Culturelab Autortiesības, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Autoriem likumiski noteiktas attiecināmo izdevumu normas

Neilgu laiku pastāvēja bažas un neizpratne, vai aprēķinot autora honorāru, var ņemt vērā autora izdevumus, kas saistīti ar autora darba radīšanu un kuru apmērs tika noteikts īpašos ministru kabineta noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanu. Culturelab vasarā rakstīja, ka minētie ministru kabineta noteikumi ir zaudējuši spēku, līdz ar to palielinoties nodokļu slogam vai nu autoram vai nu autoratlīdzības izmaksātājam.

Tomēr tagad šis jautājums ir atkal atrisināts, jo autoru izdevumu normas iepriekšējā apmērā ir iekļautas jaunos, 21.09.2010. pieņemtos ministru kabineta noteikumos Nr.899. Saskaņā ar šiem noteikumiem ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā, aprēķinot no fiziskajai personai izmaksājamās autoratlīdzības (honorāra) summas izmaksas brīdī ieturamo nodokli, ņem vērā ar šā ienākuma gūšanu saistītos izdevumus noteiktā apmērā (40% par mūzikas darbu radīšanu, 30% par fotodarbu un videodarbu u.c. – sk. noteikumu 57.punktu).

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Vēlēšanas

Partiju solījumi par dažādiem kultūras jautājumiem

Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) apkopojusi partiju solījumus par dažādiem kultūras jautājumiem – vai vajadzīga Kultūras ministrija? Kultūras ministrijas budžets 2011.gadā, Valsts Kultūrkapitāla fonda statuss un finansējums, dotēšanas kritēriju pilnveide, kultūras un radošās industrijas, kultūrizglītības pieejamība un kvalitāte, kultūra reģionos un Dziesmu svētki, sabiedrības iesaistīšana kultūras politikas īstenošanā. Partiju apvienības aizpildīja anketas, kā arī piedalījās diskusijā, ko rīkoja LRSP sadarbībā ar lielākajām kultūras nozares organizācijām – Laikmetīgās kultūras NVO asociāciju, valsts kultūras institūciju vadītāju biedrību “Laiks kultūrai”, Dziesmu svētku biedrību ar Britu padomes atbalstu. Debatēs piedalījās piecu lielāko partiju apvienību pārstāvji: Vides izglītības fonda Par sakoptu Latviju vadītājs Jānis Matulis (SC), pašreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis (Vienotība), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Jānis Strazdiņš (ZZS), bijusī kultūras ministre, šobrīd Saeimas deputāte Kārina Pētersone (PLL) un Kara muzeja direktore Aija Fleija (VL-TB/LNNK). Partiju apvienību aizpildītās anketas un 23. septembra debašu video pieejams LRSP mājaslapā .

Vai vajadzīga Kultūras ministrija?
Visas piecas partiju apvienības stingri iestājas, ka nepieciešams saglabāt neatkarīgu Kultūras ministriju (KM). KM apvienošana ar Izglītības un Zinātnes ministriju (IZM) nedotu fiskālu ieguvumu, bet tikai apgrūtinātu efektīvu pārvaldīšanu un liegtu kultūrai nozarei līdzdalību valsts politikas veidošanā Ministru kabinetā. Šādu pozīciju pauda arī SC pārstāvis Jānis Matulis, lai gan vēl augustā viņš pieļāva, ka KM saglabāt neizdosies un tiks veidota apvienota Kultūras un Vides ministrija. Arī PLL līderi A. Šķēle un A. Šlesers vairākkārt izteikušies, ka ministriju skaits tiks samazināts uz astoņām (Zalāna plāns). K. Pētersone apliecināja, ka diskusijas partijā ir bijušas, taču jautājums ir izlemts un oficiālā PLL pozīcija ir: patstāvīga Kultūras ministrija. Domājot par kultūras ministra kandidatūrām, redzamākie pretendenti I. Dālderis un K. Pētersone. Prātā paturama ir arī H. Demakova, kura no PLL ir izvirzīta par Izglītības ministri. ZZS un VL-TB/LNNK pārstāvošie J. Strazdiņš un A. Fleija vislabprātāk paliktu savās vietās – Saeimas komisijā un Kara muzejā. Savukārt SC kandidāta Jāņa Matuļa iespēja nonākt kultūras ministra postenī vērtējama ar mazu varbūtību pie jebkuras koalīcijas.

