Kultūras pasākumu ietekmes novērtējumu iespējas. “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” piemērs

Gints Klāsons, pētnieks, Nodibinājuma „Rīga – 2014” konsultants Eiropas kultūras galvaspilsētas ietekmes novērtējuma izstrādes jautājumos

Avize
Rīga 2014 avīze http://office.riga2014.org

Sešas tematiskās līnijas, vairāk nekā 200 pasākumu, vairāki tūkstoši pasākumu organizācijā iesaistīto (projektu vadītāji, projektu darba grupas, brīvprātīgie), tūkstošiem sadarbības partneru, simtiem tūkstošu skatītāju, klausītāju un aktīvu līdzdalībnieku (tai skaitā, tūristu), vairāk kā 20 miljonu eiro kopējais budžets. Nav šaubu, ka šāda mēroga dižpasākumam būs sociāla, kultūras un ekonomiska ietekme, tomēr jautājums ir – vai un kā to iespējams ‘nomērīt’?

Masu pasākumu sociāli ekonomiskās ietekmes novērtēšana nav jauna tēma kultūras pētniecībā (tās pirmsākumi rodami masu sporta pasākumu ekonomiskās ietekmes mērījumos). Īpaši būtisks lielo pasākumu ietekmes novērtējums ir gadījumos, kad tie tiek daļēji vai pilnībā finansēti no valsts un/vai pašvaldību budžeta, dienaskārtībā uzturot jautājumu par nodokļu ieņēmumu izlietojuma efektivitāti. Tomēr praksē šāda veida novērtējuma pētījumi joprojām ir drīzāk izņēmums, nevis pašsaprotama kultūras pasākumu organizēšanas sastāvdaļa. Tas saistīts gan ar plašām diskusijām par to, vai kultūras pasākumi vispār būtu jāvērtē ekonomisko un sociālo ieguvumu kategorijās, gan ar faktu, ka šāda apjoma novērtējumi prasa būtiskus finanšu un starpdisciplinārus cilvēkresursus.

Masu pasākumu sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējums

Latvijā masu pasākumu sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējumi līdz šim tikuši īstenoti reti. Par salīdzinoši plašākajiem var uzskatīt Kultūras ministrijas finansētos pētījumus „Dziesmu un deju svētki mainīgā sociālā vidē” (2002., 2007.) un „Dziesmu un deju svētki mainīgā ekonomikas vidē” (2008.g.) (pētījumi pieejami KM mājas lapā), kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra īstenoto pētījumu “Dziesmu un deju svētku sociālā ietekme” (2013.g.; projekta vadītāja – Anda Laķe). Atsevišķi novērtējumi tikuši veikti sporta pasākumu jomā (piemēram, Liepājas pašvaldība 2013.gadā veikusi Eiropas rallija čempionāta posma „Rallijs Liepāja – Ventspils” ekonomiskās ietekmes novērtējumu. Skatīt Informatīvais ziņojums par 2013.gada 1.oktobrī neformālajā Eiropas Savienības Sporta ministru sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem. Izglītības un zinātnes ministrija. 2013.), savukārt Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Edīte Šņepste savā maģistra darbā analizējusi Aglonas reliģisko svētku ietekmi.

Eiropas kultūras galvaspilsētu ietekmes novērtējums

Viens no būtiskākajiem un plašākajiem Eiropas Savienības līmeņa masu pasākumiem kultūras jomā ir Eiropas kultūras gada (turpmāk tekstā – EKG) pasākumu programma. Lai gan šo pasākumu ietekmes novērtējumi tikuši veikti arī agrāk (parasti gan post factum un vairāk kā statistiku apkopojoši, nevis analizējoši ziņojumi), tikai kopš 2007. gada, kad Eiropas kultūras galvaspilsēta bija Luksemburga, tika uzsākta EKG pasākumu programmu sistemātiska un longitudināla (regulāra) novērtēšana. EKG 2007. gada pasākumu programmas novērtējuma pētījuma izstrāde tika uzsākta jau 2004. gadā, un regulāras iedzīvotāju aptaujas uzsāktas jau divus gadus pirms EKG atklāšanas. Turpmākajos gados pasākumu programmas novērtējumus veikušas visas Eiropas kultūras galvaspilsētas – dažas šos pētījumus vairāk izmantojušas kā mārketinga un sabiedrisko attiecību instrumentu, citas savukārt iegūtos datus un informāciju izmanto nacionālā un pašvaldību līmeņa kultūrpolitikas ietekmēšanai un attīstībai.

