Culturelab Kultūras infrastruktūra

Jaunās kultūras citadeles

 Aizvadītajās nedēļās notikuši vairāki zīmīgi pasākumi, kas saistās ar jaunu kultūras infrastruktūras izbūvi Latvijā. Rēzeknē ielikts pamatakmens jaunajai Austrumlatvijas koncertzālei, kurā koncertus varēs baudīt 1000 klausītāji.

Lielu cilvēki interesi aizvien iemanto jaunais Nacionālās bibliotēkas projekts – Gaismas pils būvlaukumu atvērto durvju dienās apmeklējuši 3000 cilvēki. Abas minētās ēkas durvis apmeklētājiem varētu vērt vaļā jau nākamā gada rudenī.

Jau šogad augustā –  Rīgas svētku laikā Ārzemju mākslas muzejs tiks atklāts apmeklētājiem jaunājā mājvietā – renovētajā Rīgas Biržas ēkā. Muzeja izgaismošanas un apzaļumošanas atbalstītāji tiek aicināti pieteikties. Augustā jaunās, plašās telpās apmeklētājus gaidīs arī Kuldīgas bibliotēka rekonstruētajā Kuldīgas sinagogā .

Citu reģionālo koncertzāļu jeb daudzfunkcionālo centru būvniecība neiet tik raiti kā sākotnēji iecerēts. Cēsu koncertzāles būvniecība par jau piešķirto ES naudu kavējas dēļ ieilgušās celtniecības iepirkuma procedūras. Liepājas un Venstpils koncertzāļu projekti nav apstādināti, bet to realizācijai Kultūras ministrija lūdz piešķirt papildus ES fondu finansējumu nepilnu 28 milj. latu apmērā.

Ēkām, kas vēl nav tikušas pie ES naudas, klājas grūtāk – Rīgas Latviešu biedrības nams, kura restaurācijas nepieciešami 97 tk Ls, ziedojumos ir savācis vien 750 Ls un ir bijis spiests nesaskaņu dēļ atcelt paredzēto ziedojumu vākšanas koncertu.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra

Saieta nams Plāņu pagastā izvirzīts Latvijas Arhitektu savienības gada balvai

Pats par sevi interesants ir fakts, ka arī šodien laukos top sabiedriskas ēkas. Viena tāda, kas tiecas mūsdienu materiālos atdarināt 18. gadsimta brāļu draudžu saiešanas nama paraugu un rijas arhetipu, izvirzīta Latvijas Arhitektu savienības gada balvas finālam.

Pārsteigums: 2010. gada projektēšanas programmas, telpu kopplatības līdzība un novietnes tuvums 1785. g. hernhūtiešu uzceltajam Plāņu pagasta Saieta namam Jaunmežuļos (kopš 1940. g. Brīvdabas muzejā Rīgā).

Koncepts: uzsvērt tradīciju un Vidzemes rijas arhetipa pēctecību (siluetā / kopformā), vienlaikus atklājot jaunās telpiskās, materiālās un tehnoloģiskās iespējas: 1.stāva 2. līmenis, virsgaismas u.c.

Pilnu rakstu lasīt interaktīvajā platformā A4D.

Culturelab Kultūras infrastruktūra, Kultūras mantojums

Kuri kultūras mantojuma objekti tiks atjaunoti par ES naudu,

ir nesen paziņojusi Kultūras ministrija. Kopumā pašvaldības bija iesniegušas 28 projektus. ES finansējumu saņems 6 lielie objekti, kuru darbības rezultātā plānots gūt ievērojamus sociālus un ekonomiskus labumus. Viens no iesniegto projektu vērtēšanas kritērijiem bija plānotais apmeklētāju skaits (augstāko vērtējumu šai kritērijā varēja saņemt, ja tika plānoti vairāk kā 90 000 apmeklētāji gadā), līdz ar to atbalsts tika vērsts uz lielākajiem kultūras mantojuma objektiem, kas ir interesanti kultūras tūristiem.

ERAF 6,4 milj. latu piešķirti šādiem projektiem:
1. Daugavpils Rotko Mākslas centrs – plašs projekts Daugavpils cietokšņa attīstībai, par ko vietējiem deputātiem ir pretrunīgi viedokļi. Valdība šogad centra darbības uzsākšanai ir jau piešķīrusi 90 000 LVL.

2. Bauskas pils tālāka atjaunošana – II kārta (1.kārta ir jau realizēta par piešķirtajiem ERAF līdzekļiem iepriekšējos gados).

3. Bangerta villa – Kuldīgas novada muzejs, Kurzemes koka arhitektūras pērle.

4. Ventspils Livonijas ordeņa pils restaurācijas pēdējais posms. Uzskatāma prezentācija par paredzētajiem darbiem un jauno ekspozīciju lejupielādējama šeit.

5. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kas pašreiz atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, jo ēkā ilgstoši nav veikti nepieciešamie renovācijas darbi. Pārbūve tiks veikta pēc Viļņas arhitektu biroja izstrādātā priekšlikuma.

