Kultūra lauku teritorijās II

RuralCitu valstu piemēri liecina, cik nozīmīgi un dažādi kultūras lomu izprot citviet. Lielbritānijā lauku kultūras organizāciju pārstāvji aizsāka iniciatīvu “Pārmaiņas laukos” un izveidoja Lauku kultūras forumu. Viņi uzskatīja, ka kultūrpolitikas ietekmēšana sākas no konkrētas rīcības, varbūt pirmajā brīdī tieši nesaistītas ar lēmumu pieņēmējiem. Šajā gadījumā – Lauku kultūras forums sāka identificēt “neredzamo kultūru” laukos – vākt datus, veikt pētījumu par kultūras ekonomisko ietekmi lauku teritorijās, krāt argumentus, lai tālāk jau diskutētu ar politikas veidotājiem. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lielbritānijā lauku sabiedrību piemeklēja nozīmīgas pārmaiņas – gan cilvēku migrācija, gan būtiskas izmaiņas lauksaimniecībā. Meklējot atbildes uz pārmaiņām lauku sabiedrībā un agrārajā politikā, šīs iniciatīvas pārstāvji kultūru skatīja plašākā kontekstā kā integrētu sastāvdaļu politikas plānošanas procesos – reģionālā attīstībā, lauksaimniecībā, vides politikā u.c. Viņu apskatītās jomas iekļauj tūrismu, pārtiku, atjaunojamos resursus, vidi, māksliniekus rezidentus, arhitektūru, dizainu.

Galvenā motivācija šai iniciatīvai: kultūras pārstāvji reģionos ir gatavi reaģēt uz jaunajā prasībām pēc pārmaiņām lauksaimniecībā, reģionu ekonomikā, piedāvājot ilgtspējīgus risinājumus. Tomēr tika secināts, ka valsts ieguldījums reģionu kultūrā ir minimāls. Piemēram, pilsētās attīstījās politika, kas atbalstīja radošās industrijas. Iniciatīva “Pārmaiņas laukos” cīnījās, lai līdzvērtīgs ieguldījums radošo industriju attīstībā notiktu arī laukos.

Cits pētījums, ko ir veikusi Starptautiskā mākslas padomju un aģentūru federācija, – “Cultural Development in Rural and Remote Areas”,  norāda uz vairākiem aspektiem mākslas un kultūras ieguldījumam lauku teritorijās. Tiek norādīts, ka arī laukos māksla var būt nozīmīgs ienākumu avots vietējām sabiedrībām, kā arī kultūra un māksla var būt veiksmīga stratēģija, kā daudzveidot vietējo uzņēmējdarbības struktūru. Lielbritānijā māksla un kultūra tiek uztverta kā nozīmīgs līdzeklis, lai veidotu vietējās sabiedrības, sniegtu ieguldījumu veselības jomā, uzlabotu apkārtējo vidi (ar arhitektūras un dizaina palīdzību).

Savukārt Kanādā veiktais pētījums “Developing and Revitalizing Rural Communities Through Arts and Culture”  norāda, ka lauku sabiedrības ir pārmaiņu situācijā: novecošana, migrācija, resursu noplicināšanās, ierobežotas ekonomiskās un sociālās iespējas, dzīves sadārdzināšanās. Visas šīs problēmas varam tiklab attiecināt arī uz Latviju. Kā galvenais kultūras ieguldījums lauku teritoriju un sabiedrību attīstībā tiek atzīta vietējās kultūras attīstība (uzsverot kultūras sociālo lomu) un kultūras loma ekonomiskajā attīstībā (sākot ar festivālu ekonomisko ietekmi un beidzot ar radošo biznesu lomu ekonomikas dažādošanā). Laukiem tiek piesaistīti arī t.s. radošie rezidenti – mākslinieki, dizaineri, arhitekti un citu profesiju pārstāvji, kas var dzīvot laukos un strādāt attālināti.