Kultūras ministrijas budžets 2011. gadā
2010. gadā KM kopējais budžets bija 67 miljoni Ls. Atņemot no tā ES fondus un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas celtniecības projektu, kas ir mainīgas budžeta pozīcijas, atliek 50 miljoni Ls regulāro kultūras funkciju – Profesionālā māksla, Kultūras mantojums, Kultūrizglītība – īstenošanai. Partijām tika uzdots jautājums, vai 2011. gadā šo kultūras funkciju finansējums tiks saglabāts vismaz esošajā apjomā.
Anketā visas partijas bija vienisprātis, ka finansējumu kultūrai samazināt nav iespējams un nedrīkst. Šādam viedoklim ir zināms pamats. Kopš 2008. gada KM budžets samazināts par 43 %, un jau 2010. gadā lielai daļai kultūras institūciju veidojas parādi, kas, ļoti ticams, būs jāsedz no Neparedzētiem izdevumiem. Tomēr ņemot vērā nepieciešamību konsolidēt valsts kopējo budžetu par minētajiem 395 – 440 miljoniem Ls, kā arī Valsts Kancelejas veiktā funkciju audita ieteikumus, jautājām partijām: no kā atteiksieties, ja tomēr būs jāsamazina izdevumi. SC, ZZS, PLL, Vienotība neredz iespēju samazināt. Piesardzīgāki solījumos ir VL-TB/LNNK, kā vienu no optimizācijas avotiem pieļaujot aģentūru Kultūras informācijas sistēmas (KIS), kuras īstenotie muzeju kopkataloga un kultūras kartes projekti neesot pietiekami kvalitatīvi un aktuāli. I. Dālderis apliecināja, ka kandidē vienīgi ar nosacījumu, ja kultūras budžets paliek iepriekšējā līmenī, un nepiekritīs pēc vēlēšanām vadīt KM ar samazinātu budžetu. Turpināt lasīšanu “Partiju solījumi par dažādiem kultūras jautājumiem” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Kultūras ministrs informē par nākamā gada prioritātēm

Preses konferencē 2010.gada 21.septembrī kultūras ministrs Ints Dālderis informējis par nākamā gada prioritātēm kultūras jomā. Par spīti kopējām prognozēm, kas paredz valsts budžetu samazināt visās nozarēs vidēji par 10%, Ints Dālderis ir pārliecināts, ka, veidojot nākamā gada budžetu, ir nepieciešams nodrošināt kultūras nozares budžetu vismaz šā gada finansējuma apjomā, kā arī ir nepieciešams saglabāt Kultūras ministriju kā atsevišķu institūciju ar pārstāvniecību valdībā un tiešu līdzdalību valstij būtisku lēmumu pieņemšanā. Turpināt lasīšanu “Kultūras ministrs informē par nākamā gada prioritātēm” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Vēlēšanas

Diskusijas par kultūras nozares attīstību

Kultūras organizācijas septembrī rīkos vairākas diskusijas par kultūras nozares attīstību tuvākajā nākotnē. 2010.gada 17.septembrī plkst.15 Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē notiks biedrības “Laiks kultūrai” atklātā valdes sēde diskusija “Kāds būs Latvijas kultūras modelis 2011.gadā”. Diskusijā piedalīsies biedrības „Laiks kultūrai” valdes locekļi, kā arī aicināti piedalīties politiskās partijas un vēlēšanu apvienības, funkciju audita darba grupas locekļi Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Valsts Kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji, kā arī dažādu kultūras nozaru pārstāvji. Diskusiju vadīs žurnālists Dmitrijs Petrenko.

Savukārt 23. septembrī Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) no plkst. 11.00 līdz 15.00 Rīgas Latviešu biedrībā rīko lielāko partiju apvienību debates par kultūras nozari. Debatēs aicināti piedalīties  partiju kultūras ministru kandidāti un citi pārstāvji.

Lai labāk sagatavotos šai diskusijai, Latvijas Radošo savienību padome sadarbībā ar lielākajām kultūras sektora nevalstiskajām organizācijām un nozares ekspertiem ir izveidojusi anketu, kur iekļauti 20 kultūras nozarei būtiskākie jautājumi.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets

Piešķir līdzekļus kultūras pieejamības veicināšanai reģionos un nevalstisko kultūras organizāciju atbalstam

Tā kā Valsts Kultūrkapitāla fonds konkursa kārtībā ir izvēlējies projektus, kurus atbalstīt programmas “Profesionālu nevalstisku kultūras organizāciju atbalsts” un Latvijas reģionu kultūras programmas ietvaros, tad Ministru kabinets saskaņā ar pavasarī panākto vienošanos 2010.gada 14.septembrī nolēma atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu no budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 200 000 latu apmērā Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF), lai nodrošinātu kultūras pieejamību un mākslas nozaru jaunrades attīstību valstī.

No šīs summas finansējums 100 000 latu apmērā tiks piešķirts mērķprogrammai “Profesionālu nevalstisku kultūras organizāciju atbalsts” un 100 000 latu apmērā – 2010.gada Latvijas reģionu kultūras programmas projektiem, tajā skaitā projektam “Kurzemes kultūras programma” – 30 000 latu, projektam “Vidzemes kultūras programma” – 30 000 latu, projektam “Zemgales kultūras programma” – 18 000 latu un projektam “Latgales kultūras programma” – 22 000 latu.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība

Kinematogrāfisti: Atklātā vēstule par atbalstu Latvijas kultūrai un filmu nozarei

Filmu nozares pārstāvji publiskojuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Kultūras ministram Intam Dālderim un LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, uzsverot, ka „2010.gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, Latvijas valsts atbalsts filmu nozarei samazināts par 70%. Funkciju izvērtēšanas darba grupa bez jebkādām konsultācijām ar nozares pārstāvjiem šo atbalstu 2011.gadā iesaka samazināt vēl par 30%.” Turpināt lasīšanu “Kinematogrāfisti: Atklātā vēstule par atbalstu Latvijas kultūrai un filmu nozarei” →