Kā novērtēt Rīga 2014 programmas ietekmi?

2014. gads, kad Rīga kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu, dod iespēju kultūras dižpasākumu ietekmes novērtējuma metodoloģiju aprobēt un īstenot arī Latvijā, cerot, ka turpmāk tā kļūs par masu pasākumu organizatoru sistemātisku praksi. Darbs pie Rīgas kā EKG pasākumu programmas novērtējuma Latvijas Kultūras akadēmijas asoc.prof. Andas Laķes vadībā tika uzsākts 2013. gadā un turpināsies līdz 2015. gada maijam. Pasākumu programmas novērtējuma ietvaros tiek un tiks veiktas Latvijas un Rīgas iedzīvotāju aptaujas (lauka darbu nodrošina pētījumu centrs SKDS), konkrētu pasākumu apmeklētāju aptaujas (lauka darbu nodrošina Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studenti), mediju analīze, projektu budžetu analīze, intervijas un diskusijas ar EKG organizatoriem un projektu vadītājiem, statistikas datu analīze u.c. aktivitātes. Novērtējuma veikšanā sadarbības partneri ir arī vairākas universitātes, kas nodrošina ietekmes novērtējumu uz tūrisma nozari, kā arī mediju analīzi.

Ir daudz un dažādu jautājumu, kurus iespējams definēt un identificēt ietekmes novērtējuma ietvaros – vai pasākumu programma un atsevišķi pasākumi ir labi organizēti, vai pasākumi veicina kultūras patēriņu un līdzdalību, vai pasākumiem ir ilgtermiņa ietekme, vai pasākumi maina pilsētas tēlu, vai pasākumi maina kultūras un tajā strādājošo publisko tēlu, vai pasākumiem ir ekonomiska ietekme, vai pasākumi veicina tūrismu utt. Skaidrs, ka tik plašas pasākumu programmas gadījumā nedz organizācijā iesaistītie, nedz auditorija nebūs vienmēr un pilnībā apmierināta ar visiem pasākumiem. Tādēļ ietekmes novērtējumā būtisks ir jautājums ne tikai par auditorijas vajadzību nodrošināšanu, bet arī pasākumu programmas spēju sasniegt tos sociāli ekonomiskos mērķus, kuri ir būtiski ne tikai EKG pasākumu programmas kontekstā, bet arī kultūras jomai Latvijā kopumā. Un šādā aspektā var izvirzīt vismaz trīs būtiskus jautājumus par EKG potenciāli radīto ietekmi uz kultūras un arī citām jomām Latvijā. Turpināt lasīšanu “Kultūras pasākumu ietekmes novērtējumu iespējas. “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” piemērs”

20 izcilu Ziemeļeiropas autoru esejas Rīgai veltītā grāmatā “Mūsdienu kultūras stāvokļi”

MG_9816 copyIzdevniecība Megaphone Publishers laidusi klajā bilingvālu eseju krājumu „Mūsdienu kultūras stāvokļi / Conditions for Contemporary culture. Riga”.

Izdevumā ir pētīti tie apstākļi, kādos attīstās latviešu mūsdienu kultūra un kādos veidojas pilsoniskā sabiedrība Latvijā. Izdevuma tapšanas procesā ir radīta starpdisciplināra telpa domu apmaiņai, lai saprastu, kā šī sabiedrība ir konstruēta un veidota, kāds ir tās potenciāls, stiprās un vājās puses, un, kā šīs kvalitātes pozitīvā veidā varētu tikt izmantotas turpmākajā attīstībā, zināšanu un kultūras ekonomikas apstākļos.

Izdevuma galvenais redaktors arhitekts Oskars Redbergs dalībai šajā projektā ir pieaicinājis divdesmit autorus, kuri ir veltījuši savus darbus Rīgai un Latvijai vai kuri savā darbībā ir saskārušies ar šai vietai raksturīgām, aktuālām problēmām. Autori pārstāv dažādas jomas, taču viņus vieno publiskajā telpā paustie neatkarīgie viedokļi vai idejas par kultūras koncepciju, sabiedrisko attiecību modeļiem, vēsturiskajiem priekšstatiem vai citiem jautājumiem, kuru izpratne sabiedrībā ir būtisks priekšnoteikums kultūras tālākai attīstībai.

