Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Priekšvēlēšanu solījumi Latgalē

Atbildi uz gadiem ilgušo diskusiju, kura pilsēta – Daugavpils vai Rēzekne – ir Latgales kultūras galvaspilsēta, zināmā mērā sniedz šo pilsētu priekšvēlēšanu kandidātu programmas. Daugavpilī – 14 saraksti, Rēzeknē – 17 saraksti – tas ir pietiekami plašs spektrs, programmās dominējošie spriedumi, mērķi un uzdevumi ļauj izprast katrā pilsētā valdošo noskaņojumu.

Daugavpils iedzīvotāju pārstāvji – topošie pašvaldības politiķi – orientējas galvenokārt uz ekonomiskām vērtībām – piedāvājot vispārsteidzošākos plānus, kā glābt pilsētas iedzīvotājus no krīzes un sociālām problēmām. Daudzas partijas kultūru nepiemin nemaz vai arī tikai kā veidu (nekonkretizējot), kā sasniegt etnisko saskaņu daudznacionālajā pilsētā.

Savukārt Rēzeknes partiju pārstāvji ir noskaņoti uz garīguma viļņa, daudz biežāk kultūra tiek minēta kā pilsētas nākotnes attīstības ceļš. Ir pat partijas (piem., „Vienota Rēzeknei”), kas formulē plašu kultūrā veicamo darbu spektru, tomēr jājautā, vai esošajā situācijā bezdarbs, sociālo un ekonomisko jautājumu risināšana nenospiedīs uz ceļiem cēlos mērķus kultūras budžetu nesamazināt vai pat palielināt (tas būtu nepieciešams, lai īstenotu dažās programmās minētos darbus)? Te jāatminas līdzšinējās pašvaldības pieņemtie lēmumi, kas tieši Rēzeknē, salīdzinot ar citām pašvaldībām, kultūras budžetu 2009.gadam samazināja ļoti krasi – par 43%.

Lasiet arī iepriekšējās „Culturelab” publikācijas par priekšvēlēšanu programmām citās Latvijas lielajās pilsētās (Rīgā, Jūrmalā un Valmierā). Turpināt lasīšanu “Priekšvēlēšanu solījumi Latgalē” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Partiju solījumi kultūras jomā Jūrmalā un Valmierā

Turpinām apskatīt partiju priekšvēlēšanu solījumus kultūras jomā lielākajās pilsētās. Šoreiz – par Valmieru un Jūrmalu (iepriekš jau rakstījām par Rīgu). Valmieru partijas plāno attīstīt par Vidzemes kultūras centru, galvenokārt atbalstot tradicionālās kultūras vērtības, savukārt Jūrmalu politiķi redz kā kūrorta un tūrisma pilsētu, tomēr kultūras jomā solījumi vairāk vērsti uz vietējiem iedzīvotājiem – par spīti ekonomiskai krīzei kā no pārpilnības raga birst solījumi investēt jaunu kultūras objektu celtniecībā vai esošo rekonstrukcijā. Turpināt lasīšanu “Partiju solījumi kultūras jomā Jūrmalā un Valmierā” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Notikumi LV, Radošās industrijas

Grantu programmas „Atspēriens” ietvaros atbalstu saņem radošo industriju uzņēmumi

Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programma „Atspēriens” atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, un pirmā konkursa rezultāti iepriecina, jo nav ignorēti radošo industriju uzņēmumi – daļa no 14 atbalsta saņēmējiem darbojas tieši šajā jomā.

Pirmā grantu programmas konkursa ietvaros tika atbalstīta servisa uzņēmuma „Film Office Latvia” veidošana, kura pamatdarbība būs pakalpojumu eksports – ārvalstu televīziju un filmu kompāniju apkalpošana Latvijā un citās Baltijas valstīs. Projekta realizācijā plānots piesaistīt vietējos nozares profesionāļus, veikt potenciālo filmēšanas vietu izpēti un datu bāzes izstrādi. Projekts ļaus piesaistīt ārvalstu finansējumu Latvijas reģioniem, nodrošinot reģionos – potenciālajās filmēšanas vietās Latvijā – komercdarbību, un nodarbināt esošos dažādu profesiju filmu profesionāļus, kā arī izmantot transporta, viesnīcu, ēdināšanas pakalpojumus, reģionu un pilsētu infrastruktūru. Atbalstīti arī vairāki uzņēmumi, kas darbojas dizaina jomā – „Lampu Dizaina Darbnīca”, „Lapiņspēles”, „mammalampa” zīmola apgaismes objektu ražošanas uzsākšana  un interneta mājas lapas izveide dizaina darbnīcas „RIJADA” dizaina produktu virzības pasākumiem. Turpināt lasīšanu “Grantu programmas „Atspēriens” ietvaros atbalstu saņem radošo industriju uzņēmumi” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Ko partijas sola paveikt kultūras jomā Rīgā?

