Ministru kabinets ir apstiprinājis 2011.gada budžeta konsolidācijas apmērus – Kultūras ministrijai paredzētais samazinājums ir 1 miljons LVL.
Kultūras nozari ietekmēs arī valdības lēmums palielināt pievienotās vērtības nodokli no 21% uz 22%, bet PVN samazinātas likmes – no 10% uz 12%. Samazinātā likmeattiecas uz periodiskajiem izdevumiem, mācību literatūras, kā arī oriģinālliteratūras izdevumiem.
Kultūras ministrija (KM) uzsākusi veidot Rīcības plānu, kas ir darbu un uzdevumu saraksts, lai sasniegtu Valda Dombrovska vadītās valdības Deklarācijā minētos mērķus. Iedzīvotāji, asociācijas un nevalstiskās organizācijas aicinātas iesūtīt savus ierosinājumus un priekšlikumus Rīcības plānam līdz 22. novembrim uz e-pastu kulturai@km.gov.lv. Pēc priekšlikumu saņemšanas ministrijā tie tiks apkopoti, izvērtēti un ņemti vērā Rīcības plānā veidošanā, kuru Ministru kabinetam jāiesniedz līdz 5. decembrim.
„Ministrijas Rīcības plāns ir viens no būtiskākajiem dokumentiem kultūras nozarei, jo nosaka konkrētus darbus un konkrētus termiņus. Tāpēc tās izstrādē ir jāiesaista pēc iespējas plašāka sabiedrība, diskutējot par soļiem, kā sasniegt valdības Deklarācijā ierakstīto,” norāda kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
Savā pirmajā darba nedēļā kultūras ministre tikās ar biedrībām un kultūras iestāžu vadītājiem, kurus arī aicināja iesniegt savus priekšlikumus Rīcības plānam. Ar valdības Deklarācijas kultūras sadaļu var iepazīties Kultūras ministrijas mājas lapā sadaļā Ierosinājumi KM rīcības plānam.
Ministru kabinets, uzsākot 2011. gada valsts budžeta projekta izskatīšanu, 2010.gada 10. novembrī ārkārtas sēdē ir konceptuāli vienojies par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011. – 2012.gadam. Plānotie valsts budžeta bāzes izdevumi 2011. gadam ir 4,8 miljardi latu – 3,39 miljardi latu pamatbudžetā un 1,44 miljardi latu speciālajā budžetā, bet šie skaitļi vēl tiks precizēti.
Kultūras ministrijai (KM) paredzēts budžeta palielinājums līdz 91,6 miljoniem latu (2010.gada plānotais budžets: 68,2 miljoni latu). Kultūras ministrija jau ir ziņojusi, ka 2011.gadam paredzēto budžeta palielinājumu par 23 miljoniem latu novirzīs Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas “Gaismas pils” celtniecībai. Saskaņā ar Ministru kabineta šā gada augustā apstiprināto LNB projekta ekonomisko īstenošanas scenāriju, kas paredz pabeigt LNB ēkas būvdarbus līdz 2012. gada novembrim, projekta īstenošanai pieejamo līdzekļu sadalījums pa gadiem tika veikts, pārdalot līdzekļus no 2012. gadā ieplānotajām budžeta ilgtermiņa saistībām uz 2010. un 2011.gadu, nemainot projekta īstenošanai paredzēto līdzekļu kopējo apjomu. Līdz ar valdības apņemšanos īstenot LNB projekta ekonomisko scenāriju nākamgad LNB projekta īstenošanai tiek plānots finansējums 36,7 miljonu latu apmērā jeb par 23,7 miljoniem vairāk nekā 2010.gada budžetā.
Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis Latvijas televīzijai atzinis, ka Finanšu ministrija budžeta konsolidācijas pasākumus pamatā cer veikt uz izdevumu samazināšanas rēķina, kur pat cer iegūt visu nepieciešamo konsolidācijas apmēru. Kā reālākā iespēja ir dažādu subsīdiju samazināšana, par piemēriem minot subsīdijas lauksaimniecībai, izglītībai un kultūrai, īpaši izceļot teātrus un operu.
Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija ir iesniegusi vēstuli kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, kurā formulētas nevalstiskā sektora prioritātes jaunajā budžetā: saglabāt KM līdzfinansējumu NVO darbībai, palielināt VKKF budžetu un saglabāt līdzfinansējumu projektiem, kas saņēmuši EK programmu finansējumu.
Tāpat kultūras ministre Sarmīte Ēlerte vienojusies ar biedrību “Laiks kultūrai” par sadarbību nākamā gada budžeta veidošanā. Biedrībā “Laiks kultūrai” darbojas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars.
Gan Finanšu ministrija (FM), gan Kultūras ministrija (KM) sniedz pretrunīgus secinājumus par progresu ES fondu apguvē. No vienas puses FM ziņo, ka līdz augusta beigām ES fondu projektu līgumi noslēgti par 58% no ES fondu 2007.-2013. gada kopējā piešķīruma, kas vērtējams pozitīvi, jo līgumi noslēgti par 702 miljoniem latu (jeb 60 %) vairāk nekā sākotnēji tika plānots uz 2010. gada beigām. Tāpat arī KM informē, ka notiek aktīva atbalstīto individuālo projektu īstenošana KM pārziņā esošās prioritātes „Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” ietvaros.
No otras puses Finanšu ministrija ir neapmierināta ar nozaru ministriju lēno 2010. gada fondu apguves mērķu izpildi. Ņemot vērā šī brīža ekonomisko situāciju un tādējādi uzstādītos ES fondu ambiciozos mērķus 2010. gadā, apguve joprojām nav uzskatāma par labu. Tā piemēram, šī gada astoņu mēnešu ministriju plāns izpildīts par 60%, gada plāns par 29%. Vissliktāk ar astoņu mēnešu plāna izpildi veicies Kultūras ministrijai (0% mērķa izpilde). KM ES fondu kavējumā savu vainu nesaredz – kavētāji esot Cēsu, Rēzeknes un Liepājas pašvaldības, kurām ministrija apstiprinājusi daudzfunkcionālu kultūras centru būvniecību, taču kavējas lielo projektu iepirkumi, žurnālam “Ir” skaidro KM pārstāve Dace Vizule. Kultūras ministrijai iedalītie un šogad neizlietotie trīs miljoni latu tiks pārdalīti citām ministrijām.
Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) apkopojusi partiju solījumus par dažādiem kultūras jautājumiem – vai vajadzīga Kultūras ministrija? Kultūras ministrijas budžets 2011.gadā, Valsts Kultūrkapitāla fonda statuss un finansējums, dotēšanas kritēriju pilnveide, kultūras un radošās industrijas, kultūrizglītības pieejamība un kvalitāte, kultūra reģionos un Dziesmu svētki, sabiedrības iesaistīšana kultūras politikas īstenošanā. Partiju apvienības aizpildīja anketas, kā arī piedalījās diskusijā, ko rīkoja LRSP sadarbībā ar lielākajām kultūras nozares organizācijām – Laikmetīgās kultūras NVO asociāciju, valsts kultūras institūciju vadītāju biedrību “Laiks kultūrai”, Dziesmu svētku biedrību ar Britu padomes atbalstu. Debatēs piedalījās piecu lielāko partiju apvienību pārstāvji: Vides izglītības fonda Par sakoptu Latviju vadītājs Jānis Matulis (SC), pašreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis (Vienotība), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Jānis Strazdiņš (ZZS), bijusī kultūras ministre, šobrīd Saeimas deputāte Kārina Pētersone (PLL) un Kara muzeja direktore Aija Fleija (VL-TB/LNNK). Partiju apvienību aizpildītās anketas un 23. septembra debašu video pieejams LRSP mājaslapā .
Vai vajadzīga Kultūras ministrija?
Visas piecas partiju apvienības stingri iestājas, ka nepieciešams saglabāt neatkarīgu Kultūras ministriju (KM). KM apvienošana ar Izglītības un Zinātnes ministriju (IZM) nedotu fiskālu ieguvumu, bet tikai apgrūtinātu efektīvu pārvaldīšanu un liegtu kultūrai nozarei līdzdalību valsts politikas veidošanā Ministru kabinetā. Šādu pozīciju pauda arī SC pārstāvis Jānis Matulis, lai gan vēl augustā viņš pieļāva, ka KM saglabāt neizdosies un tiks veidota apvienota Kultūras un Vides ministrija. Arī PLL līderi A. Šķēle un A. Šlesers vairākkārt izteikušies, ka ministriju skaits tiks samazināts uz astoņām (Zalāna plāns). K. Pētersone apliecināja, ka diskusijas partijā ir bijušas, taču jautājums ir izlemts un oficiālā PLL pozīcija ir: patstāvīga Kultūras ministrija. Domājot par kultūras ministra kandidatūrām, redzamākie pretendenti I. Dālderis un K. Pētersone. Prātā paturama ir arī H. Demakova, kura no PLL ir izvirzīta par Izglītības ministri. ZZS un VL-TB/LNNK pārstāvošie J. Strazdiņš un A. Fleija vislabprātāk paliktu savās vietās – Saeimas komisijā un Kara muzejā. Savukārt SC kandidāta Jāņa Matuļa iespēja nonākt kultūras ministra postenī vērtējama ar mazu varbūtību pie jebkuras koalīcijas.
Kultūras ministrijas budžets 2011. gadā
2010. gadā KM kopējais budžets bija 67 miljoni Ls. Atņemot no tā ES fondus un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas celtniecības projektu, kas ir mainīgas budžeta pozīcijas, atliek 50 miljoni Ls regulāro kultūras funkciju – Profesionālā māksla, Kultūras mantojums, Kultūrizglītība – īstenošanai. Partijām tika uzdots jautājums, vai 2011. gadā šo kultūras funkciju finansējums tiks saglabāts vismaz esošajā apjomā.
Anketā visas partijas bija vienisprātis, ka finansējumu kultūrai samazināt nav iespējams un nedrīkst. Šādam viedoklim ir zināms pamats. Kopš 2008. gada KM budžets samazināts par 43 %, un jau 2010. gadā lielai daļai kultūras institūciju veidojas parādi, kas, ļoti ticams, būs jāsedz no Neparedzētiem izdevumiem. Tomēr ņemot vērā nepieciešamību konsolidēt valsts kopējo budžetu par minētajiem 395 – 440 miljoniem Ls, kā arī Valsts Kancelejas veiktā funkciju audita ieteikumus, jautājām partijām: no kā atteiksieties, ja tomēr būs jāsamazina izdevumi. SC, ZZS, PLL, Vienotība neredz iespēju samazināt. Piesardzīgāki solījumos ir VL-TB/LNNK, kā vienu no optimizācijas avotiem pieļaujot aģentūru Kultūras informācijas sistēmas (KIS), kuras īstenotie muzeju kopkataloga un kultūras kartes projekti neesot pietiekami kvalitatīvi un aktuāli. I. Dālderis apliecināja, ka kandidē vienīgi ar nosacījumu, ja kultūras budžets paliek iepriekšējā līmenī, un nepiekritīs pēc vēlēšanām vadīt KM ar samazinātu budžetu. Turpināt lasīšanu “Partiju solījumi par dažādiem kultūras jautājumiem”
Preses konferencē 2010.gada 21.septembrī kultūras ministrs Ints Dālderis informējis par nākamā gada prioritātēm kultūras jomā. Par spīti kopējām prognozēm, kas paredz valsts budžetu samazināt visās nozarēs vidēji par 10%, Ints Dālderis ir pārliecināts, ka, veidojot nākamā gada budžetu, ir nepieciešams nodrošināt kultūras nozares budžetu vismaz šā gada finansējuma apjomā, kā arī ir nepieciešams saglabāt Kultūras ministriju kā atsevišķu institūciju ar pārstāvniecību valdībā un tiešu līdzdalību valstij būtisku lēmumu pieņemšanā. Turpināt lasīšanu “Kultūras ministrs informē par nākamā gada prioritātēm”
CultureLab 