Laikmetīgās kultūras NVO asociācija un Latvijas Radošo savienību padome izveidojusi Aliansi kultūras nozares politikas jautājumu risināšanai sadarbībā ar Kultūras ministriju un valsts sektoru kopumā. Alianse pārstāv vairāk nekā 5000 radošo savienību biedru un kultūras nozares profesionāļus. Balstoties uz Valda Dombrovska veidojamās valdības deklarācijas uzdevumu par „NVO pārstāvju iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos”, Alianse aicinās uz tikšanos Kultūras ministru, lai kopīgi lemtu par nozares attīstības prioritātēm krīzes situācijā un turpmāk sadarbotos kultūras nozares ilgtermiņa mērķu sasniegšanā. Turpināt lasīšanu “Izveidota Alianse kultūras nozares politikas jautājumu risināšanai”
Kultūra un krīze: piedalieties diskusijā
„Culturelab” aicina piedalīties diskusijā par to, kādām jābūt kultūrpolitikas prioritātēm pašreizējā krīzes situācijā, kādiem jābūt risinājumiem un pieejai kārtējā budžeta samazināšanas gaidās.
Jaunajā rubrikā „Kultūra un krīze” publicēsim gan komentārus (izmantojiet iespēju komentēt) un viedokļus (lūdzu, sūtīt baiba@culturelab.com; anonīmus viedokļus nepublicēsim), gan informēsim par to, kā kultūras darbinieku iniciatīvas grupa piedalās kultūrpolitikas veidošanā.
Šāda iniciatīva izauga no neformālas sarakstes starp tiem apmēram 600 kultūras darbiniekiem, kas bija parakstījuši vēstules, protestējot pret ieceri apvienot Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju un pret KKF finansējuma samazinājumu. No domu apmaiņas izauga vairākas iniciatīvas grupas, un visticamāk – tuvākajā nākotnē izvērsīsies par plašu kultūras darbinieku forumu, lai ne vien izteiktu viedokli, bet veidotu darba grupu, kas var aktīvi un kompetenti piedalīties kultūrpolitikas veidošanā.
Publicējam izvilkumu no domu apmaiņas sarakstē (7.-9.marts). Turpināt lasīšanu “Kultūra un krīze: piedalieties diskusijā”
Kultūrpolitikas veidošana pašu spēkiem
Krasais finansējuma samazinājums Valsts Kultūrkapitāla fondam 2009. gada budžetā izraisīja plašas sabiedrības reakciju, un atklāto vēstuli, kurā tika prasīts budžeta grozījumos atjaunot VKKF finansējumu proporcionāli Kultūras ministrijas budžeta samazinājumam un atgriezties pie sākotnējā principa, kad VKKF tika finansēts no “iezīmētiem” nodokļiem, parakstīja 535 kultūras darbinieki.
Tam sekoja iniciatīvas grupas, VKKF un KM pārstāvju dalība Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē š.g. 4. februārī, kurā komisija nobalsoja par VKKF finansēšanas principa maiņas jautājuma tālāku virzību. VKKF ir sagatavojis attiecīgā likuma grozījumu priekšlikumu, kas 12. martā tiks skatīts VKKF padomē un virzīts tālāk Saeimā.
Reaģējot uz neskaidro politisko situāciju kultūras jomā (vilcināšanās ar kultūras ministra kandidāta izvirzīšanu, nepamatotas idejas par ministriju un fondu apvienošanu, informācijas trūkums par KM plānotajiem budžeta samazinājumiem un grozījumiem), interneta vidē sākusies spontāna diskusija starp minētās vēstules parakstītājiem par nepieciešamību mobilizēties, lai aizstāvētu kultūras jomas intereses.