Kultūra lauku teritorijās I

Lai gan Latvijā arvien biežāk skan viedoklis par iedzīvotāju, darba vietu, infrastruktūras un pakalpojumu koncentrēšanos pilsētās un to tuvumā, interesanti ir paskatīties, kā citviet Eiropā skatās uz kultūras lomu lauku teritoriju attīstībā. Aizsākam rakstu sēriju par kultūras un mākslas lomu lauku teritoriju attīstībā.

Kā tiek minēts pētījumā “Latvijas lauku telpas attīstība un tās iespējamie nākotnes scenāriji”, lauki parasti tiek definēti ar izslēgšanas principu – lauki ir tās teritorijas, kas atrodas ārpus pilsētām. Šajā pētījumā kultūras joma nav minēta kā viens no scenārijiem, ar kā palīdzību varētu attīstīties lauku teritorijas. Tomēr, lai arī reizumis kultūra paliek ārpus plānošanas dokumentiem, runājot par lauku teritoriju attīstību, tomēr kultūras nozarei Latvijā ir liela nozīme. Par to liecina kaut vai lielais skaits cilvēku, kas līdzdarbojas dažādās amatiermākslas norisēs kultūras centros (piemēram, dati par 2010. gadu liecina, ka pilsētās amatiermākslas kolektīvos darbojas 1,5% iedzīvotāju, mazpilsētās – 4,9%, bet lauku teritorijās – 4% iedzīvotāju). Tāpat arvien pieaugoša loma kultūrai ir gan tūrisma attīstībā, gan vietas identitātes veidošanā.

CreamOfTheCrop“Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030” uzsver, ka arī Latviju skars neizbēgamā urbanizācijas tendence. Tomēr tiek pieminēti arī lauki – kā vieta, kas “paralēli lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas produkcijas ražošanai, nodrošina rekreācijas iespējas pilsētu iedzīvotājiem, kvalitatīvu dzīves telpu pilsētās strādājošajiem, kā arī teritorijas nelauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai. Attīstot lauku tūrismu un citus alternatīvos nodarbes veidus, it sevišķi e-darba iespējas, izmantojot lauku viensētas arī kā brīvdienu un vasaras mājas, jāveicina Latvijai raksturīga dzīvesveida ar vēsturisko apdzīvojuma struktūru, kultūrainavu un tradīcijām saglabāšana.”

Tiesa – Latvijas plānošanas dokumentos pārāk daudz neatrast par konkrētām stratēģijām, kā laukus plānots iedzīvināt un atdzīvināt. Tā teikt – slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās. Tāpēc rakstu sērijas turpinājumā – par citu valstu pieredzi, kāda var būt kultūras un mākslas loma lauku teritoriju attīstībā.

Foto: Arts Council England: Case Studies in Good Practice in Arts Development in Rural Areas of the North West of England.

Publicēta kultūras nevalstiskās organizācijas rokasgrāmata

Kulturas NVO rokasgramata vaksBiedrība “Culturelab” ir apkopojusi organizēto apmācību Vidzemes kultūras nevalstisko organizāciju vadītājiem materiālus, izdodot elektronisko “Kultūras NVO rokasgrāmatu”.

Rokasgrāmatas tēmas ir izvēlētas, balstoties uz reālām nevalstisko organizāciju vajadzībām, tās izklāstot vienkāršā un viegli uztveramā veidā.

Galvenās atspoguļotās tēmas ir:
kultūras organizācijas vadība (kultūras organizācijas loma mūsdienās, stratēģiskā plānošana, komandas darbs un līdera loma, darbs ar brīvprātīgajiem);
kultūras pasākumu un projektu īstenošana (projektu plānošana un finansējuma piesaiste, kultūras pieejamības un auditorijas attīstība);
līdzdalība vietējās kultūrvides veidošanā (sociālā atbildība, argumenti kultūrai un līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā).

Rokasgrāmtā ir papildināta ar uzdevumiem un ieteicamās papildus literatūras sarakstiem. Izdevuma autori – Ilona Asare, Baiba Tjarve, Agnese Hermane, Elīna Kalniņa.

