Seminārs par alternatīvo kultūras ekonomiku un aicinājums laikmetīgajām kultūras organizācijām apvienoties

15. maijā galerijā BETANOVUSS notiks seminārs “Alternatīvās Kultūras ekonomika: pieredze un piemēri” un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas (LKNVOA) biedru kopsapulce, kā arī jaunu biedru uzņemšana.

Semināra vieslektors Endrjū Grifs Patersons (Andrew Gryf Paterson) ir skotu mākslinieks-organizators, kultūras menedžeris un doktora grāda kandidāts, kurš dzīvo Helsinkos. Viņš stāstīs par alternatīvo kultūras ekonomiku (seminārs notiks angļu valodā).

Alternatīvā (neformālā jeb tīkla) ekonomika piedāvā NVO sektoram atrast jaunus veidus, kā sadarboties un meklēt risinājumus situācijā, kad nevar paļauties uz valsts un pašvaldību atbalstu. Daži piedāvātie risinājumi savstarpējās ekonomikas stimulēšanai ir pavisam vienkārši – tehnikas, inventāra īre par zemāku cenu nekā komerccena; telpu iznomāšana un citi pakalpojumi; atlaides savai produkcijai un kopējo vajadzību apzināšana (piemēram, kopīgi veidoti drukas darbi, reklāma). Turpināt lasīšanu “Seminārs par alternatīvo kultūras ekonomiku un aicinājums laikmetīgajām kultūras organizācijām apvienoties”

Kultūrai jāmeklē jaunas pastāvēšanas iespējas

“Šobrīd rit transformācijas process, nevis tikai krīze. Tāpēc nav ko tik daudz ilgoties pēc modeļiem, kuri, iespējams, pieder jau pagātnei. Vairāk jāuzdrīkstas domāt pašiem par sevi, provokatīvi, radoši, vajag eksperimentēt, radīt ko jaunu. Iespējams, transformācija virza uz pašpietiekamākām, mazāk profesionālām kultūras organizācijas formām – ikviens cilvēks var kļūt arī par kultūras piedāvātāju, ne tikai tās patērētāju.” Lasiet Mārča Rubeņa-Sakalovska (ideju māja) viedokli par “Kultūru un krīzi”, kas radies, atsaucoties uz Daces Demir publikācijuTurpināt lasīšanu “Kultūrai jāmeklē jaunas pastāvēšanas iespējas”

Izstrādāta Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija

Publiskai apspriešanai nodota “Jūrmalas pilsētas Kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020. gadam”, ko izstrādājusi Jūrmalas pilsētas dome sadarbībā ar SIA „Dea Baltika”. Ar to var iepazīties Jūrmalas pilsētas mājas lapā.

Stratēģijā veikta galveno attīstības tendenču analīze laika posmā no 2002.gada līdz 2006./2007.gadam, salīdzinot Jūrmalas pilsētas situāciju ar situāciju Rīgā, Liepājā un Jelgavā. Izvirzīta arī pilsētas attīstības vīzija kultūras jomā: “Jūrmala – starptautiski pazīstams veselības kūrorts, radošo darbnīcu un simpoziju organizācijas vieta Baltijas reģionā ar daudzveidīgu un augstvērtīgu kultūras dzīvi, bagātu dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, kas veido pievilcīgu dzīves, darba un atpūtas vidi pilsētas iedzīvotājiem un tās viesiem, t.sk., radošo industriju pārstāvjiem.” Turpināt lasīšanu “Izstrādāta Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija”

Briseles deklarācija: mākslinieku un kultūras darbinieku rekomendācijas kultūrpolitikas veidotājiem

2009.gada 2.-3.aprīlī Briselē pēc Eiropas Komisijas ierosmes tikās apmēram 500 kultūras darbinieki no Eiropas Savienības, Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm, semināra noslēgumā kopīgi izstrādājot un publiskojot rekomendācijas Eiropas Savienības, reģionālā un vietējā līmeņa kultūrpolitikas veidotājiem. Turpināt lasīšanu “Briseles deklarācija: mākslinieku un kultūras darbinieku rekomendācijas kultūrpolitikas veidotājiem”

