Lai arī Kultūras ministrija ir radusi iespēju, pārdalot Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai paredzēto finansējumu, piešķirt mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumam līdzekļus, tie segs algas 19.3% apmērā (pēc vecajām pedagoģiskajām slodzēm) vai apmēram 30-35% apmērā (finansējumu pārrēķinot trīs nevis četriem mēnešiem pēc plānotajām jaunajām pedagoģiskajām slodzēm). Pēc skolu direktoru aprēķiniem, ar šiem līdzekļiem nepietiktu pat atlaišanas pabalstiem. Situāciju visticamāk nespēs glābt ne pašvaldības, ne bērnu vecāku līdzfinansējums. Turpināt lasīšanu “Mūzikas un mākslas skolu pedagogiem algas nodrošinātas par nepilnu trešdaļu”
Kultūras alianse tiekas ar finanšu ministru Einaru Repši
2009.gada 3. jūlijā pēc Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) ierosinājuma notika Kultūras alianses pārstāvju tikšanās ar finanšu ministru Einaru Repši. Kultūras alianse jeb Alianse kultūrpolitikas jautājumu risināšanai ir kopīga platforma, kuru š.g. 11. martā izveidoja LRSP un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija (LKNVOA). Ar finanšu ministru tikās LRSP pārstāvji Uģis Prauliņš (LRSP priekšsēdētājs), Daiga Gaismiņa Šiliņa (Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja), Haralds Matulis (publicists un producents), Māris Bērziņš (rakstnieks, Latvijas Rakstnieku savienības biedrs) un LKNVOA pārstāve Zane Kreicberga (Latvijas Jaunā teātra institūta valdes locekle).
Tikšanās mērķis bija pārrunāt ar finanšu ministru kultūras nozares ilgtspējai aktuālākos jautājumus ekonomiskās krīzes un valsts budžeta samazinājumu kontekstā. Kultūras ministra Inta Dāldera solītā (un Dombrovska valdības deklarācijā ierakstītā) sadarbība ar nevalstisko sektoru pagaidām nav īstenojusies apmierinoši, jo nenotiek konsultācijas kultūras nozarei būtisku lēmumu pieņemšanā un likumprojektu izstrādē. Tā kā Finanšu ministrijas viedoklim nereti ir izšķiroša nozīme ar budžetu un nodokļu likumdošanu saistītu lēmumu pieņemšanā, LRSP pieteica vizīti pie finanšu ministra, lai tiešā sarunā noskaidrotu viņa viedokli un paustu savus apsvērumus par kultūras finansēšanu. Turpināt lasīšanu “Kultūras alianse tiekas ar finanšu ministru Einaru Repši”
Kultūras pieminekļi “silda” ekonomiku
“Ekonomiskās krīzes apstākļos Eiropas valstis par pateicīgu metodi saimniecības “sildīšanai” uzskata kultūras pieminekļu restaurāciju. Latvijas kultūras pieminekļu aizsardzībā iesaistītie, kā arī arhitekti, restauratori un uzņēmēji piekrīt, ka jārīkojas, lai arī mūsu valsts ietu šo ceļu.
Ja daļa krīzes mazināšanai domātās naudas tiktu investēta restaurācijā, vēsturisku ēku vai vietu izmantošanā, ieguldījumi atmaksātos ar uzviju – tiktu radītas papildu darbavietas, stimulēta ekonomiskā aktivitāte, sociālā vienotība un identitātes izjūta. Turklāt efekts būtu daudz lielāks nekā no jaunu objektu būvniecības, pārliecināts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis.”
Plašāk par šo tēmu lasiet “Latvijas Avīzes” rakstā “Krīze – kultūras pieminekļu glābšanas laiks”.
Kādas reformas sagaida kultūrizglītības sistēmu?
Starp prioritāri veicamajiem darbiem kultūras ministrs Ints Dālderis minējis arī reformas kultūrizglītības sistēmā: „Mēs strādājam pie atsevišķām strukturālām reformām un skaidru kvalitātes kritēriju noteikšanas muzejos, arhīvos un kultūrizglītības iestādēs. Piemēram, vispārizglītojošajā skolā viena skolēna sagatavošanas izmaksas gadā ir aptuveni 900 latu, bet mūsu mūzikas vidusskolās viens skolēns izmaksā no 3 līdz pat 7 tūkstošiem latu gadā. Pat ņemot vērā specifisko mūzikas profesionāļu apmācību, tas diez vai ir pamatoti. Tādēļ šeit – bez straujiem lēmumiem – tomēr būs jāmeklē risinājumi, kā paaugstināt efektivitāti.” (Runa Latvijas Radošo savienību plēnumā 2009.gada 1.jūnijā) Turpināt lasīšanu “Kādas reformas sagaida kultūrizglītības sistēmu?”
Soross piešķir 100 miljonus krīzes skarto Eiropas valstu organizācijām
Džordžs Soross nolēmis piešķirt 100 miljonu vienreizēju atbalstu Eiropas valstīm, kuras visvairāk cietušas ekonomiskajā krīzē. Lai arī vēl nav izstrādāti kritēriji finansējuma piešķiršanai, var noprast, ka tas būs domāts asociāciju un nevalstisko organizāciju atbalstam turpmākajos divos gados Balkānos, Baltijas valstīs, Centrālāzijā, Kaukāzā un Ukrainā.
Open Society Institute to Give $100 Million to Aid Europeans in Need
George Soros gives $100m gift to Europe
Kā kultūras joma var pārvarēt krīzi?
Par scenārijiem kultūras jomas nākotnes attīstībā seminārā “Kultūra un krīze – risinājumi” ar nevalstisko kultūras organizāciju pārstāvjiem diskutēja Dr.Dragans Klaičs.
“Vai mēs varam, pieverot acis, iedomāties, kāda būs situācija, piemēram, 2014. gadā? Dragana Klaiča vīzijā kultūrā dominēs mazās formas un tuvplāns, tai būs izteikta sociālā dimensija, tā pārstāvēs kopīgas vērtības un būs interaktīvāka, kā arī paredzams liels samazinājums starptautiskajā sadarbībā, jo tā ir dārga. Nopietni samazinājumi skars arī „lielo, redzamo” kultūru, kultūra vairāk piemērosies pieprasījumam un cilvēku maksātspējai (downscaling), pieaugs kultūras patēriņš digitālajā vidē, bet līdz ar to aktuālāka kļūs arī nepieciešamība pēc saskarsmes mazos formātos.” Seminārā paustās domas un secinājumus apkopojusi Zane Kreicberga. Rezumējums (Word)
CultureLab 