Eseju autoru vidū ir semiotiķis Sergejs Kruks, vēsturnieki Kaspars Kļaviņš un Leons Taivāns, psihoterapeits Viesturs Rudzītis, antropologi Vieda Skultāns un Viesturs Celmiņš, pilsētvides teorētiķis Kšistofs Navrateks (Krzysztof Nawratek), sociālo un politisko norišu pētnieks Andrejs Berdņikovs, migrācijas lietu eksperte Aija Lulle, žurnālists Juka Rislaki (Jukka Rislakki), kultūras teorētiķis un komunikācijas zinātņu speciālists Deniss Hanovs, politikas un ekonomikas filozofijas pētnieks Havjērs Landes (Xavier Landes), arhitekti Juhani Palasmā (Juhani Pallasmaa) un Aleksandrs Rapaports (Александр Раппапорт), dzejnieks Guntars Godiņš un mākslas vēsturnieks Hanss Leps (Hans Lepp).
Dalībai šajā projektā ar vairākām fotoesejām piedalās arī latviešu mūsdienu fotogrāfi: Arnis Balčus, Aivars Siliņš, Andrejs Strokins un Reinis Hofmanis, kas savos darbos pievēršas sociālās un kultūrainavas analīzei.

Grāmata atrodama „Jāņa Rozes” grāmatnīcā, veikalā „Jāņa sēta”, interneta veikalā www.karsuveikals.lv un citās grāmatu tirdzniecības vietās, kā arī sazinoties ar izdevniecību Megaphone Publishers. Megaphone Publishers ir izdevniecība, kas aizsākās ar neseno Latvijas arhitektūras izstādi Frankfurtē Eiropas Centrālās bankas (ECB) rīkoto Eiropas kultūras dienu ietvaros, kad tika izdota pirmā grāmata «9 Rīgas stāvokļi». Izdevniecību izveidojuši mākslas zinātniece Inga Karlštrēma un arhitekts Oskars Redbergs, un viņu uzmanības lokā ir mākslas, arhitektūras un kultūras kritika, teorija un fikcija.

Grāmatas iznākšanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Fridriha Eberta fonds.

Plašāks grāmatas satura apraksts Gramata – Musdienu kulturas stavokli LV

Latvijas iedzīvotāji ir dziedātāji un filmu lejuplādētāji: pētījums par kultūras pieejamību un līdzdalību Eiropas savienībā

Galvenokārt pēdējā gada laikā cilvēki ir veikuši tādas kultūras aktivitātes, kas neprasa lielus līdzekļus – skatījušies vai klausījušies kultūras pārraides TV un radio (72%) vai lasījuši grāmatu (68%). To atklāj “Special Eurobarometer 399” aptauja par kultūras pieejamību un līdzdalību (“Cultural access and participation”), kas veikta 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs un Horvātijā. Iepriekšējais pētījums tika veikts pirms krīzes – 2007. gadā, tādēļ interesanti salīdzināt, kādu ietekmi uz kultūras patēriņu ir atstājusi krīze.

Eiropā populāri ir arī kino apmeklējumi (52%) un vēsturisku vietu un pieminekļu (pilis, baznīcas, parki u.tml.) apskate (52%). Apmēram vienādi bieži cilvēki dodas uz muzejiem vai galerijām (37%), klausās koncertus (35%), iet uz bibliotēku (31%) vai uz teātri (28%). Retāk – apmeklē baletu, deju izrādes vai operu (18%). Praktiski visās jomās Latvijā kultūras aktivitāte ir lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. It īpaši tas attiecas uz jomām, kas prasa finansiālus līdzekļus un klātesamību kultūras pasākumos – Latvijas iedzīvotāji par 8 procentu punktiem vairāk apmeklē vēsturiskās vietas un pieminekļus; bet muzejus un galerijas – par 12 procentu punktiem vairāk nekā vidēji ES iedzīvotāji. Arī koncertus apmeklē biežāk (par 20 procentu punktiem vairāk), bibliotēkas – par 8 procentu punktiem vairāk, teātri – par 15 procentu punktiem vairāk, bet operu, deju un baletu – par 6 procentu punktiem vairāk. Tikai kino apmeklējumu ziņā Latvijas iedzīvotāji jau tradicionāli ir mazāk aktīvi nekā Eiropas iedzīvotāji (52% ES, bet 43% Latvijā, lai gan salīdzinot ar 2007. gadu šis apmeklējums Latvijā ir krietni palielinājies – par 7 procenta punktiem). Iespējams, to var skaidrot ar ierobežotām iespējām kino apmeklēt– Latvijā 25% aptaujāto norādījuši, ka tuvu dzīvesvietai kino nav pieejams vai pieejams ierobežoti (Eiropā kopumā tikai 10% respondentu to norāda kā šķērsli).