Kultūras ministrs vienojas par sadarbību ar kultūras nozares nevalstiskajām organizācijām

Kultūras ministrs Ints Dālderis 2009.gada 1. aprīlī tikās ar Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas un Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) izveidotās Alianses pārstāvjiem, lai apspriestu turpmāko sadarbību kultūras nozares ilgtermiņa mērķu sasniegšanā.

Sanāksmes laikā apsprieda Alianses pārstāvju izvirzītos jautājumus un vienojās turpināt līdzšinējo sadarbību kultūras jomā, intensīvāk iesaistot nevalstiskās organizācijas (NVO) kultūras nozares politikas plānošanā, turpinot funkciju deleģēšanas praksi, divpusējo saišu veidošanu ar kultūras darbiniekiem nozarei būtisku lēmumu pieņemšanas laikā un kultūras statusa problēmas aktualizēšanu ekonomiskās krīzes apstākļos.

Ievērojot Valda Dombrovska veidotās valdības apstiprināto pamatprincipu, kas paredz NVO iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, kultūras ministrs Ints Dālderis  atbalsta efektīva sadarbības modeļa izveidi ar kultūras nevalstisko sektoru, iekļaujot tajā plašu kultūras nozares NVO pārstāvniecību un abpusēja KM un NVO dialoga formā pieņemot būtiskākos lēmumus par kultūras nozares attīstības prioritātēm un budžeta sadalījumu. Tādējādi NVO pārstāvjiem tiks dota iespēja piedalīties darbā pie kultūras nozares finansējuma plānošanas.

Kultūras ministrija rosināja nevalstiskās organizācijas iesniegt konkrētus priekšlikumus likumdošanas jomā, kā arī piedalīties kritēriju un vērtēšanas modeļa izstrādē, lai izveidotu atklātu sistēmu funkciju deleģēšanai NVO. Turpināt lasīšanu “Kultūras ministrs vienojas par sadarbību ar kultūras nozares nevalstiskajām organizācijām”

Diskusija par sabiedrības iesaistīšanu kultūrpolitikas jautājumu risināšanā

11. martā notika Latvijas radošo savienību padomes atklātā sēde, kurā tikās Latvijas Radošo savienību padomes pilnvarotie pārstāvji un Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas pārstāvji.

Tikšanās bija loģisks turpinājums vairāk nekā 500 kultūras darbinieku atklātajām vēstulēm – vispirms LTV raidījuma “100 g kultūras” aizstāvībai, vēlāk par VKKF finansējumu, kā arī iebilstot pret Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas spontānu apvienošanu. Tikšanās mērķis – vienoties, kā radīt mehānismu, lai kultūras jomas NVO turpmāk varētu iesaistīties visus kultūras darbiniekus skarošu stratēģisku jautājumu risināšanā jau pirms lēmumu pieņemšanas, pārtraucot nepieņemamo situāciju, ka nozares profesionāļi spiesti stihiski reaģēt jau „pēc fakta”. Tika izveidota Alianse kultūras nozares politikas jautājumu risināšanai sadarbībā ar Kultūras ministriju un valsts sektoru kopumā.

Šajā sēdē Latvijas Radošo savienību padome nolēma Latvijas Radošo savienību trešo plēnumu rīkot ātrāk nekā plānots – jau 24. aprīlī. Visi aicināti publiskot savas idejas www.culturelab.com (baiba@culturelab.com) vai sūtīt Radošo savienību padomei: info@makslinieki.lv.

Piedāvājam plašāku ieskatu par sēdē apspriestajiem jautājumiem un diskusijām. Turpināt lasīšanu “Diskusija par sabiedrības iesaistīšanu kultūrpolitikas jautājumu risināšanā”