Zemgalē kultūras jomā risinājumi tiek meklēti sadarbībā – var lasīt Zemgales Plānošanas reģiona mājas lapā. Ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu zemgalieši jau tagad sekmīgi ievieš vērienīgu projektu, kā ietvaros izstrādāti pieci tematiski tūrisma maršruti ar vairāk nekā 100 amatniecībā centrētiem objektiem Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Bez tam Latvijas pusē vien top deviņi jauni amatniecības centri. Tāpat turpinās projekta „Atraktīvu un pieejamu muzeju attīstība Zemgalē un Ziemeļlietuvā” ieviešana, kā rezultātā Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Jēkabpilī un Viesītē uzlabosies muzeju infrastruktūra, darbinieki apgūs jaunas apmeklētājus izglītojošas programmas, ieviesīs mūsdienīgas tehnoloģijas. Bet minētās pārrobežu sadarbības programmas projektu trešajam konkursam ir iesniegti vēl divi projekti „Radošo industriju attīstība Latvijas – Lietuvas pierobežas reģionos” un „Sadarbība kultūras norišu sekmēšanai Latvijas – Lietuvas pierobežas reģionos”. Pirmais no tiem paredz radošo darbnīcu izveidi pie jaunatnes centriem, mūzikas un mākslas skolām Aizkraukles, Ozolnieku, Pļaviņu, Rundāles novadā un Jelgavā, bet otrs – kultūras darbinieku profesionālo pilnveidi, mākslas kolektīvu jauna repertuāra apguvi un dažādu sadraudzības pasākumu rīkošanu Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Turpināt lasīšanu “Kultūras sadarbības projekti Zemgalē”
Kā sabiedrībā veicināt lasīšanu?
Tapuši vairāki pētījumi par lasīšanas ieradumiem, kā arī atklāts „Lasīšanas gads” ar mērķi radīt cilvēkos vēlmi lasīt grāmatas.
Šī gada sākumā “Lasīšanas gada ietvaros” pētījumu aģentūra “Compass” sadarbībā ar VisiDati.lv veica pētījumu par lasīšanas paradumiem sabiedrībā. Pētījums atklāj, ka 36% no aptaujātajiem lasa regulāri – katru dienu vai vairākas reizes nedēļā. Diemžēl 32% aptaujāto atzina, ka lasa reti – dažas reizes gadā vai pat retāk. Pie pirmās grupas vairumā gadījumu pieder sievietes, savukārt otrās – vīrieši. 53% no tiem respondentiem, kuri lasa grāmatas, to dara vismaz vienu reizi nedēļā. Turpināt lasīšanu “Kā sabiedrībā veicināt lasīšanu?”
Kultūras institūciju pārstāvji dibinās apvienību
Vadošie Latvijas nacionālās nozīmes kultūras institūciju vadītāji izlēmuši dibināt nacionālo institūciju vadītāju apvienību, lai turpmāk sadarbotos kultūras vērtību izpratnes veicināšanai un akcentēšanai. Apvienība plāno turpmāk aktīvi apmainīties ar informāciju un plānot kopīgus pasākumus kultūras jomas stiprināšanai.
Kultūras ministrs Ints Dālderis ticies ar šīs iniciatīvas pārstāvjiem – vadošo Latvijas nacionālās nozīmes kultūras institūciju vadītājiem Juri Dambi, Evitu Sniedzi, Edgaru Vērpi, Alekseju Naumovu, Imantu Lancmani, Māru Lāci un Andri Vilku, lai apspriestu aktuālos jautājumus.
Kā būtiskākais jautājums tika minēts plānotās prioritātes un finansējums nozarei nākamā gada budžetā. Ņemot vērā šā gada ievērojami samazināto finansējumu, institūciju vadītāji apņēmās aktīvi iesaistīties sarunās par nākamā gada budžeta veidošanu, lai nepieļautu tā samazināšanu nākamgad. Turpināt lasīšanu “Kultūras institūciju pārstāvji dibinās apvienību”
Latvijas kultūras projekti aktīvi piesakās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā „Kultūra”
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Kultūra” tika izveidota 2009.gadā, un to administrē Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā. Programma „Kultūra” atbalsta mākslinieku rezidences, ilgtermiņa un īstermiņa sadarbības tīklu izveidi, profesionālu mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti visās mākslas nozarēs. Tās mērķis ir izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei. Programmu kopīgi finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis.