Salīdzinot ar 2007. gadu, Eiropas Savienības dalībvalstīs kultūras patēriņš ir krities gandrīz visās kultūras jomās, iespējams, tas atspoguļo ierobežotos līdzekļus, ko cilvēki var veltīt kultūras pasākumiem. Lai gan par 6 procentpunktiem ir samazinājies arī TV un radio kultūras pārraižu skatīšanās un klausīšanās biežums, lai gan tas neprasa nekādus līdzekļus.

Arī aktīvā līdzdalība kultūras aktivitātēs Eiropas Savienībā – dziedot, dejojot, filmējot u.tml., salīdzinot ar 2007. gadu, ir kritusies. Latvijas iedzīvotāji līdzdarbojušies kultūras aktivitātēs gandrīz tik pat bieži kā ES iedzīvotāji, tikai dziedājuši ir vairāk un biežāk – Latvijā 14% respondentu atzīst, ka ir pēdējā gada laikā dziedājuši, bet Eiropā to darījuši tikai 11% respondentu. Toties latvieši ir mazāk nekā kamiņvalstu iedzīvotāji nodarbojušies ar radošu darbību ar datoru palīdzību – rakstījuši vai veidojuši blogus, mājas lapas u.tml. (ES – 8%, Latvijā – 6%).

Salīdzinoši bieži Latvijas iedzīvotāji lieto internetu kultūras mērķiem – katru dienu to dara 13%, kamēr ES – tikai 11%. It īpaši aktīvi Latvijā cilvēki klausās radio un mūziku – 56%, ES – 42%) un lejuplādē filmas, radio un TV programmas (37%, ES – 22%). Salīdzinoši mazāk nekā vidēji ES Latvijas iedzīvotāji internetu izmanto, lai pirktu teātru biļetes, diskus vai grāmatas.

Kultūra lauku teritorijās III: Maizes māja

travelers-of-the-year-savova-portrait_60585_600x450
http://travel.nationalgeographic.com/travel/travelers-of-the-year/nadezhda-savova/

Turpinot stāstu par kultūras nozīmi lauku teritoriju attīstībā, minēsim piemēru par to, kā Nadežda Savova Bulgārijā, pussabrukušā mājā ar vietējo iedzīvotāju atbalstu un iesaistīšanos izveidoja vietējo kultūras centru, vienlaikus attīstot sociālo uzņēmējdarbību.

Nadežda Savova, kas tolaik strādāja UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma jomā un studēja Prinstonas Universtitātē ASV, mantoja Bulgārijā, Gabrovā vecmāmiņas māju. Viņa nolēma kopā ar brīvprātīgajiem šajā mājā sākt cept maizi – izveidoja Maizes māju un vienlaikus arī kultūras centru. Jau iepriekš, dzīvojot Brazīlijā, viņa konstatēja, ka māksla var nojaukt robežas starp dažādām sabiedrības grupām – bagātajiem un nabagiem, veciem un jauniem u.tml. Brazīlijā, piemēram, ir tradīcijas pārdot ēdienus uz ielas un tos pērk visi, neatkarīgi no sociālā stāvokļa.

Uz viņas atjaunoto vecmāmiņas māju nāca vietējie iedzīvotāji un kopā cepa maizi. Izrādījās – tas ir lielisks veids, kā cilvēkiem sapazīties un sarunāties, kamēr cepas maize, nodarboties ar dažādām mākslinieciskām aktivitātēm. Šī māja pārvērtās par vietējās sabiedrības kultūras centru un arī maizes ceptuvi. Vēlāk arī citās valstīs cilvēki ieinteresējās par šo ideju un tagad jau ir izveidojies maizes māju sadarbības tīkls, kurā darbojas maizes mājas 12 valstīs 5 kontinentos: Brazīlijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Itālijā, Izraēlā, Korejā, Peru, Rumānijā, Krievijā, Dienvidāfrikā, Lielbritānijā.

