Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Vēlēšanas

Ko kultūrai sola partijas „Vienotība” un „Par Labu Latviju”?

Tuvojoties 10.Saeimas vēlēšanām, „Culturelab” lasa partiju programmas un rūpīgi vētī, ko kura partija sola darīt kultūras jomā.

No visām partijām, visrūpīgāko uzmanību kultūras jomai ir veltījušas divas partiju apvienības – „Vienotība” un „Par Labu Latviju”, varbūt tāpēc, ka abu apvienību sarakstos ir iekļauti vairāki kultūras ministri. „Vienotības” sarakstos ir pašreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis, arhitekte un bijusī kultūras ministre Inguna Rībena. Vēl kultūras jomu pārstāv dziedātāja Ieva Akuratere, Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte-Pakule, publicists un rakstnieks Rimants Ziedonis. Savukārt apvienības „Par Labu Latviju” sarakstā ir foto mākslinieks Gunārs Binde, mākslas zinātniece, bijusī kultūras ministre Helēna Demakova, bijušie kultūras ministri Karina Pētersone un kinorežisors Rihards Pīks, teātra režisore Gaļina Poliščuka, Valmieras kultūras centra direktore Vaira Dundure, aktieris Mārtiņš Vilsons. Par abu apvienību programmām kultūras jomā – pirmajā rakstā.

Abu apvienību programmu kultūras sadaļas ir ļoti līdzīgas. Faktiski tām ir tikai viena atšķirība. „Vienotība” daudz plašāk un drošāk izmanto retoriku par nacionālu valsti, latviešu valodas un kultūras telpu, kas ir pamatā nacionālai valstij. Pārsteidzoši, ka apvienība „Par Labu Latviju”, kurā ietilpst arī „Tautas Partija” un kuras līdzšinējā politika pilnā mērā atbalstīja līdzīgi definētus mērķus un bija izteikti „nacionāla” (kaut vai uzskatāmākais piemērs: Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas „Nacionāla valsts”, kas tika izstrādātas un pieņemtas kultūras ministres Helēnas Demakovas vadībā), vārdu izvēlē ir piesardzīga. Vārdu salikums „nacionāla kultūra” lietots atturīgi, vairāk pievēršoties profesionāli izvirzītiem mērķiem, tiek pieminēta arī nepieciešamība veidot Latvijas sabiedrības etnisko, reliģisko, sociālo grupu starpkultūru dialogu, veicināt to aktīvu un atbildīgu iesaistīšanos Latvijas kultūras dzīves norisēs, izmantot kultūras resursus mazākumtautībām. Turpināt lasīšanu “Ko kultūrai sola partijas „Vienotība” un „Par Labu Latviju”?” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Ministriju funkciju izvērtēšana turpinās

Biedrība „Latvijas Pilsoniskā alianse” (eLPA) ar NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes deleģējumu koordinē nevalstisko organizāciju iesaisti ministriju funkciju vērtēšanas procesā. Funkciju vērtēšanā NVO piedalās, lai panāktu, ka valsts finansētās funkcijas – kvalitatīvi pakalpojumi iedzīvotājiem – tiek sniegti nepārmaksājot. Šajā izvērtēšanas darbā piedalās arī Latvijas Radošo savienību pārstāvis Haralds Matulis.

Pēc pirmā posma izvērtēšanas, NVO pārstāvji secinājuši, ka trūkst informācijas, lai adekvāti izvērtētu dažādas funkcijas. Būtu nepieciešams iestāžu budžeta izvērsums, jo vairākās nozarēs (piemēram, izglītības, kultūras, tieslietu un vides), nav izprotami budžeta pozīciju veidojošie izdevumi, kas traucē sniegt vērtējumu par funkcijas izmaksu pamatojamību, tāpat izmaksas nepieciešams salīdzināt, balstoties uz noteiktu iedzīvotāju kopu (piemēram, uz 1000 iedzīvotājiem), attiecībā pret minimālo vai vidējo algu valstī, procentuālo dalījumu valsts budžetā, izmaksām uz vienu iedzīvotāju u.c.

Sīkāks vērtējums par ministriju funkcijām sāksies pēc 15.jūlija. Pilns ziņojuma teksts atrodams šeit.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Biedrības „Laiks kultūrai” atklātā vēstule kultūras ministram

