Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība

Kultūras patēriņa tendences ASV

ASV veiktās kultūras auditorijas aptaujas rezultātā ir izdarīti vairāki secinājumi par auditorijas attīstības tendencēm, ņemot vērā ekonomiskās krīzes un jauno tehnoloģiju, īpaši jauno sociālo mediju ietekmi. Jāteic, ka rezultāti nav ļoti iepriecinoši. Gandrīz puse aptaujāto ir atbildējuši, ka ekonomisku iemeslu dēļ apmeklē mazāk pasākumus kā iepriekš. Uz jautājumu, kāda būtu motivācija tomēr izvēlēties apmeklēt kādu kultūras pasākumu, 72% aptaujāto atbildējuši, ka nepieciešamas lētākas biļetes, 43% – ērtāka satiksme, 41% – bezmaksas programmas.

Lielākā daļa apmeklētāju izvēlas kultūras pasākumus pēc savu paziņu mutiskiem ieteikumiem (75%), pēc kā seko televīzija (73%) un laikraksti (68%). Sociālie mediji kalpo kā jauns ieteikumu avots – 39% tas ir Facebook, 14% – Twitter.

Auditorijas izpētes rezultātā ir noteikti vairāki auditorijas segmenti ar savām īpatnībām kultūras pasākumu izvēlē. Vispusīgi aktīvie jeb “kultūras visēdāji” (omnivores) ir pamatauditorija (10%), kas regulāri apmeklē kultūras pasākumus – vidēji četrus mēnesī. Šai segmentā ietilpst “jaunie kultūras visēdāji” un pieredzējušākie “sezonas kultūras visēdāji” (termina latviskojums atbilstoši Roberta Ķīļa izmantotajiem terminiem Latvijas kultūras patēriņa pētījumos). “Muzeju gājēju” (10%) kategorijā pamatā ietilpst turīgas, vecāka gadagājuma sievietes (1.75 pasākumi mēn.). “Teātra gājēji” (11%) ir vidējos gados un labi pelnoši (1,57 pasākumi mēn.). “Ģimeniski centrētie” (9%) labprāt piedalās aktivitātēs ar bērniem, un tās pamatā ir augstāko izglītību neieguvušas sievietes (1,74 pasākumi mēn.). “Lauku vēstures” (12%) apmeklētāji pamatā dzīvo ārpus urbānajām metropolēm ir ieinteresēti kutūras mantojuma iepazīšanā. 27% aptaujāto kultūras pasākumus vispār neapmeklē, un 21% ir “retie gājēji” (0.8 pasākumi mēn.) Salīdzinājumam – Latvijā 2009.gadā iedzīvotāji gada laikā piedalījušies vidēji 8,7 kultūras aktivitātēs.

Satraukums tiek pausts par “visēdājiem” (omnivores) – sabiedrības proporcionāli mazo daļu, kas ir aktīvākā kultūras auditorija. Pēc pētnieku atzinuma šī grupa samazinās gan skaitliskos apmēros, gan arī retāk apmeklē kultūras pasākumus. Piemēram, klasiskās mūzikas koncertu apmeklējums ASV no 1982.gada krities gandrīz par trešdaļu – 29%.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Pētījumi, Radošās industrijas

Publiskota statistika par kultūru Eiropas Savienībā

Eurostat ir publiskojis jaunu pētījumu par kultūru 2009.-2010.gadā Eiropas Savienības valstīs. 

2009.gadā Latvijā bija samērā augsts kultūras jomā nodarbināto iedzīvotāju skaits – 2,3% no visiem nodarbinātajiem. Ar šo rādītāju Latvija ierindojas trešajā vietā kopā ar citām Skandināvijas valstīm (Somiju, Dāniju un Zviedriju). Procentuāli lielāks skaits nodarbināto kultūras jomā ir Īslandē (3,2%) un Norvēģijā (2,6%).

Laika posmā no 2004.gada līdz 2009.gadam daudzās Austrumeiropas valstīs būtiski pieaudzis kultūras eksports, lai gan kultūras imports pieaudzis vēl lielākā apmērā. Lielāko ES valstu kultūras eksporta daļu veido mākslas darbu un antīko priekšmetu eksports (visvairāk tos eksportē Apvienotā Karaliste un Francija), tam seko grāmatu, laikrakstu un DVD eksports. Vēl kultūras preču tirdzniecības dati attiecas uz mūzikas instrumentiem un mākslas darbiem, bet tajos nav ietvertas licences vai autortiesības.

Latvijā kultūras preču īpatsvars eksportā pērn bijis trešais lielākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 0,6% no mūsu valsts eksporta kopapmēra.   Turpināt lasīšanu “Publiskota statistika par kultūru Eiropas Savienībā” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība, Radošās industrijas

Jaunas stratēģijas finansējuma piesaistei

Krīzes apstākļos lielākajā daļā Eiropas valstu samazinās finansējums kultūrai (skat. pētījumu par krīzes ietekmi uz kultūru). Piemēram, Apvienotās Karalistes Kultūras, mediju un sporta departamenta budžets tiks samazināts par 24% četru gadu laikā.

Tomēr kultūras organizācijas ne vien protestē pret finansējuma samazinājumu, bet arvien izdomā jaunas stratēģijas finansējuma piesaistei. BBC apraksta dažas no tām.