9. martā notika Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas (LKNVOA) iniciēta darba grupas tikšanās, kurā piedalījās Zane Kreicberga, Signe Pucena, Daina Vītoliņa, Solvita Krese, Edgars Vērpe, Haralds Matulis un Jānis Garančs. Sanāksmē iezīmējās turpmāko sabiedrisko aktivitāšu virzieni: Turpināt lasīšanu “Kultūrpolitikas veidošana pašu spēkiem”
Rēzeknes kultūras darbinieki aizstāv koncertzāles celtniecību
Rēzeknes kultūras darbinieki un radošo profesiju pārstāvji vērsušies pie pilsētas pašvaldības deputātiem un sabiedrības, aicinot neatteikties no Rēzeknes koncertzāles projekta īstenošanas, ziņo laikraksts “Diena“. Pret tās būvniecību kā nelietderīgu ekonomiskās krīzes apstākļos publiski iebilduši vairāki domes opozīcijas deputāti (Saskaņas centrs). Rēzeknes kultūras darbinieki uzskata, ka, par spīti apkārt valdošajām politiskajām kaislībām, Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra jeb Rēzeknes koncertzāles izveide nav politisks jautājums — tā ir ekonomiski pamatota investīcija reģiona attīstībā ar milzīgu ietekmi uz sabiedrības garīgo attīstību.
Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs ir pašreiz lielākais iecerētais Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kultūras ministrijas un pašvaldības finansētais projekts Latgalē. Tā būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 16—18 miljoniem latu, no kuriem līdz sešiem miljoniem latu tiks finansēts no Eiropas, 1,5 miljoni — no valsts, bet pašvaldības līdzfinansējums būs 9—11 miljoni latu, kurus tā paredzējusi aizņemties Valsts kasē. Līdz 30.aprīlim rēzekniešiem Kultūras ministrijā jāiesniedz projekta ekonomiskais pamatojums un skiču projekts. Centra būvniecību paredzēts pabeigt līdz 2012.gadam, tas ietver ne tikai modernu akustisko koncertzāli, kādas Rēzeknei līdz šim nav bijis, bet arī konferenču, kino un izstāžu zāles, dzimtsarakstu nodaļu, kafejnīcu un telpas profesionālo mūzikas kolektīvu darbam. Turpināt lasīšanu “Rēzeknes kultūras darbinieki aizstāv koncertzāles celtniecību”
Rīga un Ventspils apstiprina budžetus
Rīga un Ventspils ir apstiprinājušas pašvaldības budžetus 2009. gadam. Ventspils pilsēta plāno 2009. gadā pabeigt vairākus vērienīgus kultūras objektus, savukārt Rīgā ir apdraudēta Rīgas Kultūras aģentūras turpmākā darbība. Turpināt lasīšanu “Rīga un Ventspils apstiprina budžetus”
Valsts finansējums kultūrai 2009. gadā
2009. gada budžeta veidošanas procesā kultūras budžets tika samazināts trīs posmos, gala rezultātā paredzot Kultūras ministrijai (KM) samazināt 2009. gadā plānotos valsts budžeta izdevumus par 11.1 miljonu latu, tajā skaitā – atlīdzībai (visai nozarei) paredzētos izdevumus par 15% jeb 5 miljoniem latu.
Tomēr, salīdzinot ar 2008. gadu, budžets kultūrai 2009. gadā ir pat nedaudz pieaudzis (par 1.4 miljoniem latu), jo budžetā ir ietverts finansējuma palielinājums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai (no 6.9 miljoniem Ls 2008. gadā uz 23.8 miljoniem Ls 2009. gadā).
Bet faktiski visās KM programmās un apakšprogrammās ir veikts izdevumu samazinājums, ievērojot pamatprincipu – lai esošajā finansiālajā situācijā tiktu saglabāta visu KM programmu un apakšprogrammu darbība; finansējums nav paredzēts jaunām politikas iniciatīvām, informē KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule. Piemēram, salīdzinot ar 2008. gadu, programma “Kultūras mantojums” (muzeji, bibliotēkas, arhīvi) ir samazināta par 30.6%, bet programma “Profesionālā māksla” (teātri, opera, filmu nozare) par 22.7%.
Nozīmīgi samazināts arī Valsts Kultūrkapitāla fonda budžets – par 39.3%. Pieskaitot valdības noteiktos 10% līdzekļu, kas ir jātur rezervē, reāli VKKF šogad var operēt tikai ar pusi no pagājušā gada summas. Turpināt lasīšanu “Valsts finansējums kultūrai 2009. gadā”
CultureLab 