Culturelab Kultūrpolitika

Kā Ķekavā kultūru bīdīja

Aizvadītajā nedēļā aktīvi vētīta Ķekavas novada kultūras saimniecība. Deputāti analizējuši Ķekavas kultūras aģentūras darbību, kuras sastāvā ir gan kultūras nami un muzejs, gan bibliotēkas un tūrisma informācijas centrs.

Ko novada deputāti aizrāda kultūras iestādēm, var izlasīt šeit – zināmā mērā šis ziņojums kalpo kā lieliska ilustrācija, ko pašvaldības vadība sagaida no kultūras lauciņa kopējiem – ir vērts palasīt!  Ziņojumā ir dažādi interesanti secinājumi, piemēram – uzklausot lielāko daļu kultūras iestāžu vadītāju, deputāti nonākuši pie secinājuma, ka dominē uzskats – „viss notiek, ko vēl vajag?”.   Cik noprotams, deputātu vidū tomēr nav vienprātības par to, kā aģentūras neapmierinošais darbs būtu reorganizējams. Tāpēc daži no deputātiem aicina piketēt pret reformām un uzsākuši pretreformu parakstu vākšanu.

Notikumu gaitā norisinājies arī incidents nedēļas nogalē pirms izrādes “Sekss un grēkpilsēta” Baložu kultūras namā. Ķekavas novada vadītājs uzzinājis, ka Baložu kultūras nama darbinieki plāno nepieļaut teātra izrādi kultūras namā, protestējot pret neapmaksātu virsstundu darbu,  ieradās kopā ar pašvaldības policiju un uzlauza kultūras nama durvis, aizturot vienu kultūras nama darbinieku (smalkāks sižeta atreferējums lasāms Rīgas Apriņķa avīzē).

Ķekavas kultūras aģentūras publiskais paziņojums savukārt izlasāms šeit, kurā aģentūra vēlas norobežoties no politiskajiem procesiem un paziņo, ka Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūras devīze ir nemainīga: „Par kultūru”! Aģentūra ir izstrādājusi Ķekavas kultūras stratēģiju līdz 2016.gadam, kas praktiski pārkopēta no Cēsu kultūras stratēģijas, izņemot ārā neatbilstības.

Šādā kontekstā jājautā, vai pašvaldības nav pārāk apjukušas novadu reformas rezultātā, neizprotot, kā lai labāk organizē pašvaldību kultūras saimniecības? Un – vai reģionālā kultūrpolitika, kas valsts līmenī tomēr nav izstrādāta, nebūtu gana aktuāls jautājums, par ko vajadzētu runāt ne tikai atsevišķas pašvaldības ietvaros, bet visas valsts līmenī?

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Apsver ideju ieviest Latvijā “kultūras pases”

Kultūras un labklājības ministres tikšanās laikā ir apsvērušas ideju ieviest Latvijā “kultūras pasi”, kas sniegtu iespēju atsevišķām sociālām grupām, piemēram, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm apmeklēt kultūras pasākumus par zemāku cenu. Abu ministriju speciālisti kopīgi izskatīs iespēju šādai iniciatīvai piesaistīt ES fondu finansējumu. Eiropas Savienībā 2013.gads ir pasludināts kā aktīvās novecošanas gads, un “kultūras pase” varētu kalpot kā instruments vecākā gadagājuma cilvēku aktīvākai iesaistīšanai kultūras dzīvē.

Ministres pārrunāja arī bibliotēku uzdevumus, uzsverot to lomu sociālo kopienu un tālākizglītības piedāvājuma veidošanā, kas īpaši svarīgi mazāk apdzīvotajās vietās. Sarunās ar reģionālās attīstības ministru jau tika pārrunāta bibliotēku loma publisko pakalpojumu un valsts vienas pieturas aģentūras nodrošināšanā, līdz ar to bibliotēku loma varētu tuvākā nākotnē būtiski paplašināties ne tikai de facto, bet arī de jure. Arī saistībā ar bibliotēkām tiek domāts par ES finansējuma piesaisti, lai bibliotēkas sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru varētu piedāvāt vietējiem iedzīvotājiem neformālās tālākizglītības programmas jaunu darba prasmju iegūšanai.

Culturelab Kultūras līdzdalība, Pētījumi

Kas apmeklē Liepājas kultūras pasākumus?