Video stāsts: Social entrepreneurship: Nadezhda Savova at TEDxBG

Kultūra lauku teritorijās II

RuralCitu valstu piemēri liecina, cik nozīmīgi un dažādi kultūras lomu izprot citviet. Lielbritānijā lauku kultūras organizāciju pārstāvji aizsāka iniciatīvu “Pārmaiņas laukos” un izveidoja Lauku kultūras forumu. Viņi uzskatīja, ka kultūrpolitikas ietekmēšana sākas no konkrētas rīcības, varbūt pirmajā brīdī tieši nesaistītas ar lēmumu pieņēmējiem. Šajā gadījumā – Lauku kultūras forums sāka identificēt “neredzamo kultūru” laukos – vākt datus, veikt pētījumu par kultūras ekonomisko ietekmi lauku teritorijās, krāt argumentus, lai tālāk jau diskutētu ar politikas veidotājiem. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lielbritānijā lauku sabiedrību piemeklēja nozīmīgas pārmaiņas – gan cilvēku migrācija, gan būtiskas izmaiņas lauksaimniecībā. Meklējot atbildes uz pārmaiņām lauku sabiedrībā un agrārajā politikā, šīs iniciatīvas pārstāvji kultūru skatīja plašākā kontekstā kā integrētu sastāvdaļu politikas plānošanas procesos – reģionālā attīstībā, lauksaimniecībā, vides politikā u.c. Viņu apskatītās jomas iekļauj tūrismu, pārtiku, atjaunojamos resursus, vidi, māksliniekus rezidentus, arhitektūru, dizainu.

Galvenā motivācija šai iniciatīvai: kultūras pārstāvji reģionos ir gatavi reaģēt uz jaunajā prasībām pēc pārmaiņām lauksaimniecībā, reģionu ekonomikā, piedāvājot ilgtspējīgus risinājumus. Tomēr tika secināts, ka valsts ieguldījums reģionu kultūrā ir minimāls. Piemēram, pilsētās attīstījās politika, kas atbalstīja radošās industrijas. Iniciatīva “Pārmaiņas laukos” cīnījās, lai līdzvērtīgs ieguldījums radošo industriju attīstībā notiktu arī laukos.

Cits pētījums, ko ir veikusi Starptautiskā mākslas padomju un aģentūru federācija, – “Cultural Development in Rural and Remote Areas”,  norāda uz vairākiem aspektiem mākslas un kultūras ieguldījumam lauku teritorijās. Tiek norādīts, ka arī laukos māksla var būt nozīmīgs ienākumu avots vietējām sabiedrībām, kā arī kultūra un māksla var būt veiksmīga stratēģija, kā daudzveidot vietējo uzņēmējdarbības struktūru. Lielbritānijā māksla un kultūra tiek uztverta kā nozīmīgs līdzeklis, lai veidotu vietējās sabiedrības, sniegtu ieguldījumu veselības jomā, uzlabotu apkārtējo vidi (ar arhitektūras un dizaina palīdzību).

Savukārt Kanādā veiktais pētījums “Developing and Revitalizing Rural Communities Through Arts and Culture”  norāda, ka lauku sabiedrības ir pārmaiņu situācijā: novecošana, migrācija, resursu noplicināšanās, ierobežotas ekonomiskās un sociālās iespējas, dzīves sadārdzināšanās. Visas šīs problēmas varam tiklab attiecināt arī uz Latviju. Kā galvenais kultūras ieguldījums lauku teritoriju un sabiedrību attīstībā tiek atzīta vietējās kultūras attīstība (uzsverot kultūras sociālo lomu) un kultūras loma ekonomiskajā attīstībā (sākot ar festivālu ekonomisko ietekmi un beidzot ar radošo biznesu lomu ekonomikas dažādošanā). Laukiem tiek piesaistīti arī t.s. radošie rezidenti – mākslinieki, dizaineri, arhitekti un citu profesiju pārstāvji, kas var dzīvot laukos un strādāt attālināti.