6. Durbes pils – Tukuma muzejs, kur plānota muižas kompleksa vāgūža rekonstrukcija muzeja krājuma glabāšanai, restaurācijai un eksponēšanai.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika

Rīgas dome un Kultūras ministrija diskutē par atbildības jomām

Pēdējās nedēļas laikā publiskajā telpā ir raisījušās vairākas diskusijas starp kultūras ministri Sarmīti Ēlerti un Rīgas mēru Nilu Ušakovu.

Vispirms pretrunīgi viedokļi izskanēja par nepieciešamo finansiālo atbalstu VEF kultūras pils un kultūras nama “Ziemļblāzma” rekonstrukcijai. Pašvaldība bija iesniegusi Kultūras ministrijā (KM) projektu, pretendējot uz ES fondu finansējumu, tomēr finansējumu nepiešķīra. Kultūras ministre norāda, ka projekta pieteikums bija sagatavots tā, ka tam nebija iespējams kvalificēties konkursam. Abi projekti ir noraidīti viena un tā paša iemesla dēļ, proti, nav izpildīta prasība iesniegt spēkā esošu kultūras nama darbības stratēģiju vismaz pieciem turpmākajiem gadiem pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. Savukārt Rīgas mērs uzskata, ka Kultūras ministrijas lēmums neatbalstīt Rīgas Domes (RD) iniciēto VEF kultūras pils un kultūras nama “Ziemeļblāzma” rekonstrukciju bija politisks lēmums, jo valdība un RD viena otrai atrodas opozīcijā.

“Ziemeļblāzmas” projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni latu, un RD no 2011. gada budžeta projektam ir piešķīrusi 2,8 miljonus latu. Nauda projektam no pašvaldības budžeta tiks veltīta arī nākamos gadus un projekts tiks īstenots ar vai bez KM līdzdalības, uzsver N. Ušakovs.

Otrs domstarpību cēlonis bija atalgojums mūzikas un mākslas skolu pedagogiem skolās, kas ir pašvaldības pārziņā. Lai arī citās Eiropas valstīs kultūrizglītības skolas tiek uzskatītas par interešu izglītību, kas pamatā būtu pašvaldības un vecāku kompetencē, tomēr Latvijā, turpinot iepriekšējo gadu tradīcijas, lielu atbildības slogu uzņemas Kultūras ministrija – tās pārraudzībā joprojām ir liels skaits kultūrizglītības skolu, turklāt papildus tiek finansēts arī pedagogu atalgojums pašvaldību skolās. Tā kā KM ir uzsākusi reformas, kas šo jomu mēģina sakārtot, arī pašvaldību mērķdotācijas pedagogu atalgojumam ir piešķirtas saskaņā ar reformu plānu.

Kopumā Kultūras ministrijas dotācijas pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai pēdējos gados ir būtiski samazinātas – 2011.gadā par apmēram 50%, salīdzinot ar 2008.gadu.

Rīgas Dome pārmet, ka Kultūras ministrija, iejaucoties mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojuma sadalē, spiedusi pašvaldību pārkāpt Izglītības likumu, kurā noteikta pašvaldības dibināto izglītības iestāžu un tās vadītāju kompetence. Kultūras ministrija pārmetumus noraida. Turpināt lasīšanu “Rīgas dome un Kultūras ministrija diskutē par atbildības jomām” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums, Kultūrpolitika

Diskusija par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas attīstības vīziju

Publiskajā telpā biežāk izskan sarunas par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas finansējumu, celtniecības termiņiem, inženiertehniskiem risinājumiem u.c. Piedāvājām divus rakstus, kas pievēršas šīs jaunās būves “satura” jautājumiem.

Viens no rakstiem ir tapis jau pirms kāda laika – žurnālā “Rīgas Laiks” publicētais Viestura Celmiņa un Mārtiņa Vanaga raksts “Nacionālā bibliotēka Gaismas pilī”, kas izvirza vairākus konceptuālus jautājumus par bibliotēkas nākotni. Autori ieskicē trīs virzienus, kuros bibliotēkas attīstībai būtu jānotiek: jāattīsta izglītība un pētniecība, jākļūst par sabiedrisku centru un kultūras procesu veidotāju, kā arī jāpanāk, lai Latvijas Nacionālā bibliotēka vismaz kādā jomā būtu starptautiski nozīmīga un konkurētspējīga.

Otrs – Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības mājas lapā publicētā Ineses Zanderes saruna ar kultūras ministri Sarmīti Ēlerti. Intervijā tiek ieskicēta bibliotēkas nākotnes vīzija no tās veidotāju skatu punkta.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras infrastruktūra, Kultūras mantojums, Kultūrpolitika

Latvijas kopējā kultūras mantojuma vērtība ir vairāk nekā 36 miljardi latu

Latvija ir bagāta ar kultūrvēsturisko mantojumu, un, ja šo mantojumu mēģinātu pārvērts naudā, tad kopējā mantojumu vērtība būtu vairāk nekā 36 miljardi latu, 2010.gada 16. novembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, – informē portāls “Delfi”. Turpināt lasīšanu “Latvijas kopējā kultūras mantojuma vērtība ir vairāk nekā 36 miljardi latu” →