Kultūras ministrija informē, ka šovasar vairāk nekā divdesmit Rīgas muzeji ir mainījuši savu darba laiku – tagad ar muzeju pastāvīgajām ekspozīcijām un izstādēm interesenti var iepazīties arī darbdienu novakarēs.
Kultūras ministrija, 05.07.2010. „Kultūras ministrs aicina izmantot iespēju apmeklēt muzejus vasaras novakarēs”.
Biedrība „Latvijas Pilsoniskā alianse” (eLPA) ar NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes deleģējumu koordinē nevalstisko organizāciju iesaisti ministriju funkciju vērtēšanas procesā. Funkciju vērtēšanā NVO piedalās, lai panāktu, ka valsts finansētās funkcijas – kvalitatīvi pakalpojumi iedzīvotājiem – tiek sniegti nepārmaksājot. Šajā izvērtēšanas darbā piedalās arī Latvijas Radošo savienību pārstāvis Haralds Matulis.
Pēc pirmā posma izvērtēšanas, NVO pārstāvji secinājuši, ka trūkst informācijas, lai adekvāti izvērtētu dažādas funkcijas. Būtu nepieciešams iestāžu budžeta izvērsums, jo vairākās nozarēs (piemēram, izglītības, kultūras, tieslietu un vides), nav izprotami budžeta pozīciju veidojošie izdevumi, kas traucē sniegt vērtējumu par funkcijas izmaksu pamatojamību, tāpat izmaksas nepieciešams salīdzināt, balstoties uz noteiktu iedzīvotāju kopu (piemēram, uz 1000 iedzīvotājiem), attiecībā pret minimālo vai vidējo algu valstī, procentuālo dalījumu valsts budžetā, izmaksām uz vienu iedzīvotāju u.c.
Sīkāks vērtējums par ministriju funkcijām sāksies pēc 15.jūlija. Pilns ziņojuma teksts atrodams šeit.
Latvijas nacionālas nozīmes kultūras institūciju vadītāji, apzinoties, ka Latvijas ilgtermiņa pastāvēšanas nozīmīgākie balsti ir valoda, zeme ar tās bagātībām, pozitīvi noskaņots, radošs cilvēks un kultūra, ir apvienojušies un 2010.gada 9. jūnijā ir nodibinājuši biedrību “Laiks kultūrai” (Biedrība). Par Biedrības mērķiem izvirzot: 1) iestāties par Latviju kā kultūras nācijas valsti, panākt, ka kultūra tiek definēta par vienu no valsts attīstības prioritātēm; 2)vienoties kopīgā rīcībā, lai Latvijas valsts attīstībā kultūra, atbilstoši starptautiskajām konvencijām un Eiropā atzītai praksei, iegūst savu izšķirošo lomu cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Mērķu īstenošanai izvirzot šādus uzdevumus: saglabāt un nosargāt Latvijas kultūras unikālo raksturu un fenomenu, nostiprināt kultūras nozīmi indivīda izaugsmē, valsts un ekonomikas attīstībā; veicināt kultūras lomas komunikāciju un panākt, lai kultūras nozari respektē, pieņemot lēmumus par valsts attīstību; apvienot un koordinēt nacionālu kultūras institūciju vadītāju sadarbību, kā arī veicināt kultūras nozares līdzdalību saimnieciskajā un sociālajā dzīvē; veidot dialogu ar kultūras atbalstam nozīmīgām interešu grupām (sociālajiem partneriem, uzņēmējiem, politiķiem, nevalstisko sektoru u.c.); piedalīties kultūras nozares funkciju izvērtēšanā un sniegt priekšlikumus nozares attīstībai.
Analizējot divu gadu laikā notikušās pārmaiņas, secinām, ka 2010. gadā salīdzinot ar 2008. gadu kopīgie valsts konsolidētā budžeta izdevumi samazinājušies par 16,5 %, savukārt kultūrai atvēlētie līdzekļi samazināti par 42,5 %, kas veido dramatisku kritumu no kopīgiem valsts konsolidētā budžeta izdevumiem. Iepazīstoties ar nacionālas nozīmes kultūras institūciju budžetiem, konstatējams, ka bieži vien finanšu samazinājums ir lielāks par 50 %. Turpināt lasīšanu “Biedrības „Laiks kultūrai” atklātā vēstule kultūras ministram”
Mūzikas klubs „Nabaklab” maijā uzsāka lekciju ciklu “Uzskaņot prātu”, un pirmā diskusija bija veltīta autortiesību jautājumam Latvijas neatkarīgajā mūzikas vidē.
Diskusijas nepieciešamību radījusi ieilgusī neatkarīgās skatuves mūziķu un izdevniecību neapmierinātība ar Latvijas autortiesību un blakustiesību organizāciju neelastīgo darbību. Tā tika organizēta nolūkā dalīties ar informāciju, pieredzi un potenciālajiem risinājumiem, meklējot atbildi uz jautājumu par to, kā rīkoties neatkarīgās jomas pārstāvjiem: ignorēt autortiesību un blakustiesību jautājumu vai arī iesaistīties šajā jomā un cīnīties par sev izdevīgiem nosacījumiem.
Diskusijā piedalījās gan neatkarīgo mūziķu pārstāvji, gan pārstāvji no AKKA/LAA, LaIPA, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Kultūras ministrijas, kas atbildēja uz klausītāju jautājumiem
”Nabaklab” mājas lapā pieejams diskusijas videoieraksts, savukārt portālā „Delfi” – raksts ar galvenajiem diskusijas secinājumiem.
Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) negatīvi vērtē interneta vietnes “YouTube” videomateriālu pārpublicēšanu Latvijas portālos un norāda, ka par to būtu jāmaksā autoratlīdzība, raksta „Latvijas Avīze”.
AKKA/LAA izpilddirektore Inese Paklone intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” klāstīja, ka dažas pasaules autortiesību pārstāvniecības organizācijas ar “YouTube” ir parakstījušas līgumus par darbu izmantošanu, bet citu valstu autortiesību pārstāvniecības organizācijas par to tiesājas.
Savukārt Latvijas interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs atklātā vēstulē raksta, ka AKKA/LAA izsūtītie brīdinājumi ar prasību maksāt naudu par video pārpublicēšanu no “YouTube” ir bez juridiska pamata.
Turpināt lasīšanu “Par “YouTube” videomateriālu pārpublicēšanu būtu jāmaksā autoratlīdzība”
Portāls ir.lv raksta, ka Latvijā visvairāk pelnošais autors ir Maestro Raimonds Pauls, par ko liecinot Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) dati. Tās izpilddirektore Inese Paklone intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” lēš, ka patlaban vien 20-30 cilvēku mūsu valstī var labi iztikt tikai ar atlīdzību par autortiesībām. Turpināt lasīšanu “Latvijā pelnošākais autors – Raimonds Pauls”
CultureLab 