Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Kultūrpolitikas veidošana pašu spēkiem

Krasais finansējuma samazinājums Valsts Kultūrkapitāla fondam 2009. gada budžetā izraisīja plašas sabiedrības reakciju, un atklāto vēstuli, kurā tika prasīts budžeta grozījumos atjaunot VKKF finansējumu proporcionāli Kultūras ministrijas budžeta samazinājumam un atgriezties pie sākotnējā principa, kad VKKF tika finansēts no “iezīmētiem” nodokļiem, parakstīja 535 kultūras darbinieki.

Tam sekoja iniciatīvas grupas, VKKF un KM pārstāvju dalība Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē š.g. 4. februārī, kurā komisija nobalsoja par VKKF finansēšanas principa maiņas jautājuma tālāku virzību. VKKF ir sagatavojis attiecīgā likuma grozījumu priekšlikumu, kas 12. martā tiks skatīts VKKF padomē un virzīts tālāk Saeimā.

Reaģējot uz neskaidro politisko situāciju kultūras jomā (vilcināšanās ar kultūras ministra kandidāta izvirzīšanu, nepamatotas idejas par ministriju un fondu apvienošanu, informācijas trūkums par KM plānotajiem budžeta samazinājumiem un grozījumiem), interneta vidē sākusies spontāna diskusija starp minētās vēstules parakstītājiem par nepieciešamību mobilizēties, lai aizstāvētu kultūras jomas intereses.

9. martā notika Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas (LKNVOA) iniciēta darba grupas tikšanās, kurā piedalījās Zane Kreicberga, Signe Pucena, Daina Vītoliņa, Solvita Krese, Edgars Vērpe, Haralds Matulis un Jānis Garančs. Sanāksmē iezīmējās turpmāko sabiedrisko aktivitāšu virzieni: Turpināt lasīšanu “Kultūrpolitikas veidošana pašu spēkiem” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras infrastruktūra

K@2 ēka Karostā nodota privatizācijai

Kā liecina ironiskais sludinājums Karostas kultūras centra “K@2” bijušajā mājas lapā, līdz šim centra nomātās telpas Liepājā, Karostā pašvaldība nodevusi privatizācijai. 2009.gada janvārī Liepājas dome pieņēma lēmumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Katedrāles ielā 2, ziņo portāls Rekurzeme. Nama izsoles sākumcena ir 129 tūkstoši latu, bet zemesgabala sākumcena – 22 589 latu. “”K@2″ cerēja namu īpašumā iegūt par sertifikātiem. Viņiem izsolē būs pirmpirkuma tiesības, bet jāpērk būs par latiem,” informē domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Turpināt lasīšanu “K@2 ēka Karostā nodota privatizācijai” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Pētījumi

Pētijums: kultūras patēriņš 2008. gadā

2008.gada nogalē jau trešo reizi tika realizēta Latvijas iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu kultūras patēriņa un līdzdalības tendences Latvijā. Šī gada pētījums papildus vispārējiem kultūras patēriņa datiem, padziļināti analizē kultūras pieejamības jautājumus (īpaši akcentējot kultūras pieejamību ārpus Rīgas, kā arī kultūras pieejamību dažādām mērķa grupām (bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cittautiešiem)). Tāpat pētījums sniedz datus par dažādu regulāri notiekošu kultūras pasākumu atpazīstamību un apmeklētību, kā arī regulāro kultūras izdevumu atpazīstamību un patēriņu (lasīšanu).

“Kultūras patēriņa pētījumu 2008” izstrādāja „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pēc VKKF pasūtījuma.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras infrastruktūra

Rēzeknes kultūras darbinieki aizstāv koncertzāles celtniecību

Rēzeknes kultūras darbinieki un radošo profesiju pārstāvji vērsušies pie pilsētas pašvaldības deputātiem un sabiedrības, aicinot neatteikties no Rēzeknes koncertzāles projekta īstenošanas, ziņo laikraksts “Diena“. Pret tās būvniecību kā nelietderīgu ekonomiskās krīzes apstākļos publiski iebilduši vairāki domes opozīcijas deputāti (Saskaņas centrs). Rēzeknes kultūras darbinieki uzskata, ka, par spīti apkārt valdošajām politiskajām kaislībām, Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra jeb Rēzeknes koncertzāles izveide nav politisks jautājums — tā ir ekonomiski pamatota investīcija reģiona attīstībā ar milzīgu ietekmi uz sabiedrības garīgo attīstību.

Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs ir pašreiz lielākais iecerētais Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kultūras ministrijas un pašvaldības finansētais projekts Latgalē. Tā būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 16—18 miljoniem latu, no kuriem līdz sešiem miljoniem latu tiks finansēts no Eiropas, 1,5 miljoni — no valsts, bet pašvaldības līdzfinansējums būs 9—11 miljoni latu, kurus tā paredzējusi aizņemties Valsts kasē. Līdz 30.aprīlim rēzekniešiem Kultūras ministrijā jāiesniedz projekta ekonomiskais pamatojums un skiču projekts. Centra būvniecību paredzēts pabeigt līdz 2012.gadam, tas ietver ne tikai modernu akustisko koncertzāli, kādas Rēzeknei līdz šim nav bijis, bet arī konferenču, kino un izstāžu zāles, dzimtsarakstu nodaļu, kafejnīcu un telpas profesionālo mūzikas kolektīvu darbam. Turpināt lasīšanu “Rēzeknes kultūras darbinieki aizstāv koncertzāles celtniecību” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Rīga un Ventspils apstiprina budžetus

Rīga un Ventspils ir apstiprinājušas pašvaldības budžetus 2009. gadam. Ventspils pilsēta plāno 2009. gadā pabeigt vairākus vērienīgus kultūras objektus, savukārt Rīgā ir apdraudēta Rīgas Kultūras aģentūras turpmākā darbība. Turpināt lasīšanu “Rīga un Ventspils apstiprina budžetus” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Valsts finansējums kultūrai 2009. gadā

2009. gada budžeta veidošanas procesā kultūras budžets tika samazināts trīs posmos, gala rezultātā paredzot Kultūras ministrijai (KM) samazināt 2009. gadā plānotos valsts budžeta izdevumus par 11.1 miljonu latu, tajā skaitā – atlīdzībai (visai nozarei) paredzētos izdevumus par 15% jeb 5 miljoniem latu.

Tomēr, salīdzinot ar 2008. gadu, budžets kultūrai 2009. gadā ir pat nedaudz pieaudzis (par 1.4 miljoniem latu), jo budžetā ir ietverts finansējuma palielinājums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai (no 6.9 miljoniem Ls 2008. gadā uz 23.8 miljoniem Ls 2009. gadā).

Bet faktiski visās KM programmās un apakšprogrammās ir veikts izdevumu samazinājums, ievērojot pamatprincipu – lai esošajā finansiālajā situācijā tiktu saglabāta visu KM programmu un apakšprogrammu darbība; finansējums nav paredzēts jaunām politikas iniciatīvām, informē KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule. Piemēram, salīdzinot ar 2008. gadu, programma “Kultūras mantojums” (muzeji, bibliotēkas, arhīvi) ir samazināta par 30.6%, bet programma “Profesionālā māksla” (teātri, opera, filmu nozare) par 22.7%.

Nozīmīgi samazināts arī Valsts Kultūrkapitāla fonda budžets – par 39.3%. Pieskaitot valdības noteiktos 10% līdzekļu, kas ir jātur rezervē, reāli VKKF šogad var operēt tikai ar pusi no pagājušā gada summas. Turpināt lasīšanu “Valsts finansējums kultūrai 2009. gadā” →