Eiropas Savienības struktūrfondu programmā „Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” pirmajā projektu atlases konkursā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) vērtēšanai iesniegti 23 projekti par kopējo summu 62 189 323 lati. Kopumā pilsētām ir pieejami 209.2 miljoni latu, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 177.8 miljonu latu apmērā un nacionālais publiskais finansējums 31.4 miljonu latu apmērā. Jau 2009. gada februārī pilsētas var iesniegt projektus nakāmajā kārtā. Turpināt lasīšanu “Pilsētvides attīstībai iesniegti 23 projekti 62 miljonu latu apmērā”
Latvijas pilsētas meklē atbalstu Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai
Par Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanu 2014.gadā gatavojas konkurēt Rīga, Cēsis un Liepāja. Cēsis atbalstu meklē reģionā – Vidzemes plānošanas reģiona padome ir nolēmusi atbalstīt Cēsu kandidatūru, Eiropas kultūras galvaspilsētas norises plānojot kopā ar citām Vidzemes pilsētām visā Vidzemes teritorijā.
Savukārt Rīga atbalstu meklē Eiropā. Eiropas Savienības galvaspilsētu apvienības Ģenerālās asamblejas laikā Dublinā 17 Eiropas galvaspilsētas pauda atbalstu Rīgas centieniem kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014. gadā, kā arī gatavību oficiāli atbalstīt Rīgas kandidatūru.
Vai kultūras tūrisms patiešām ir prioritāte?
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai un publiskai apspriešanai jaunu tūrisma politikas plānošanas dokumenta projektu – Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam, kas noteiks nozares attīstības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem 7 gadiem. Turpināt lasīšanu “Vai kultūras tūrisms patiešām ir prioritāte?”
Vai Latvija nākotnē būs radoša?
“Sekojot citu Eiropas valstu paraugam, jāpaplašina jaunrades jēdziens, to attiecinot ne tikai uz kultūru un zinātni, bet jebkuru sabiedriskās un saimnieciskās dzīves jomu. Jaunrade ir spēja radīt jaunas idejas, jēdzienus, metodes, rīcības formas vai arī sasaistīt esošās idejas, konceptus, metodes un rīcības jaunā veidā. Tā nav tikai un vienīgi tā saucamo radošo profesiju – dzejnieku, rakstnieku, amatnieku u. c. – specifika. Jaunrade ir vienlīdz būtiska jebkurā profesijā un dzīves jomā, vai tā būtu dārzkopība, automehānika, tirdzniecība, izglītība vai sports”, – tā radošumu visplašākajā nozīmē raksturo Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija “Latvija 2030”.
Stratēģijas pirmās redakcijas projekts profesora Roberta Ķīļa vadībā ir pabeigts un ar to tiek iepazīstināta plašāka publika. “Latvija 2030” mājas lapā var izlasīt dokumenta kopsavilkumu, savukārt plašāk par to diskutēt varēs 10.oktobrī nacionālajā forumā “Atspēriens. 2030”. Stratēģijas autori Viesturs Celmiņš un Sandris Mūriņš galvenos virzienus iezīmē arī savā rakstā “Kā izdzīvosi, Latvija?” sabiedriskās politikas portālā “Politika.lv“. Turpināt lasīšanu “Vai Latvija nākotnē būs radoša?”
Pētījums liecina: Rīga ir kultūrvēsturiska pilsēta
Tūristi uz Rīgu nedodas kā uz modernu pilsētu, Rīga ir kultūrvēsturiska pilsēta. Tūristu vērtējumā modernas ir Helsinki, Kopenhāgena un Malme. Ievērojamākās vietas, kur tūristi dodas, ierodoties Rīgā ir: Melngalvju nams, Doma katedrāle un Brīvības piemineklis. Turpināt lasīšanu “Pētījums liecina: Rīga ir kultūrvēsturiska pilsēta”
Labs sadarbības piemērs Kuldīgā
Šoruden Kuldīgā risinās Kultūras mantojuma laboratorijas, kas ir labs piemērs sadarbībai starp valsts, pašvaldības institūcijām un privātuzņēmējiem, kā arī kultūras mantojuma privātīpašniekiem.
Lai Kuldīgas vecpilsētu un tās vidi veidotu kvalitatīvu, Kuldīgas pilsētas dome sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju šoruden rīkos trīs kultūras mantojuma laboratorijas, kurās aicināti piedalīties vēsturisko ēku īpašnieki un apsaimniekotāji, vecpilsētas iedzīvotāji, uzņēmēji, arhitekti, amatnieki, mākslinieki, mantojuma jomas speciālisti, būvfirmu pārstāvji un būvmateriālu ražotāji. Turpināt lasīšanu “Labs sadarbības piemērs Kuldīgā”