Latvijas nacionālas nozīmes kultūras institūciju vadītāji, apzinoties, ka Latvijas ilgtermiņa pastāvēšanas nozīmīgākie balsti ir valoda, zeme ar tās bagātībām, pozitīvi noskaņots, radošs cilvēks un kultūra, ir apvienojušies un 2010.gada 9. jūnijā ir nodibinājuši biedrību “Laiks kultūrai” (Biedrība). Par Biedrības mērķiem izvirzot: 1) iestāties par Latviju kā kultūras nācijas valsti, panākt, ka kultūra tiek definēta par vienu no valsts attīstības prioritātēm; 2)vienoties kopīgā rīcībā, lai Latvijas valsts attīstībā kultūra, atbilstoši starptautiskajām konvencijām un Eiropā atzītai praksei, iegūst savu izšķirošo lomu cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Mērķu īstenošanai izvirzot šādus uzdevumus: saglabāt un nosargāt Latvijas kultūras unikālo raksturu un fenomenu, nostiprināt kultūras nozīmi indivīda izaugsmē, valsts un ekonomikas attīstībā; veicināt kultūras lomas komunikāciju un panākt, lai kultūras nozari respektē, pieņemot lēmumus par valsts attīstību; apvienot un koordinēt nacionālu kultūras institūciju vadītāju sadarbību, kā arī veicināt kultūras nozares līdzdalību saimnieciskajā un sociālajā dzīvē; veidot dialogu ar kultūras atbalstam nozīmīgām interešu grupām (sociālajiem partneriem, uzņēmējiem, politiķiem, nevalstisko sektoru u.c.); piedalīties kultūras nozares funkciju izvērtēšanā un sniegt priekšlikumus nozares attīstībai.

Analizējot divu gadu laikā notikušās pārmaiņas, secinām, ka 2010. gadā salīdzinot ar 2008. gadu kopīgie valsts konsolidētā budžeta izdevumi samazinājušies par 16,5 %, savukārt kultūrai atvēlētie līdzekļi samazināti par 42,5 %, kas veido dramatisku kritumu no kopīgiem valsts konsolidētā budžeta izdevumiem. Iepazīstoties ar nacionālas nozīmes kultūras institūciju budžetiem, konstatējams, ka bieži vien finanšu samazinājums ir lielāks par 50 %. Turpināt lasīšanu “Biedrības „Laiks kultūrai” atklātā vēstule kultūras ministram” →

Culturelab Kultūras līdzdalība, Notikumi LV, Vēlēšanas

Dālderis un Poliščuka pievienojas politiskajām partijām

Tuvojoties vēlēšanām, vairāki kultūras jomas cilvēki ir pievienojušies politiskajām partijām. Partijā Jaunais laiks uzņemts no Tautas partijas aizgājušais kultūras ministrs Ints Dālderis, informē Delfi. Dālderis skaidro, ka par savu pienākumu uzskata darba turpināšanu kultūras nozares vadībā un “Vienotībā” viņš redz “spēcīgu komandu, drošus līderus un skaidru vīziju par Latviju kā modernu, uz Eiropu vērstu nacionālu valsti”.

Režisore Gaļina Poliščuka ir iestājusies Tautas partijā, turklāt, ja viņas vadītā Teātra observatorija neradīs finansējumu tālākai pastāvēšanai, viņa neizslēdz iespēju startēt arī Saeimas vēlēšanās, raksta laikraksts NRA.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Pētījumi

Latvijas iedzīvotāji kultūras iestādes un pasākumus apmeklē retāk nekā pirms gada

Lai noskaidrotu, kā mainījušies Latvijas iedzīvotāju dažādu kultūras iestāžu un pasākumu apmeklēšanas paradumi pēdējā gada laikā, pētījumu centrs SKDS aprīlī veica Latvijas iedzīvotāju aptauju.

Aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem dažādu kultūras pasākumu un iestāžu apmeklēšana ir nozīmīga. Kopumā 87,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem mēdz apmeklēt kādu no kultūras institūcijām vai pasākumiem. Saskaņā ar aptaujas datiem kinoteātri, teātri un koncertzāles ir apmeklētākās kultūras iestādes. Kinoteātrus un teātrus kopumā apmeklē 60% iedzīvotāju, bet koncertzāles – 59%. Nedaudz retāk iedzīvotāji apmeklē muzejus (57%), galerijas vai izstāžu zāles (52%) un bibliotēkas (49%). Savukārt salīdzinoši mazāka Latvijas iedzīvotāju daļa mēdz apmeklēt operas un baleta izrādes (attiecīgi 27% un 24%). Vienīgā iestāde, kura varētu nebūt būtiski zaudējusi savu popularitāti, ir bibliotēkas: attiecīgi 20% iedzīvotāju apgalvo, ka pēdējā gada laikā apmeklē tās retāk, bet 21% – ka biežāk. Turpināt lasīšanu “Latvijas iedzīvotāji kultūras iestādes un pasākumus apmeklē retāk nekā pirms gada” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Apstiprināta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam

Saeima apstiprinājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) un ekspertu grupas profesora Roberta Ķīļa vadībā izstrādāto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam jeb Latvija2030. Stratēģija nav ieguvusi likuma spēku, kā tas sākotnēji tika paredzēts, tomēr tā ir hierarhiski augstākais valsts ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, kas ietver valsts ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas un telpisko perspektīvu. Apstiprinātā Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam pieejama www.latvija2030.lv. Turpināt lasīšanu “Apstiprināta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam” →