas Digitālais Izpētes un Attīstības fonds kultūrai” →

Culturelab Notikumi LV

Francijas muzeju speciālistu lekcijas Latvijā

Francijas institūts Latvijā sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un ICOM Latvijas Nacionālo komiteju ir uzaicinājis četrus Francijā atzītus muzeju ekspertus, lai sniegtu lekcijas par dažādiem muzeju darba aspektiem, kā arī lai tiktos ar Latvijas muzeju darbiniekiem.

12. aprīlī plkst. 11.00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā lektors Marks Plockī, kas ilgstoši vadījis darbu ar apmeklētājiem Orsē muzejā Parīzē, dalīsies savā pieredzē un pastāstīs, kā pēdējo divdesmit gadu laikā attīstījies muzeju darbs ar apmeklētājiem.

19. aprīlī plkst.11.00 Mākslas muzejā Rīgas Biržā Katrīna Derosjē-Pušū, Luvras muzeja producēšanas direkcijas Audivizuālās, kino un multimediju izdevumu nodaļas vadītāja, iepazīstinās ar unikālo un bagāto filmu producēšanas darbu Luvras muzejā.

10. maijā plkst.11.00 Mākslas muzejā Rīgas Biržā Pjērs Korziliuss, kas vadījis Orsē muzeja koncertzāli no 1997. līdz 2010. gadam, iepazīstinās ar to, ko nozīmē īstenot izrāžu, koncertu un kino pasākumu programmu muzejā ar izteiktu māksliniecisko identitāti.

24. maijā plkst. 11.00 Mākslas muzejā Rīgas Biržā Emanuela Erāna, krājumu glabātāja un atbildīgā par zinātnisko darbu Francijas nacionālo muzeju apvienībā, uzstāsies ar lekciju veltītu muzeju zinātniskajam darbam un ar to saistītajām problēmām, jo īpaši muzejos, kuri pārskata savu misiju un lomu.

Dalība lekcijās iepriekš piesakoties: gundega.dreiblate@km.gov.lv

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras infrastruktūra

Vai kultūras būves sekmē vietējās ekonomikas attīstību?

Žurnāls “The Economist” publicējis kritisku rakstu par mākslas būvju lomu vietējo teritoriju revitalizācijā un apkārtnes ekonomikas attīstībā, uzsverot, ka jaunu mākslas centru būvniecība Lielbritānijā ir sasniegusi maksimumu un drīzumā tiks izbeigta.

Ideja par to, ka māksla spēj atdzīvināt vietējo ekonomiku, ir populāra ASV kopš 80-jiem gadiem. Pēc Gugenheima muzeja sekmīgas atvēršanas rūpnieciskajā spāņu ostas pilsētā Bilbao šī ideja kļuva populāra arī Eiropā, bieži vien presē un starptautiskās konferencēs atsaucoties uz Bilbao efektu (arī mūsu pašreizējā kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende vairākkārt atsaukusies uz Bilbao pieredzi; kā arī Helēnas Demakovas laikā uz Bilbao devās vesela Latvijas delegācija, ieskaitot vairāku pilsētu mērus, smelties pieredzi kā panākt strauju pilsētas izaugsmi).

Lielbritānijas valdība tikmēr, sākot no 1995.gada, kultūras rekonstrukcijas projektos ir ieguldījusi 1,5 miljardus mārciņu, kopā ar pašvaldībām radot simtiem jaunu kultūras infrastruktūras objektu, īpaši laikmetīgās vizuālās mākslas jomā.

Daži daiļrunīgi piemēri apliecina mākslas būvju spēju ģenerēt ienākumus – piemēram, Turner Contemporary galeriju nelielajā piekrastes pilsētā Margeitā Anglijā kopš tās atvēršanas apmeklējuši 425 tūkstoši apmeklētāju. Tate Modern mākslas muzejs Londonā bija trešā apmeklētākā vieta Lielbritānijā, sekmējot arī apkārtējā Southwerk rajona revitalizāciju. Lowry mākslas centrs Salfordā ir kalpojis ostas teritorijas attīstībai.

Tomēr ir bijušas arī neveiksmes. Šefīldas Populārās mūzikas centru, kura celtniecībā tika ieguldīti 11 milj mārciņu no nacionālās loterijas līdzekļiem, nācās slēgt zemās apmeklētības un parādu dēļ. Daudzfunkcionālo centru Rietumu Bromvičā atvēra novēloti un tikai daļēji pabeigtu pēc 60 milj mārciņu ieguldījuma tā tapšanā. Pie tam lielie ieguldījumi greznajās būvēs nebūt nesola bagātīgus centru ienākumus – Quad mākslas centrs Derbijā saskaras ar nopietnām finanšu plūsmas problēmām, pašvaldībai samazinot nākamo gadu dotāciju.  Turpināt lasīšanu “Vai kultūras būves sekmē vietējās ekonomikas attīstību?” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Igaunijas kultūras darbinieki dalās pieredzē par Kultūrkapitāla fondu un Radošas personas likumu

2012. gada 8. martā LR Kultūras ministrija (KM) organizēja sadarbības vizīti Igaunijas Kultūras ministrijā par trim tēmām – Igaunijas Valsts Kultūrkapitāla fonda darbības pieredzi un nākotnes stratēģiju, Radošas personas likumu un radošajām industrijām. Latvijas Kultūras ministriju Igaunijā pārstāvēja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile, Valsts Kultūrkapitāla fondu pārstāvēja VKKF Padomes priekšsēdētājas vietniece Zanda Redberga un Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Arno Jundze, Latvijas Radošo savienību padomi pārstāvēja Haralds Matulis. LRSP ģenerālsekretārs Haralds Matulis īsā pārskatā stāsta par KKF un Radošas personas likuma darbību Igaunijā, kas tieši skar Radošo savienību padomes aktivitātes Latvijā, jo LRSP vairākkārt uzsvērusi nepieciešamību pārņemt Igaunijas pieredzi, atgriezties pie VKKF iepriekšējā finansējuma modeļa – piesaistes tabakas un alkohola akcīzes nodoklim un azartspēļu nodevai, kā arī aktīvi strādāt pie mākslinieka statusam un sociālajām garantijām veltītas likumdošanas.

Igaunijas Kultūrkapitāla fonda vadītājs Rauls Altme (Raul Altmäe) informēja, ka 2012. gadā fonda budžets ir 22 miljoni eiro. Atšķirībā no Latvijas KKF šajā finansējumā gan ietilpst arī sporta finansējums ap 1,5 milj eiro un kultūras būvju celtniecības izmaksas ap 5 milj eiro. Sākot ar 2012. gadu, Igaunijas KKF ir pieņēmis jaunu stratēģiju – lai nedublētu Kultūras ministrijas finansējumu, tad ilggadīgi atbalstītos, valstiski nozīmīgos projektus, piemēram, kultūras periodikas izdošana vai dalība Venēcijas biennālē, pārcelt uz Kultūras ministrijas budžetu, KKF finansējumu atstājot primāri individuāliem projektiem un sēklas kapitālam jaunām, novatoriskām iniciatīvām. Turpināt lasīšanu “Igaunijas kultūras darbinieki dalās pieredzē par Kultūrkapitāla fondu un Radošas personas likumu” →