Kopumā Latvija no līdzdalības Baltijas un Ziemeļvalstu mobilitātes programmā „Kultūra” tās pirmajā darbības gadā ir saņēmusi 243 357 EUR jeb vairāk kā 170 000 LVL. Baltijas valstis piedalās arī šīs programmas finansēšanā, lai gan to ieguldījums ir salīdzinoši neliels – tas veido tikai 5,1% no kopējā programmas budžeta. LR Kultūras ministrija 2009.gadā šajā programmā ir ieguldījusi 16 025 LVL (22 893 EUR), kas ir apmēram 10 reizes mazāk nekā ir bijusi šīs programmas atdeve 2009.gadā Latvijas kultūras projektiem. Turpināt lasīšanu “Latvijas kultūras projekti aktīvi piesakās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā „Kultūra””
Pauž bažas par Dziesmu svētku norisi
Dziesmu svētku biedrības, kuru pērnā gada oktobrī dibināja 26 dažādu paaudžu virsdiriģenti, deju virsvadītāji, pūtēju orķestru diriģenti un kultūras darbinieki, kopsapulcē paustas bažas par turpmāko Dziesmu svētku norisi, – raksta laikraksts „Diena”. Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētāja Antra Purviņa aģentūrai LETA sacīja, ka biedrība vēlas sabiedrībā aktualizēt problēmas, kas saistītas ar Dziesmu svētku norisi. “Valsts ir noņēmusi no sevis atbildību un novēlusi to uz pašvaldību pleciem,” viņa raksturoja pašreizējo situāciju. “Risinājumu mēs neredzam,” atzina Purviņa, minot, ka vienīgā iespēja ir atgriezt atpakaļ bijušo kārtību, kuru sagrāvuši Saeimas pieņemtie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, kas paredz ikgadējās valsts mērķdotācijas likvidēšanu līdz 2012.gadam.
Savukārt Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule komentē, ka KM nevar piekrist šim viedoklim: „Valsts uzdevums ir atbalstīt Dziesmu un deju svētku tradīciju. Līdz šim un arī turpmāk tas tiks īstenots, koordinējot svētku sagatavošanu un nodrošinot kārtējo svētku norisi, kā arī sniedzot metodisko atbalstu amatiermākslas kolektīvu vadītājiem un sekmējot viņu profesionālās meistarības izaugsmi. Jārēķinās, ka nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki top ekonomiskās krīzes apstākļos ar ievērojami samazinātiem valsts budžeta līdzekļiem. Kultūras ministrija piekrīt, ka 2009.gada 9.jūnija Ministru kabineta sēdē pieņemtais lēmums, balstoties uz Finanšu ministrijas priekšlikumiem par valsts budžeta izdevumu samazinājumu, t.sk. neparedzot valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju atalgojumam, ir zaudējums, kas līdz šim bija nozīmīgs atbalsts pašvaldībām. Kultūras ministrijas priekšlikums atjaunot mērķdotāciju 2010.gada budžetā tika noraidīts.”
Pirms kāda laika intervijā laikrakstam „Diena” Latvijas koncertu direktors Guntars Ķirsis pauda viedokli, ka Dziesmu svētku tradīcijas ilgtspēja atkarīga ne no valsts dotācijas diriģentiem, bet no dziedātāju vēlmes: „Kamēr valsts maksā kolektīvu vadītājiem, process ir izkropļots, šķietamā masveidība tiek panākta ar vadītāju vēlmi veidot aizvien jaunus kolektīvus. Tas ir pilnīgi saprotami no individuālā biznesa viedokļa, bet kāds tam sakars ar Dziesmu svētkiem? Valsts uzdevums būtu pateikt: Dziesmu svētki ir reizi piecos gados. Mēs nodrošināsim atbalstu sagatavošanas procesam. Jūs gaida Rīgā uz Dziesmu svētkiem. Un tad Zilupē vai Varakļānos cilvēki pulcējas kopā: mēs gribam dziedāt un nokļūt uz Dziesmu svētkiem!” Turpināt lasīšanu “Pauž bažas par Dziesmu svētku norisi”
Francijā streiko muzeju darbinieki
Vairākas dienas no 23. novembra Francijā streikoja apmēram 20 muzeji un mākslas galerijas, tostarp vairāki pasaulslaveni muzeji – Luvra, Pompidū centrs, Versaļas pils, Orseja muzejs. Lielākā daļa muzeju pēc vairāku dienu streika atkal ir atvērti, tomēr turpmākā notikumu attīstība nav skaidra.
Kopīgu paziņojumu, aicinot uz streiku, 3.decembrī ir parakstījušas vairākas arodbiedrības, kas vērsīsies pie darbiniekiem, kuri strādā valsts finansētos Parīzes muzejos, teātros un kultūras centros. Šīs iestādes skars valsts budžeta un algu samazinājums, kā arī štata vietu likvidēšana. Reformas paredz, ka turpmāk divu pensionēto darbinieku vietā darbā tiks pieņemts tikai viens. Šī iecere īpaši sāpīgi skars Pompidū centru, kurā 44% darbinieku ir pāri 50 gadiem, tādēļ paredzams, ka muzejs nākamajos 10 gados zaudēs 400 no 1000 darbavietām. Tieši Pompidū centrs streiko visilgāk, jau kopš 23.novembra.
Muzejnieki argumentē, ka Francijas muzeji ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma galamērķiem pasaulē, bet finansējuma samazinājuma apstākļos, tie nespēs uzturēt augstvērtīgu māksliniecisko līmeni, veidot izstādes un nodrošināt drošību , turklāt šāda politika arvien vairāk muzejus spiedīs domāt par komerciālu ievirzi un peļņu.
Muzeju darbinieku un arodbiedrību pārrunas ar kultūras ministru Frederiku Miterānu (Frédéric Mitterrand) nav beigušās veiksmīgi, jo viņš nevēlas izdarīt izņēmumu muzeju darbinieka skaita saglabāšanā, bīstoties, ka sekos citu nozaru profesionāļu protesti. Turpināt lasīšanu “Francijā streiko muzeju darbinieki”
CultureLab 