Starp prioritāri veicamajiem darbiem kultūras ministrs Ints Dālderis minējis arī reformas kultūrizglītības sistēmā: „Mēs strādājam pie atsevišķām strukturālām reformām un skaidru kvalitātes kritēriju noteikšanas muzejos, arhīvos un kultūrizglītības iestādēs. Piemēram, vispārizglītojošajā skolā viena skolēna sagatavošanas izmaksas gadā ir aptuveni 900 latu, bet mūsu mūzikas vidusskolās viens skolēns izmaksā no 3 līdz pat 7 tūkstošiem latu gadā. Pat ņemot vērā specifisko mūzikas profesionāļu apmācību, tas diez vai ir pamatoti. Tādēļ šeit – bez straujiem lēmumiem – tomēr būs jāmeklē risinājumi, kā paaugstināt efektivitāti.” (Runa Latvijas Radošo savienību plēnumā 2009.gada 1.jūnijā) Turpināt lasīšanu “Kādas reformas sagaida kultūrizglītības sistēmu?”
Soross piešķir 100 miljonus krīzes skarto Eiropas valstu organizācijām
Džordžs Soross nolēmis piešķirt 100 miljonu vienreizēju atbalstu Eiropas valstīm, kuras visvairāk cietušas ekonomiskajā krīzē. Lai arī vēl nav izstrādāti kritēriji finansējuma piešķiršanai, var noprast, ka tas būs domāts asociāciju un nevalstisko organizāciju atbalstam turpmākajos divos gados Balkānos, Baltijas valstīs, Centrālāzijā, Kaukāzā un Ukrainā.
Open Society Institute to Give $100 Million to Aid Europeans in Need
George Soros gives $100m gift to Europe
Kā kultūras joma var pārvarēt krīzi?
Par scenārijiem kultūras jomas nākotnes attīstībā seminārā “Kultūra un krīze – risinājumi” ar nevalstisko kultūras organizāciju pārstāvjiem diskutēja Dr.Dragans Klaičs.
“Vai mēs varam, pieverot acis, iedomāties, kāda būs situācija, piemēram, 2014. gadā? Dragana Klaiča vīzijā kultūrā dominēs mazās formas un tuvplāns, tai būs izteikta sociālā dimensija, tā pārstāvēs kopīgas vērtības un būs interaktīvāka, kā arī paredzams liels samazinājums starptautiskajā sadarbībā, jo tā ir dārga. Nopietni samazinājumi skars arī „lielo, redzamo” kultūru, kultūra vairāk piemērosies pieprasījumam un cilvēku maksātspējai (downscaling), pieaugs kultūras patēriņš digitālajā vidē, bet līdz ar to aktuālāka kļūs arī nepieciešamība pēc saskarsmes mazos formātos.” Seminārā paustās domas un secinājumus apkopojusi Zane Kreicberga. Rezumējums (Word)
Diskusijas “Vai radošās industrijas glābs Latvijas ekonomiku?” secinājumi
Lai turpmāk veiksmīgi pastāvētu un attīstītos Latvijas radošās industrijas, būtiski ir panākt, lai tās pāraugtu vietējo tirgu un domātu par savu produktu piedāvājumu starptautiskā līmenī, tā secināts diskusijā “Vai radošās industrijas glābs Latvijas ekonomiku?”, ko rīkoja Banku augstskolas (BA) Biznesa un finanšu pētniecības centrs sadarbībā ar Dailes teātri.
Sarunas secinājumus lasiet DesignLatvia mājas lapā.
Pieņem grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā
Pašdarbības kolektīvu vadītāji turpmākos trīs gadus mērķdotācijas atalgojumam no valsts nesaņems. Par to liecina 2009.gada 14.jūnijā Ministru kabinetā izskatītie un 16.jūnijā Saeimā ārkārtas sēdē 2.lasījumā pieņemtie Kultūras ministrijas (KM) iesniegtie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, kas paredz, ka no 2009.gada 1.septembra līdz 2012.gada 31.decembrim netiek piemērots punkts par valsts mērķdotāciju piešķiršanu kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai.
Nemateriālās Kultūras mantojuma valsts aģentūras vadītāja Jura Karlsona
atklātā vēstule.
Pētījums: kultūras loma lauku apvidos un mazpilsētās
„Lauku apvidi piedzīvo pārejas periodu. (..) Iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās, grūtības noturēt jauno paaudzi, ierobežotas ekonomiskās un sociālās iespējas, dabas resursu noplicināšanās, vietējo pakalpojumu samazināšanās un dzīves sadārdzināšanās. Tāpat apšaubāma ir lauku sabiedrību nākotne lauksaimniecības jomā.” Tā secina Kanādas Radošo pilsētu sadarbības tīkla mājas lapā www.creativecity.ca publiskotā pētījuma „Attīstot un atjauninot lauku sabiedrības ar mākslas un kultūras palīdzību” autori („Developing and Revitalizing Rural Communities Through Arts and Culture”). Pētījumu izstrādājusi ekspertu komanda, sadarbojoties vairākām organizācijām, un tas aptver Kanādu, Austrāliju, ASV un Eiropu. „Lauku apvidi” definēti kā mazpilsētas un lauku reģioni, kas nošķirti no lielākiem centriem un kuros ir mazāk par 10 000 iedzīvotājiem. Tomēr lielāko daļu secinājumu var attiecināt arī uz Latvijas situāciju. Turpināt lasīšanu “Pētījums: kultūras loma lauku apvidos un mazpilsētās”
CultureLab 