Kultūra lauku teritorijās I

Lai gan Latvijā arvien biežāk skan viedoklis par iedzīvotāju, darba vietu, infrastruktūras un pakalpojumu koncentrēšanos pilsētās un to tuvumā, interesanti ir paskatīties, kā citviet Eiropā skatās uz kultūras lomu lauku teritoriju attīstībā. Aizsākam rakstu sēriju par kultūras un mākslas lomu lauku teritoriju attīstībā.

Kā tiek minēts pētījumā “Latvijas lauku telpas attīstība un tās iespējamie nākotnes scenāriji”, lauki parasti tiek definēti ar izslēgšanas principu – lauki ir tās teritorijas, kas atrodas ārpus pilsētām. Šajā pētījumā kultūras joma nav minēta kā viens no scenārijiem, ar kā palīdzību varētu attīstīties lauku teritorijas. Tomēr, lai arī reizumis kultūra paliek ārpus plānošanas dokumentiem, runājot par lauku teritoriju attīstību, tomēr kultūras nozarei Latvijā ir liela nozīme. Par to liecina kaut vai lielais skaits cilvēku, kas līdzdarbojas dažādās amatiermākslas norisēs kultūras centros (piemēram, dati par 2010. gadu liecina, ka pilsētās amatiermākslas kolektīvos darbojas 1,5% iedzīvotāju, mazpilsētās – 4,9%, bet lauku teritorijās – 4% iedzīvotāju). Tāpat arvien pieaugoša loma kultūrai ir gan tūrisma attīstībā, gan vietas identitātes veidošanā.

CreamOfTheCrop“Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030” uzsver, ka arī Latviju skars neizbēgamā urbanizācijas tendence. Tomēr tiek pieminēti arī lauki – kā vieta, kas “paralēli lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas produkcijas ražošanai, nodrošina rekreācijas iespējas pilsētu iedzīvotājiem, kvalitatīvu dzīves telpu pilsētās strādājošajiem, kā arī teritorijas nelauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai. Attīstot lauku tūrismu un citus alternatīvos nodarbes veidus, it sevišķi e-darba iespējas, izmantojot lauku viensētas arī kā brīvdienu un vasaras mājas, jāveicina Latvijai raksturīga dzīvesveida ar vēsturisko apdzīvojuma struktūru, kultūrainavu un tradīcijām saglabāšana.”

Tiesa – Latvijas plānošanas dokumentos pārāk daudz neatrast par konkrētām stratēģijām, kā laukus plānots iedzīvināt un atdzīvināt. Tā teikt – slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās. Tāpēc rakstu sērijas turpinājumā – par citu valstu pieredzi, kāda var būt kultūras un mākslas loma lauku teritoriju attīstībā.

Foto: Arts Council England: Case Studies in Good Practice in Arts Development in Rural Areas of the North West of England.

Publicēta kultūras nevalstiskās organizācijas rokasgrāmata

Kulturas NVO rokasgramata vaksBiedrība “Culturelab” ir apkopojusi organizēto apmācību Vidzemes kultūras nevalstisko organizāciju vadītājiem materiālus, izdodot elektronisko “Kultūras NVO rokasgrāmatu”.

Rokasgrāmatas tēmas ir izvēlētas, balstoties uz reālām nevalstisko organizāciju vajadzībām, tās izklāstot vienkāršā un viegli uztveramā veidā.

Galvenās atspoguļotās tēmas ir:
kultūras organizācijas vadība (kultūras organizācijas loma mūsdienās, stratēģiskā plānošana, komandas darbs un līdera loma, darbs ar brīvprātīgajiem);
kultūras pasākumu un projektu īstenošana (projektu plānošana un finansējuma piesaiste, kultūras pieejamības un auditorijas attīstība);
līdzdalība vietējās kultūrvides veidošanā (sociālā atbildība, argumenti kultūrai un līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā).

Rokasgrāmtā ir papildināta ar uzdevumiem un ieteicamās papildus literatūras sarakstiem. Izdevuma autori – Ilona Asare, Baiba Tjarve, Agnese Hermane, Elīna Kalniņa.

Rokasgrāmata lejupielādējama pdf versijā Kulturas NVO ROKASGRAMATA vai apskatāma šeit.

Izdevums ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu projekta “Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” ietvaros. Par izdevuma saturu atbild biedrība “Culturelab”.
92,07% no projekta finansējusi Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību, apakšaktivitāti administrējusi Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu.