Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika

Argumenti kultūrai – cilvēkam, sabiedrībai, attīstībai

Ņemot vērā, ka kultūras organizācijām, kas tiek finansētas no valsts un pašvaldības līdzekļiem, drīzumā būs jāpierāda savas darbības nepieciešamība, aizstāvot nākamā gada plānotos budžetus iecerētajiem pasākumiem, Culturelab ir apkopojis galvenos argumentus kultūrai – ko kultūra dod indivīdam, sabiedrībai, valstij, pilsētu un reģionu ekonomiskai izaugsmei.

Materiāls tapis, iedvesmojoties no Kanādas Radošo pilsētu apvienības veidotā resursa “Making the Case for Culture”, kur apkopoti galvenie argumenti kultūras plašākai ietekmei sabiedrības dzīvē, kas pamatoti ar konkrētu pētījumu datiem un Kanādas piemēriem.

Materiāls pieejams lejupielādei: Argumenti kulturai.

Amatiermākslas aizstāvjiem iesakam izmantot Culturelab senāk publicēto materiālu “33 atbildes – cik noderīga ir amatiermāksla?”, kas pārtulkots latviešu valodā no Lielbritānijas organizācijas Voluntary Arts Network veidotā materiāla.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika

Noslēdzies 5.Pasaules Mākslas un Kultūras samits

3.-6.oktobrī Melburnā Austrālijā norisinājās 5.Pasaules Mākslas un Kultūras samits. Prezentācijas par sekojošām samita tēmām – Iedzimto zināšanas, Klimata izmaiņas, Jaunradītās kopienas, Iedzīvinātās pilsētas, Āzijas jaunās kultūrpolitikas, Globālā saziņa, Tehnoloģiju robežas u.c. – apkopotas samita mājas lapā.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika, Pētījumi

Vidzemes plānošanas reģions izstrādā reģiona ilgtermiņa attīstības scenārijus

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar darba grupu no Vidzemes Augstskolas  izstrādājis Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenārijus. Scenāriju mērķis ir noteikt dažādus iespējamos Vidzemes plānošanas reģiona attīstības virzienus līdz 2030. gadam.

Rezultātā izveidoti deviņi tematiskie scenāriji, kas aptver reģiona attīstībai aktuālākās jomas: demogrāfija, ekonomika, klimata izmaiņas, enerģija, transports un infrastruktūra, lauku attīstība, sabiedrības sociālo un kultūras vērtību izmaiņas, pārvaldība un vietu pievilcība. Balstoties uz šiem scenārijiem, izveidoti četri integrētie scenāriji, kas modelē dažādu iespējamo rīcību sekas. Sniedzam īsu ieskatu, kā dažādie scenāriji varētu ietekmēt kultūras jomu. Turpināt lasīšanu “Vidzemes plānošanas reģions izstrādā reģiona ilgtermiņa attīstības scenārijus” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra, Radošās industrijas

Tabakas fabrikā veidos jauno Rīgas kultūras kvartālu

Kultūras ministrija izsludinājusi ideju konkursu par kultūras un radošā kvartāla attīstību Rīgā, Miera ielā – rajonā, kas pēdējos gados Rīgā dabiski attīstījies kā radošais kvartāliņš, izmitinot radošus birojus un kafejnīcas ar aktīvu kultūras programmu.

Kvartālu ir paredzēts attīstīt kā sabiedrībai pieejamu daudzfunkcionālu un inovatīvu kultūras un radošo industriju pārstāvju mājvietu. Konkursā jāiesniedz idejas gan par kvartāla saturisko piepildījumu un arhitektoniski telpisko vīziju, gan par tā labāko apsaimniekošanas modeli. Paredzētas godalgas no 1000 līdz 3000 latiem.

Kultūras ministres Sarmītes Ēlertes darbā radošo industriju attīstība ir bijusi viena no prioritātēm, kas saskan arī ar Eiropas Savienības plāniem un prioritātēm veicināt radošuma un inovāciju ekonomiku globālās konkurētspējas stiprināšanai, kas savukārt varētu nozīmēt arī ES fondu finansiālos ieguldījumus šai nozarē nākamajā plānošanas periodā pēc 2014.gada.

No dažu citu Rīgas neformālo kultūras centru pārstāvjiem (VEF mākslas centrs) dzirdamas bažas par Tabakas fabrikas kultūras kvartāla dzīvotspēju. Kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis savukārt Tabakas fabriku salīdzina ar Vīnes Museum Quartier un īpaši uzsver topošā centra izglītojošās funkcijas nozīmi. Saulītis pieļauj, ka Tabakas fabrikā varētu izveidot arī Modernās mākslas muzeju.

Konkursa ideju pieteicējiem var ieteikt iepazīties ar 10 rekomendācijām radošas ekonomikas infrastruktūrai, ko izstrādājis Toma Fleminga birojs pēc Lielbritānijas Kultūras, Mediju un Sporta departamenta pasūtījuma. Viens no ieteikumiem ir veidot optimālu balansu starp patēriņu un ražošanu, veidojot tādas vietas, kur kultūra jeb radošo industriju produkti vienlaicīgi varētu tikt gan radīti, gan patērēti.