Rokasgrāmata lejupielādējama pdf versijā Kulturas NVO ROKASGRAMATA vai apskatāma šeit.

Izdevums ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu projekta “Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” ietvaros. Par izdevuma saturu atbild biedrība “Culturelab”.
92,07% no projekta finansējusi Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību, apakšaktivitāti administrējusi Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu.

Pētījums par sabiedrības līdzdalību kultūrpolitikas veidošanā reģionos

Būt tuvu lēmumu pieņemšanai – iesaistīties darba grupās, tikties ar deputātiem un ierēdņiem – ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā nevalstiskajām organizācijām līdzdarboties kultūrpolitikas veidošanā. Tas attiecas ne vien uz kultūrpolitikas veidošanu valsts līmenī, bet arī uz reģionu, novadu un pilsētu līmeni. Tā secināts biedrības “Culturelab” veiktajā pētījumā “Salīdzinošs pētījums par organizacionāliem modeļiem plašai sabiedrības līdzdalībai reģionālās kultūrpolitikas veidošanā Latvijā un citās ES valstīs” un ir ierosināti arī citi veidi, kā panākt, lai pašvaldības kultūras nozari uzskatītu par nozīmīgu vietējās attīstības resursu – pašvaldībās izveidot kultūras konsultatīvo padomi, izstrādāt vietējo kultūrpolitiku jeb kultūras stratēģiju, veikt kultūras ietekmes novērtējumu pašvaldībās un izveidot atklātu kultūras projektu finansēšanas konkursu.

Veiktā pētījuma mērķis bija izpētīt, kādi ir efektīvākie sabiedrības līdzdalības modeļi kultūrpolitikas veidošanā un kādas metodes vispiemērotākās sabiedrības iesaistīšanai kultūras dzīves organizācijā, tai skaitā kultūrpolitikas lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī. Pētījumā ir raksturota kultūrpolitikas pārvaldība Latvijā, sabiedrības līdzdalības mehānismi, stratēģijas un taktiskie paņēmieni. Unikāli dati ir apkopoti, veicot Latvijas kultūras NVO elektronisko aptauju, tās rezultāti ir iekļauti šajā pētījumā. Pētījuma darba grupā piedalījās Dr.sc.soc. Anda Laķe (NVO anketēšana, pētījuma konsultante) un mg.art Baiba Tjarve.

Pilns pētījuma teksts pieejams sadaļā Resursi.

Pētījums veikts projekta “Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” Nr.1DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/234/97 ietvaros. Projektu īsteno biedrība „Culturelab” sadarbībā ar Vidzemes kultūras un mākslas biedrību „Haritas”.
92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu.

Top valsts kultūrpolitikas plānošanas dokuments “Radošā Latvija 2014-2020”

LR Kultūras ministrija kopā ar nozaru speciālistiem ir izstrādājusi jaunu vidēja termiņa kultūrpolitikas plānošanas dokumentu “Radošā Latvija 2014-2020”. Darba variants ir pieejams KM mājas lapā. 2013.gada 12. jūnijā Latvijas Kultūras akadēmijas telpās “Zirgu pasts” notika otrais Kultūras ministrijas un Kultūras alianses rīkotais forums “Veidojam kopā “Radošo Latviju””. Šis forums bija sabiedriskā apspriešana par topošo valsts kultūrpolitikas plānošanas dokumentu “Radošā Latvija 2014-2020”,  kura projektam līdz 2013. gada jūlijam jābūt iesniegtam Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju apspriešanai. KM ir publicējusi foruma materiālus – kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes prezentāciju, kā arī prezentācijas no darba grupām.

“Culturelab” līdzdarbojās iepriekšējā kultūrpolitikas plānošanas dokumenta novērtēšanā, piedaloties Dr.sc.soc. Andas Laķes (Latvijas Kultūras akadēmija) vadītajā darba grupā, kas veica Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam “Nacionāla valsts” starpposma novērtējumu (pieejams gan KM mājas lapā, gan “Culturelab” mājas lapā sadaļā Resursi.