Piemēram, populāras ir kļuvušas „crowdfunding” mājas lapas: Sponsume, Wefund, WeDidThis, kas aicina privātpersonas ziedod nelielas summas (sākot no dažām mārciņām) konkrētām organizācijām vai projektiem. Mājas lapas WeDidThis manifests apgalvo, ka pārāk daudz varas uzticēts dažām valsts organizācijām, fondiem vai privātiem sponsoriem, kas nolemj, kāda māksla tiks finansēta. Tā vietā plašs skatītāju un atbalstītāju loks, ziedojot pavisam niecīgas summas, varētu izlemt, kādu mākslu viņi vēlas atbalstīt. Turpināt lasīšanu “Jaunas stratēģijas finansējuma piesaistei” →

Culturelab Autortiesības, Kultūra un ekonomika, Kultūras budžets, Pētījumi

Budžets un nodokļi grafikos

Saprast Latvijas kopējo budžetu un nodokļus un kultūras jomu visu nozaru kontekstā palīdz vairāki interesanti grafiki.

NeoGeo.lv piedāvā informatīvu grafiku par to, kāda izskatītos Latvija, ja tā būtu ciems ar 100 iedzīvotājiem. 2011. gadā uz vienu ciema iedzīvotāju tiks tērēti 42,13 Ls ciema kultūras namam (lasi: Kultūras ministrijas budžets).

Nodokļus un valsts tēriņus grafiskā veidā cenšas apskatīt arī portāls Ciparu nieze – no piedāvātā grafika var uzzināt, kā valsts plāno tērēt 2011.gadā plānotos 3,6 miljardu latu ieņēmumus no nodokļiem.

Detalizētu analīzi par AKKA/LAA no autoratlīdzībām iekasēto un izlietoto naudu lasiet un skatiet portāla Ciparu nieze komentārā.  Pārskatāmā grafikā analizēts ne tikai tas, kā tiek izlietota iekasētā nauda, bet ir arī daži piemēri, kā mēs ikkatrs ikdienā maksājam par autortiesībām, piemēram, apmeklējot kafejnīcu, veikalu, bibliotēku, koncertus un kino.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Pētījumi, Radošās industrijas

Pētījums par uzņēmējdarbības dimensiju kultūras un radošajās industrijās

Publicēts apjomīgs pētījums par uzņēmējdarbības dimensiju kultūras un radošajās industrijās (Study on the Entrepreneurial Dimension of the Cultural and Creative Industries), ko izstrādājusi Utrehtas Mākslas skola pazīstamā pētnieka Gīpa Hagorta (Giep Hagoort) vadībā. Viņš ir arī autors vērtīgai grāmatai kultūras menedžmenta jomā “Art Management: Entrepreneurial Style”.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Radošās industrijas

Pārmaiņas kultūras periodikas jomā

Krasi samazinātā valsts finansējuma dēļ šogad vismaz uz laiku pārtraukuši iznākt vairāki kultūras periodikas izdevumi, jo to veidotāji vai nu nav ieguvuši Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu, vai arī nebija pieteikušies 2010. gada pēdējam konkursam, raksta “Latvijas Avīze” publikācijā “Kultūrizdevumu jomā vajadzīga skaidra un vienota koncepcija”.

Zemas tirāžas un augstas izmaksas, kā arī žanriskā sadrumstalotība ir daži no iemesliem, kamdēļ ekonomiskās krīzes apstākļos daudziem kultūrizdevumiem nākas pārdomāt turpmāko stratēģiju. Lielākā daļa kultūrizdevumu bija atkarīgi no VKFF finansējuma. Kā zināms, pēdējos gados fonda finansējums ir krasi samazinājies – 2010.gadā par 72%, salīdzinot ar 2008.gadu.

Šogad pārtraukuši iznākt filozofijas žurnāls “Kentaurs”, kultūras nedēļas laikraksts “Kultūras Forums”, kuru izdevēji nepieteicās VKKF pēdējam konkursam, arī žurnāls “Karogs”, kura izdevēji pieteicās, bet finansējumu nesaņēma. Žurnālu “Foto Kvartāls” līdzšinējais izdevējs “Neputns” vairs neizdos, drukātā žurnāla vietā turpmāk būs raksti interneta portālā FK, un tā redaktors būs Arnis Balčus. Citi žurnālu izdevēji ir kritiski par iespējām pāriet uz interneta versijām.

Ir samazinājies kultūras pielikumu apjoms vai arī tie pavisam vairs neiznākt pie nacionālajiem laikrakstiem. Toties reģionālais laikraksts “Kurzemes Vārds” ar VKKF un Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstu ikmēneša kultūras pielikumu “Kultūras Pulss” izdod krāsainu un biezāku nekā iepriekš.

Pagājušā gadā sāka iznākt jauns literārais žurnāls “Latvju Teksti”, kura redaktors literāts Guntars Godiņš saka, ka šis žurnāls būs mazliet “brīvāks” nekā “Karogs”. 2011. gadā turpina iznākt “Teātra Vēstnesis”, kas teātra jaunumus publicē arī interneta vietnē. Aktīvi darbojas portāls Teritorija, kas publicē ziņas, pētījums, recenzijas un citus rakstus par Latvijas un ārvalstu skatuves mākslas procesu analīzi starpdisciplinārā kontekstā.

Krīzi piedzīvo ne tikai kultūras izdevumi, bet arī pārējie preses izdevumi. Ja 2005. gada rudenī 43% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā lasīja dienas laikrakstus, tad 2010.gada rudenī – tikai 26% (TNS Latvia). Samazinās ieņēmumi no reklāmām (visiem medijiem 2009.gadā reklāmas ieņēmumi samazinājušies par 46%, salīdzinot ar 2008.gadu, savukārt laikrakstiem – par 57%, avots: Latvijas Reklāmas asociācija). Turklāt katru gadu arvien vairāk pieaug interneta lietotāju skaits. Tāpat arī PVN paaugstināšana preses izdevumiem no 5% līdz 12% palielināja periodisko izdevumu izmaksas.