KM idejas gaida līdz 16.septembrim.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika

Eiropas kultūras galvaspilsētas Spānijā un Polijā

Starptautiskā žūrija ir izvēlējusies 2016.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas. Sīvā nacionālā konkurencē pie titula tikušas Vroclava Polijā un Donostia-San Sebastián Spānijā.

Vroclavas devīze – Spaces for Beauty -akcentē skaistuma un estētikas nozīmi cilvēku ikdienā, vai nu tā būtu pilsētvide vai virtuālā vide.

Gada zīmīgāko pasākumu vidū ir plānota Teātru olimpiāde; projekts “No more walls” (vairs nekādas sienas) ar Brīvības un protesta dziesmu festivālu, Sociāli Atbildīgās fotogrāfijas festivālu un jaunām apgleznotām sienām Vroclavā; Ginesa rekorda uztādīšana, daudziem ģitāristiem vienlaicīgi spēlējot Džimija Hendriksa dziesmu Hey, Joe; Bezpajumtnieku futbola čempionāts; Intelektuāļu kongress pasaules mieram; Eiropas kino balvas pasiegšanas, Brave pasaules kultūru festivāls un citi mūzikas, kino festivāli. Vroclavā paredzēts atvērt Modernās mākslas muzeju, organizējot mediju mākslas bjennāli. Gada nogalē plānota Pablo Pikaso izstāde kopā ar Kids’ Guernica projekta izstādi – slavenā mākslas darba Guernika interpretācijas bērnu darbos.

San Sebastianas devīze – Enerģijas viļņi saistās ar ideju, ka galvenais pasaules pārmaiņu virzītājspēks ir paši cilvēki, pilsoņu un kopienu kustības. Programmā uzsvars likts uz mierīgu līdzās pastāvēšanu un savstarpēju sadarbību starp dažādām kultūrām. Kultūras gada programmas izveide pilsētas pieteikumā atspoguļota kā kuģa kursa noteikšana, izvēloties atbilstošās vērtības un instrumentus.

Programmā netiek īpaši izcelti kādi mega pasākumi, bet plānotie projekti konsekventi balstās uz iedzīvotāju plašu iesaisti vispārējas labklājības nodrošināšanai, izvirzot publiskai diskusijai un mākslinieku interpretācijai aktuālos sabiedriskos jautājumus – ko nozīmē mūsu videi auto kultūra, ko mēs saprotam ar robežām, kā izprotam viesmīlību, kā mācamies saglabāt Atlantjas okeāna bioloģisko dažādību u.c., īpaši orientējoties uz sociāli atstumto grupu iekļaušanu. Viens no projektiem paredz Eiropas Savienības himnas – Bēthovena Odas priekam interpretāciju un jaunu versiju radīšanu ar plašu jauno mūziķu un komponistu iesaisti.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra

Reģionālo koncertzāļu plāni lēnām īstenojas

Pēc ilgas iepirkuma procedūras beidzot ir uzsākta Cēsu koncertzāles rekonstrukcija, pārbūvējot veco kultūras centru par 800 vietīgu akustisko koncertzāli kopā ar mūzikas vidusskolu. Norit arī Austrumlatvijas koncertzāles jeb daudzfunkcionālā centra celtniecības darbi Rēzeknē.

Kurzemē pagaidām tik labi neveicas. Saistībā ar Liepājas koncertzāli tika izteiktas bažas par izstrādātā tehniskā projekta nelietderību un nesaimniecisku projekta vadību. Liepājas pašvaldība gan mēģinājusi pārliecināt Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķus, ka projekts tiks realizēts plānotajos termiņos un paredzētajā apmērā.

Saistībā ar Ventspils koncertzāli mērs Aivars Lembergs publiski nokritizējies kultūras ministres Sarmītes Ēlertes darbu, uz ko Ēlerte sniegusi publisku atbildi, ka mēra izteikumi bijuši spekulatīvi, retorika – histēriska, bet augstvērtīgas kultūras pieejamība Latvijas reģionos – viena no valsts kultūrpolitikas prioritātēm.

Tikmēr Rīgā jau gadsimtu pastāvošais kultūras centrs – Latviešu biedrības nams nesekmīgi mēģina risināt savas ekonomiskās problēmas (atkal sakrājušies parādi). Iecerētā hosteļa būvniecība pagaidām nav pavirzījusies uz priekšu, un domstarpības biedrības valdē beigušās ar valdes priekšsēdētāja Ingmāra Čaklā atkāpšanos no amata.

Cita vēsturiska ēka Rīgas nomalē – kultūras pils “Ziemeļblāzma”, kas ir bijusī mājvieta alkohola atturības kultūras biedrībai, beidzot ir sagaidījusi rekonstrukciju – Rīgas pašvaldība ieguldīs 7,5 miljonus latu Ziemeļblāzmas kultūras centra un parka atjaunošanā. Pēc rekonstrukcijas un restaurācijas ēkā būs 16 amatieru kolektīviem piemērotas mēģinājumu telpas, bibliotēka, vairākas zāles pasākumu rīkošanai un interešu biedrībām, administrācijas telpas, kafejnīca. Apkārtnē tiks ierīkots tējas namiņš, atpūtas lapenes, uzbūvēts 30 m augsts skatu tornis, ierīkots daudzfunkcionāls aktīvo nodarbību laukums, bērnu rotaļlaukums, baseins ar strūklakām.