Pieņem grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā

Pašdarbības kolektīvu vadītāji turpmākos trīs gadus mērķdotācijas atalgojumam no valsts nesaņems. Par to liecina 2009.gada 14.jūnijā Ministru kabinetā izskatītie un 16.jūnijā Saeimā ārkārtas sēdē 2.lasījumā pieņemtie Kultūras ministrijas (KM) iesniegtie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, kas paredz, ka no 2009.gada 1.septembra līdz 2012.gada 31.decembrim netiek piemērots punkts par valsts mērķdotāciju piešķiršanu kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai.

Nemateriālās Kultūras mantojuma valsts aģentūras vadītāja Jura Karlsona
atklātā vēstule.

Eiropas kultūras ministri vienojas atbalstīt ieguldījumus kultūrā

2009. gada 12.maijā 27 ES dalībvalstu kultūras ministri tiekoties atbalstīja Eiropas Savienības Padomes secinājumus par kultūru kā radošuma un inovāciju katalizatoru. Dokumentā tiek uzsvērts, ka stratēģiski ieguldījumi kultūrā ir vitāli nozīmīgi, lai Eiropas Savienībā veidotu dinamisku un radošu sabiedrību, kā arī nodrošinātu darbavietas. Ieguldījumi kultūrā veicina radošumu kā dzinējspēku inovācijām, kas nepieciešamas ekonomiska izaugsmei, konkurētspējai un nodarbinātībai Eiropā.

Lielbritānijā valdība finansē jaunas darba vietas kultūras sektorā

Lielbritānijas valdība atklājusi ieceri nodrošināt 5000-10 000 darba vietas jauniešiem kultūras un radošo industriju jomā. Šis plāns ietilpst „1.1 miljarda mārciņu nākotnes darbavietu fonda” ietvaros, kas aptver dažādas tautsaimniecības nozares un tagad ļaus arī orķestriem, kultūras mantojuma organizācijām un mūzikas industrijas pārstāvjiem pieteikties šai programmai, lai saņemtu atbalstu jaunu darba vietu radīšanai. Fonds segs atalgojumu vismaz minimālās algas apmērā 18 līdz 24 gadu veciem jauniešiem, kas gadu ir darba meklējumos. Jau šovasar 200 jauniešiem tiks piedāvāta iespēja strādāt Lielbritānijas vasaras mūzikas festivālos.

Kultūras sekretārs Endijs Bernhems (Andy Burnham) argumentē, ka kultūras industrija palīdz valstij apstādināt ekonomisko lejupslīdi un ka šī iniciatīva „veido pamatus jaunai ekonomikai… Ja senāk šī joma tika pamesta novārtā kā kādu labāku laiku greznība, tad tagad mēs pagriežamies kultūras virzienā, uzskatot, ka šī nozare ir daļa no galvenā scenārija, galvenā stāsta”. Darba lietu un pensiju sekretārs Džeimss Pernels (James Purnell) skaidro, ka programmas mērķis ir „iesaistīt jauno paaudzi, kas vēlāk šajā nozarē vai nu atgriezīsies kā profesionāļi vai arī fantastiskās iemaņas, ko var apgūt no šo nozaru pārstāvjiem, izmantos citās profesijās.” Turpināt lasīšanu “Lielbritānijā valdība finansē jaunas darba vietas kultūras sektorā”

PVN grāmatām tomēr nesamazina

Lai arī Kultūras ministrs Ints Dālderis solīja cīnīties par PVN samazināšanu grāmatām un šāda lēmuma pieņemšanu neizslēdza arī premjers Valdis Dombrovskis, tomēr Saeima  pēc plašām debatēm, skatot grozījumus likumā par PVN, noraidīja “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) priekšlikumus samazināt PVN likmi grāmatām, medikamentiem, viesnīcu pakalpojumiem, zīdaiņu pārtikai, preses izdevumiem un citiem. Turpināt lasīšanu “PVN grāmatām tomēr nesamazina”

Grantu programmas „Atspēriens” ietvaros atbalstu saņem radošo industriju uzņēmumi

Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programma „Atspēriens” atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, un pirmā konkursa rezultāti iepriecina, jo nav ignorēti radošo industriju uzņēmumi – daļa no 14 atbalsta saņēmējiem darbojas tieši šajā jomā.

Pirmā grantu programmas konkursa ietvaros tika atbalstīta servisa uzņēmuma „Film Office Latvia” veidošana, kura pamatdarbība būs pakalpojumu eksports – ārvalstu televīziju un filmu kompāniju apkalpošana Latvijā un citās Baltijas valstīs. Projekta realizācijā plānots piesaistīt vietējos nozares profesionāļus, veikt potenciālo filmēšanas vietu izpēti un datu bāzes izstrādi. Projekts ļaus piesaistīt ārvalstu finansējumu Latvijas reģioniem, nodrošinot reģionos – potenciālajās filmēšanas vietās Latvijā – komercdarbību, un nodarbināt esošos dažādu profesiju filmu profesionāļus, kā arī izmantot transporta, viesnīcu, ēdināšanas pakalpojumus, reģionu un pilsētu infrastruktūru. Atbalstīti arī vairāki uzņēmumi, kas darbojas dizaina jomā – „Lampu Dizaina Darbnīca”, „Lapiņspēles”, „mammalampa” zīmola apgaismes objektu ražošanas uzsākšana  un interneta mājas lapas izveide dizaina darbnīcas RIJADA” dizaina produktu virzības pasākumiem. Turpināt lasīšanu “Grantu programmas „Atspēriens” ietvaros atbalstu saņem radošo industriju uzņēmumi”

Vai Latvijas reģionos tuvākajos gados tiks uzcelta jauna kultūras infrastruktūra?

Joprojām  turpinās diskusijas par diviem no „Jaunajiem 3 brāļiem” – Nacionālo bibliotēku un Rīgas koncertzāli, izsakot dažādus viedokļus, vai vajag un vai varam atļauties šāda līmeņa nacionālu objektu celtniecību.

Otru diskusiju ir aizsākusi „Neatkarīgā Rīta Avīze”, paužot kritisku viedokli par reģionālo daudzfunkcionālo centru izbūvi Latvijas reģionos ar ES struktūrfondu atbalstu, rakstot par dārgām, izšķērdīgām, „oranžām” koncertzālēm.

Pagājušā gada nogalē LR Kultūras ministrija uzsāka ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, administrējot 17,5 milj. latu vērto ES Struktūrfondu programmu “Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide”, lai rezultātā izveidotu “četrus daudzfunkcionālos centrus –  sabiedrisko pakalpojumu būves, kas vienlaikus ir piemērotas gan daudzveidīgu profesionālās skatuves mākslas pasākumu īstenošanai (teātris, mūzika, deja), gan konferenču un kongresu norisei, izstāžu darbības un citu sabiedriski nozīmīgu kultūras pasākumu īstenošanai”. Turpināt lasīšanu “Vai Latvijas reģionos tuvākajos gados tiks uzcelta jauna kultūras infrastruktūra?”