Rīgas Mākslas telpai meklēs radošo direktoru

Lai arī pērnā gada nogalē steidzami tika izsludināts konkurss, lai nomā nodotu izstāžu zāli „Rīgas Mākslas telpa” un kinoteātri „Rīga”, laikraksts „Neatkarīgā Rīta Avīze” raksta, ka pašvaldības SIA „Rīgas nami” valdes priekšsēdētājs Andris Lācis informējis Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputātus, ka tie tiks nevis nodoti nomā kādam vienam uzņēmumam, bet sadarbosies ar visiem, kas kaut ko interesantu piedāvās. Lācis norādījis, ka izstāžu zālei tiks meklēts radošais direktors un šim nolūkam izsludinās konkursu.

Iepriekš rīkotā konkursa kontekstā izskanējušas kultūras profesionāļu bažas, ka „Rīgas nami” turpmāko darbību vēlēsies īstenot, pieprasot šo iestāžu darbību ar peļņu. Rīgas domes un „Rīgas Nami” amatpersonas solīja saglabāt gan kultūras funkciju, gan atstāt spēkā noslēgtos līgumus par izstādēm un filmu demonstrēšanu. Turpināt lasīšanu “Rīgas Mākslas telpai meklēs radošo direktoru”

Pašvaldībām plāno piešķirt mērķdotācijas bezmaksas datoru un interneta izmantošanai 316 975 latu apmērā

Valsts sekretāru sanāksmē 2010.gada 7.janvārī tika izsludināts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par mērķdotāciju piešķiršanu no šā gada valsts budžeta, lai nodrošinātu iespēju pašvaldību bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus.

Bibliotēku likums nosaka, ka valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus. RAPLM ir aprēķinājusi visām pašvaldībām piešķiramās mērķdotācijas summu 316 975 latu apmērā. Mērķdotācijas aprēķinātas pamatojoties uz valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” iesniegto informāciju.

Jau 2001.gadā sāka īstenot Gaismas tīkla projektu, kas paredzēja, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam dzīves vietas tuvumā būs pieejama mūsdienīga bibliotēka, kurā būs vismaz piecas ar datoriem aprīkotas darba vietas, pieejams vienots Latvijas bibliotēku informācijas tīkls, piekļuve elektroniskajam katalogam un citai digitalizētai informācijai, kā arī tiks nodrošināta iespēja īsā laikā pasūtīt un saņemt grāmatu no citām bibliotēkām. Šo gadu gaitā projektā ir ieguldīti gan Latvijas valsts līdzekļi, gan apjomīgs finansējums no ES struktūrfondu līdzekļiem, gan tika īstenots Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekts Trešais Tēva dēls www.3td.lv.

Piešķirtais finansējums nodrošinās pašvaldību bibliotēkām izdevumu, kas saistīti ar interneta abonēšanu 2010.gadā, kā arī 1.līmeņa palīdzības dienesta pakalpojumu izmantošanu, apmaksu.

2010.gada budžets kultūrai

2010.gadā likumā par valsts budžetu paredzētais valsts budžeta finansējums Kultūras ministrijai ir 68,26 miljoni latu. Salīdzinoši – 2009.gadā pēc budžeta grozījumiem Kultūras ministrijas budžets bija 95,94 miljoni latu, tātad samazinājums ir par 29 %. Skatoties ilgākā perspektīvā, 2010.gadā Kultūras ministrijas finansējums atgriežas apmēram 2006.gada līmenī.

Plānotais finansējums profesionālajai mākslai 2010.gadā ir 13 milj. latu (2009.gadā bija par 3 miljoniem lielāks), filmu nozarei 1 milj. latu (2009.: 1,8 milj. Ls), mākslai un literatūrai – 8,3 milj. Ls (2009.: 10,2 milj. Ls), kultūrizglītībai – 20 milj. Ls  (2009.gadā: 28,2 milj. Ls).

Valsts Kultūrkapitāla fondam 2010.gadā piešķirtais finansējums ir 2 111 433 Ls. 2009.gadā VKKF budžets bija divreiz lielāks (4 118 737 Ls ), bet salīdzinot ar 2008.gadu (7,6 miljoni latu), finansējums samazinājies par 72%.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenošanai 2010.gadā piešķirti 13 miljoni latu. Tas ir nozīmīgs plānotā finansējuma (38,5 miljoni latu) samazinājums, kas, iespējams, sadārdzinās projektu un pārcels celtniecības nobeigumu vismaz par gadu.

Finanšu ministrijas mājas lapā ir pieejams izsludinātais likums par valsts budžetu 2010.gadam, savukārt 2009.gada budžetu kultūrai var atrast arī KM mājas lapā. Detalizētāku informāciju par finansējuma sadali kultūras nozarē Kultūras ministrija pagaidām nesniedz.

Radošo industriju inkubators – Spīķeros vai Andrejsalā?

Lai palīdzētu attīstīties radošajām industrijām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šogad bija izsludinājusi pieteikšanos iepirkuma konkursam radošo industriju inkubatora izveidei Rīgā. Inkubators palīdzētu radošo industriju pārstāvjiem attīstīt biznesu, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības un juridiskajos jautājumos.

Konkursam pieteicās divi pretendenti – Zanes Čulkstenas vadītais  “Radošo industriju inkubators” (RII), kurš savu darbību iecerējis attīstīt Spīķeros, kā arī uzņēmums “Attīstības projektu institūts” (API), kurš šī projekta vajadzībām īrēs telpas Andrejsalā. Abi pretendenti iecerējuši arī sadarboties ar ārvalstu uzņēmumiem, kam ir veiksmīga pieredze radošo uzņēmumu inkubēšanā.  Uzvara konkursā garantē pieeju 1,6 miljonu latu lielajam ES struktūrfondu līdzfinansējumam nākamo piecu gadu laikā.

Lai arī līgums starp LIAA un  “Attīstības projektu institūtu” jau noslēgts, taču konkursā zaudējušās firmas īpašniece ir apņēmības pilna turpināt cīņu. RII īpašniece Zane Čulkstena plāno tiesā apstrīdēt LIAA rīkotā konkursa rezultātus, saskaņā ar kuriem uzņēmums API ieguvis tiesības Rīgā veidot radoša biznesa inkubatoru, – ziņo portāls Delfi.

Jāpiezīmē, ka daļa no kultūras un radošajiem uzņēmumiem, kas vēl nesen darbojās Andrejsalā, tagad apdzīvo Spīķerus. Turpināt lasīšanu “Radošo industriju inkubators – Spīķeros vai Andrejsalā?”

Slēgto skolu arhitektūra

“Mācību gada sākums šodien ir atšķirīgs no citiem gadiem. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem līdz šī gada 1.septembrim slēgtas 38 skolas, savukārt 45 citas — reorganizētas un pievienotas lielākām. Portāls A4D pievēršas tieši tām, kas šogad paliek tukšas, veltot Zinību dienai slēgto skolu arhitektūras galeriju.(..) Droši vien šo ēku nākotne būs dažāda, taču gribētos vēlēt, lai tām izdotos atrast jaunu dzīvi un saturu, lai tās nepiemeklē liktenis, kas daudzas iepriekšējos gados slēgtās skolu ēkas, kuras nu jau kļuvušas par graustiem.” Visu rakstu lasiet portālā A4D.

Apstiprināts finansējums daudzfunkcionālu centru izveidei

Apstiprinājumu par ES Struktūrfondu piešķīrumu nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveidei ir saņēmušas Cēsu, Rēzeknes un Liepājas pašvaldības ar nosacījumiem, kas pašvaldībām ir jāapstiprina mēneša laikā. Cēsu kultūras centra rekonstrukcijai piešķirti 3.85 miljoni Ls, 6 miljonu latu līdzfinansējums piešķirts Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” būvniecībai. Savukārt Rēzeknei piešķirti 5.4 miljonu latu.

Sākotnēji uzaicinājums piedalīties konkursā tika izsūtīts arī Ventspils pašvaldībai. Ventspils neiesniedza projekta pieteikumu, jo “skaistas lietas ir jāatliek uz nākamajiem treknajiem gadiem,” pārliecināts bija Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Savukārt par projekta realizāciju Rēzeknē skeptiski noskaņota ir jaunā pašvaldības vadība. “Pie pašreizējā Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra Rēzeknē būvniecības izmaksu sadalījuma starp Eiropas Reģionālās attīstības fondu, valsti un pašvaldību Rēzeknes pašvaldība nevar atļauties līdzfinansēt koncertzāles būvniecību”, „Delfiem” sacīja Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. Turpināt lasīšanu “Apstiprināts finansējums daudzfunkcionālu centru izveidei”