Savukārt Latvijas Radio arhīvā var noklausīties raidījumu “Kultūras rondo”, kas pārrunāja “Radošās Latvijas” galvenos virzienus. Studijā viesojās LRSP valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe, teātra zinātniece Ieva Struka un Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Anda Laķe, kā arī Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile.

Pasaules pirmizrāde kultūras centrā

Par interesantu pieredzi, kā izmantot kultūras centra resursus un priekšrocības nomaļā vietā, liecina Zviedrijas pilsētiņas Vilhelmīnas kultūras centra pieredze starptautisku projektu producēšanā. Vilhelmīna atrodas Zviedrijas ziemeļos un tajā ir apmēram 3,5 tūkstoši iedzīvotāju. Neliela, klusa pilsētiņa ar vienu galveno ielu. Vilhelmīnas kultūras centrs ir labi aprīkots, zālē ir 200 sēdvietas.Vilhelmina

1999.gadā kultūras centra direktore aizsāka jaunu iniciatīvu – uzņēma rezidencē mūsdienu dejas grupu no Horvātijas “Montazstroj”, kuri 3 nedēļas mēģināja jaunu izrādi “Fragile”, un pasaules pirmizrāde notika tieši Vilhelmīnā. Projektā sadarbojās vairāki partneri – pati deju grupa, producents “Intercult” no Zviedrijas, kultūras centrs. Viņi kopā piesaistīja finansējumu, lai šis projekts īstenotos. Gala rezultātā kultūras centrs no savas puses piedāvāja telpas mēģinājumiem, nodrošināja dzīvošanu un ēdināšanu iespēju robežās.

Tā bija starptautiska deju grupa, izrādē piedalījās dejotāji no Horvātijas, Nīderlande, Vācijas un Norvēģijas – tā ir ierasta prakse mūsdienu deju grupām, līdz ar to tās bieži meklē iespēju, kur kopā strādāt, lai iestudēju jaunu izrādi. Kultūras nama direktore aprakstīja savu pieredzi, stāstot, ka grupai nebija lielas tehniskās prasības, tomēr, uzsākot mēģinājumus, parādījās daudz un dažādas problēmas, kuras nācās risināt, iesaistot vietējos iedzīvotājus – sākot ar to, ka dejotāju autobuss noslīdēja no ceļa un to naktī nācās vilkt laukā; scenogrāfijā paredzēts izmantot grāmatas, kurām atlīmējās muguriņas, un vietējā izdevniecība izpalīdzēja, tās salabojot apmaiņā pret biļetēm uz pirmizrādi un vakariņām restorānā kopā ar dejotājiem. Vietējās šuvējas izpalīdzēja pāršūt skatuves tērpus. Aktieri piedalījās dažādos vietējos pasākumos, devās pusdienās uz vietējiem krodziņiem. Vietējie iedzīvotāji daudz runāja par gaidāmo izrādi, jo kāds bija nejauši ieklīdis mēģinājumā un redzējis kailus dejotājus uz skatuves. Arī Zviedrijas prese un TV ziņoja par šo izrādi. Tā rezultātā pirmizrāde tika pilnībā izpārdota, tāpat kultūras nams pārdeva 200 biļetes uz pirmizrādes pieņemšanu/vakariņām.

Sākotnējā iecere bija atvest izrādi, kas patiktu jauniešiem, tas pilnībā attaisnojās, pēc tam vietējā skolā izveidojās deju grupa un tagad kultūras centrs katru gadu organizē mūsdienu dejas viesizrādes. To labi apmeklē visu paaudžu iedzīvotāji un vienmēr pieredzi salīdzina ar to pirmo izrādi no Horvātijas, sakot – nu, šī izrāde nav tik sarežģīta un grūti uztverama. Turklāt kultūras centrs tagad ik gadu uzņem pie sevis kādu starptautisku grupu rezidencē.