Pašvaldību vēlēšanām tuvojoties, „Culturelab” ielūkojas partiju programmās, skatot un vētot, ko tās sola veikt kultūras jomā lielākajās Latvijas pilsētās.

Jāatgādina, ka pašvaldību pārziņā Latvijā ir samērā liels skaits kultūras institūciju – 851 pašvaldību publiskā bibliotēka, 83 pašvaldību muzeji, 145 pašvaldību profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības iestādes, 541 kultūras nams. Atsevišķas pašvaldības ir uzņēmušās atbildību arī par citām kultūras un mākslas iestādēm (piem., daļēji par profesionāliem teātriem, mākslas vidusskolām Daugavpilī un Valmierā u.c.).

Partijas programmas analizēt sāksim ar Rīgas pilsētu, kur pašvaldību vēlēšanās kandidē 16 partiju un apvienību saraksti.

Rīgā lielākā daļa partiju nesola rūpēties par profesionālo mākslu. Vairākums plāno atbalstīt mākslas un mūzikas skolas, kā arī pašdarbības kolektīvus. Tomēr kopumā kultūra ar nedaudziem izņēmumiem ir sastopama programmu noslēgumā, īsā rindiņā, neizvēršot sīkāk, ko tad atbalstīs. Izņemot sabiedrību „Citai politikai”, kas kultūras jomu skata no kultūras patērētāja viedokļa, pārējās partijas lielākoties domā par kultūras institūcijām un infrastruktūru, dažas – arī par kultūras piedāvājumu tūristiem. Turpināt lasīšanu “Ko partijas sola paveikt kultūras jomā Rīgā?” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze

Skotijas mākslinieki ieņem tukšos veikalus

Skotijas mākslinieki izmanto krīzes piedāvātās iespējas – tukšajos veikalos iekārto izstādes vai ierīko darbnīcas, tādejādi atdzīvinot depresīvi tukšos skatlogus un veikalu telpas. Kādā lielveikalā Glāzgovā pielaikošanas kabīnēs iekārtojušās skulptūras, bet biroja telpās novietota videoinstalācija.

Šī ideja – izmantot tukšos veikalus – Skotijas mākslinieku vidū iemanto arvien lielāku popularitāti. Arī veikalu vadītāji ir priecīgi, ka telpas tiek atdzīvinātas un nonāk sabiedriskā apritē – raksta “The Sunday Herald”.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras infrastruktūra

Vai Latvijas reģionos tuvākajos gados tiks uzcelta jauna kultūras infrastruktūra?

Joprojām  turpinās diskusijas par diviem no „Jaunajiem 3 brāļiem” – Nacionālo bibliotēku un Rīgas koncertzāli, izsakot dažādus viedokļus, vai vajag un vai varam atļauties šāda līmeņa nacionālu objektu celtniecību.

Otru diskusiju ir aizsākusi „Neatkarīgā Rīta Avīze”, paužot kritisku viedokli par reģionālo daudzfunkcionālo centru izbūvi Latvijas reģionos ar ES struktūrfondu atbalstu, rakstot par dārgām, izšķērdīgām, „oranžām” koncertzālēm.

Pagājušā gada nogalē LR Kultūras ministrija uzsāka ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, administrējot 17,5 milj. latu vērto ES Struktūrfondu programmu “Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide”, lai rezultātā izveidotu “četrus daudzfunkcionālos centrus –  sabiedrisko pakalpojumu būves, kas vienlaikus ir piemērotas gan daudzveidīgu profesionālās skatuves mākslas pasākumu īstenošanai (teātris, mūzika, deja), gan konferenču un kongresu norisei, izstāžu darbības un citu sabiedriski nozīmīgu kultūras pasākumu īstenošanai”. Turpināt lasīšanu “Vai Latvijas reģionos tuvākajos gados tiks uzcelta jauna kultūras infrastruktūra?” →