Liepājas kultūras pārvalde ir publicējusi detalizētu Liepājas kultūras pasākumu auditorijas analīzi. Aptaujas rezultātā noskaidrotas liepājnieku intereses un pieradumi, apmeklējot piedāvātos kultūras pasākumus 2010.gadā.
Liepājā kultūras pasākumu apmeklē galvenokārt sievietes (70%), latvieši (80%), pārsvarā ne biežāk kā reizi mēnesī (63%). Ceturtā daļa apmeklētāju ir vecumā līdz 35 gadiem, pārējie – vecāki, visbiežāk 46-55 gadu vecumā. Gandrīz ceturtā daļa apmeklātāju (23.6%) ir pensionāri, 14% – skolnieki un studenti.
Gandrīz puse (43%) no apmeklētājiem pasākuma biļetei būtu gatavi tērēt 2-5 latus, 26% – līdz 10 latiem. Vienatnē uz pasākumu dodas vien 6% iedzīvotāju, 35% – kopā ar dzīvesbiedru, 28% – kopā ar draugiem, 26% – ar ģimeni. Turpināt lasīšanu “Kas apmeklē Liepājas kultūras pasākumus?” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika

Kultūras un reģionālās attīstības ministri vēlas sadarboties radošo industriju un kultūras tūrisma jomā

Kā vēsta portāls “Delfi”, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis ir vienojušies par sadarbību radošo industriju nozares politikas veidošanā.
Kultūras ministre uzsvērusi, ka reģionālās politikas kontekstā kultūra jāskata kā viens no attīstības dzinējspēkiem un tās infrastruktūra ir efektīvi jāizmanto. Interesanti, ka diskusijā par valsts vienas pieturas aģentūras veidošanu publisko pakalpojumu sneigšanai kā nozīmīgs elements tiek minēts valsts bibliotēku tīkls. Ministri vienojušies, ka nākotnē būtu jādomā par radošo industriju atbalsta centru izveidi reģionos. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība pēc konceptuāla redzējuma kultūras tūrisma attīstībā, iesaistot pašvaldības un iedzīvotājus kultūras mantojuma un nemateriālā kultūras tūrisma piedāvājuma izvēršanā reģionos.

Culturelab Autortiesības, Kultūra un ekonomika, Kultūras budžets, Pētījumi

Budžets un nodokļi grafikos

Saprast Latvijas kopējo budžetu un nodokļus un kultūras jomu visu nozaru kontekstā palīdz vairāki interesanti grafiki.

NeoGeo.lv piedāvā informatīvu grafiku par to, kāda izskatītos Latvija, ja tā būtu ciems ar 100 iedzīvotājiem. 2011. gadā uz vienu ciema iedzīvotāju tiks tērēti 42,13 Ls ciema kultūras namam (lasi: Kultūras ministrijas budžets).

Nodokļus un valsts tēriņus grafiskā veidā cenšas apskatīt arī portāls Ciparu nieze – no piedāvātā grafika var uzzināt, kā valsts plāno tērēt 2011.gadā plānotos 3,6 miljardu latu ieņēmumus no nodokļiem.

Detalizētu analīzi par AKKA/LAA no autoratlīdzībām iekasēto un izlietoto naudu lasiet un skatiet portāla Ciparu nieze komentārā.  Pārskatāmā grafikā analizēts ne tikai tas, kā tiek izlietota iekasētā nauda, bet ir arī daži piemēri, kā mēs ikkatrs ikdienā maksājam par autortiesībām, piemēram, apmeklējot kafejnīcu, veikalu, bibliotēku, koncertus un kino.

Culturelab Kultūrpolitika, Radošās industrijas

Eiropas Komisija konsultējusies par kultūras un radošo industriju potenciālu

Eiropas Komisija ir apkopojusi saņemtās atbildes par nepieciešamajām rīcībām Eiropas līmenī, lai celtu kultūras un radošo industriju potenciālu.
Eiropas Komisija publiskas konsultācijas rezultātā ir guvusi apliecinājumu, ka kultūras un radošās industrijas ir nozīmīgas Eiropas darba vietu radīšanā, eksporta ieņēmumu celšanā, kultūras dažādības un sociālās iekļautības veicināšanā, līdz ar to sniedzot nozīmīgu pienesumu Eiropas 2020 stratēģijas īstenošanā par gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību.

Galvenie konsultāciju sniegtie atzinumi:
– radošo industriju uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, jāatvieglo pieejamība finansējumam,
– ir nepieciešams plašs atbalsts inovācijām un kultūrā balstīta radošuma īstenošanai,
– vietējām pašvaldībām būtu jāsniedz atbalsts kultūrai un saistītajām industrijām, īstenojot savas specializētās stratēģijas,
– kultūras un radošo industriju pārstāvji jāiedrošina uzņemties riskus un veikt eksperimentus, pielietojot jaunākās tehnoloģijas,
– jāsniedz lielākas iespējas starpdisciplinārai un pārrobežu sadarbībai starp kultūras institūcijām, universitātēm un dažādiem uzņēmumiem,
– autortiesību aspekts ir būtisks godīga atalgojuma saņemšanai,
– mediju lietošanas prasmes iedzīvotāju vidū būtu uzlabojamas un veicināmas,
– jāveicina starptautiska sadarbības un apmaiņas tālāka attīstība.

Plašāk par Eiropas Komisijas atzinumiem kultūras un radošo industriju jomā var lasīt šeit.