Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Vēlēšanas

Kultūras debates ar partiju pārstāvjiem

2011. gada 14. septembrī plkst. 14.00 Mūzikas akadēmijā Latvijas Radošo savienību padome, kas ir lielākā kultūras nozares NVO un pārstāv vairāk nekā 3000 individuālo biedru, kopā ar biedrību “Laiks kultūrai”, kas apvieno nacionālo kultūras institūciju vadītājus, rīko piecu lielāko partiju “Kultūras debates 2011”. Debatēs piedalīsies: Sarmīte Ēlerte (Vienotība), Reinis Tukišs (Zatlera Reformu partija), Jānis Matulis (Saskaņas Centrs), Jānis Strazdiņš (Zaļo un Zemnieku savienība), Inese Laizāne (Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai / LNNK). Debates vadīs Eduards Liniņš.

Partiju pārstāvjiem tiks vaicās, ko partijas sola kultūrai:
1. Vai latviešu valoda un kultūra ir Latvijas valsts pamats?
2. Kas ir nacionālā kultūra?
3. Vai ir nepieciešama Kultūras ministrija?
4. Vai 2012. gadā valsts dotācija kultūrai būs vismaz tikpat liela kā 2011. gadā?
5. Vai nepieciešams izstrādāt jaunus kritērijus kultūras finansējuma sadalei?
6. Vai Valsts Kultūrkapitāla fonds ir prioritāte?
7. Vai Dziesmu svētkiem nepieciešams finansējums?
8. Kā nodrošināsit kultūras pieejamību reģionos?
9. Vai kultūras nozarei būs Eiropas struktūrfondu finansējums?
10. Kā iesaistīsiet sabiedrību kultūras politikas konsultēšanā un veidošanā?

Culturelab Kultūras līdzdalība, Notikumi LV

Latvijas kultūras pārstāvji nodibina biedrību “Miers”

 Kā ziņo portāls TVNET, vairāki Latvijā pazīstami mākslinieki nodibinājuši biedrību “Miers”, kuras mērķis ir vienot kultūras sfēras radošos un citus interesentus ar mērķi veidot starptautiski konvertējamu un oriģinālu kultūras pienesumu, tādējādi virzot un ietekmējot latvisko identitāti. “Miers” uzskata, ka prioritāri ir jauni formas un satura meklējumi, izvairoties no “šlāgerkultūras” ražošanas vai popularizēšanas. “Miera” idejas īstenošana saistāma ar topošo kultūras kvartālu bijušajā Tabakas fabrikā Rīgā Miera ielā 58.

Biedrības dibināšanā piedalījušies kinorežisors Juris Poškus, mākslinieki Gints Gabrāns, Aigars Bikše, filozofijas doktorants Ģirts Jankovskis, Kārlis Vērpe, producente Madara Melberga, Oļegs Ņikitins, grafiskais dizainers Kirils Kirasirovs, Totaldobže mākslas centra vadītājs Kaspars Lielgalvis, režisore Māra Ķimele, kā arī citi radošu profesiju pārstāvji un interesenti. “Miera” sadarbības partneri ir arī Laikmetīgās mākslas centrs un mākslas centrs RIXC.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums, Notikumi LV

Muzeju nakts apmeklējums pieaug

14. maija vakarā Rīga un visa Latvija svinēja Muzeju nakti. Starptautiskā muzeju akcija 116 Latvijas muzejos pulcināja vairāk nekā 271 tūkstoti apmeklētāju. Daudz interesentu pabija ne tikai muzejos, bet arī citās ar kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu saistītās institūcijās – bibliotēkās, koncertzālēs, teātros, augstskolās, baznīcās u.c.

Šogad, salīdzinot ar 2010.gadu, apmeklētāju skaits muzejos pieaudzis par divdesmit tūkstošiem – desmit tūkstošiem Rīgā, pa vienam Vidzemē un Latgalē, par septiņiem Kurzemē un pieciem – Zemgalē. Tikai Rīgas apkārtnes muzejos apmeklētāju šogad bijis mazāk.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad visvairāk Muzeju nakts viesu uzņēmuši lielie Rīgas muzeji – Latvijas Kara muzejs (26 720), Okupācijas muzejs (18 556), Rīgas Motormuzejs (12 400) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (10 000).

Ar katru gadu lielāku interesi piesaista muzeji citviet Latvijā. Muzeju naktī visapmeklētākais muzejs ārpus Rīgas bija – Cēsu vēstures un mākslas muzejs (8700), ļoti daudz apmeklētāju Kurzemē uzņēma Ventspils muzejs (3250), Latgalē – Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs (3068), Zemgalē – Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs (4998).

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība

Kultūras patēriņa tendences ASV

ASV veiktās kultūras auditorijas aptaujas rezultātā ir izdarīti vairāki secinājumi par auditorijas attīstības tendencēm, ņemot vērā ekonomiskās krīzes un jauno tehnoloģiju, īpaši jauno sociālo mediju ietekmi. Jāteic, ka rezultāti nav ļoti iepriecinoši. Gandrīz puse aptaujāto ir atbildējuši, ka ekonomisku iemeslu dēļ apmeklē mazāk pasākumus kā iepriekš. Uz jautājumu, kāda būtu motivācija tomēr izvēlēties apmeklēt kādu kultūras pasākumu, 72% aptaujāto atbildējuši, ka nepieciešamas lētākas biļetes, 43% – ērtāka satiksme, 41% – bezmaksas programmas.

Lielākā daļa apmeklētāju izvēlas kultūras pasākumus pēc savu paziņu mutiskiem ieteikumiem (75%), pēc kā seko televīzija (73%) un laikraksti (68%). Sociālie mediji kalpo kā jauns ieteikumu avots – 39% tas ir Facebook, 14% – Twitter.

Auditorijas izpētes rezultātā ir noteikti vairāki auditorijas segmenti ar savām īpatnībām kultūras pasākumu izvēlē. Vispusīgi aktīvie jeb “kultūras visēdāji” (omnivores) ir pamatauditorija (10%), kas regulāri apmeklē kultūras pasākumus – vidēji četrus mēnesī. Šai segmentā ietilpst “jaunie kultūras visēdāji” un pieredzējušākie “sezonas kultūras visēdāji” (termina latviskojums atbilstoši Roberta Ķīļa izmantotajiem terminiem Latvijas kultūras patēriņa pētījumos). “Muzeju gājēju” (10%) kategorijā pamatā ietilpst turīgas, vecāka gadagājuma sievietes (1.75 pasākumi mēn.). “Teātra gājēji” (11%) ir vidējos gados un labi pelnoši (1,57 pasākumi mēn.). “Ģimeniski centrētie” (9%) labprāt piedalās aktivitātēs ar bērniem, un tās pamatā ir augstāko izglītību neieguvušas sievietes (1,74 pasākumi mēn.). “Lauku vēstures” (12%) apmeklētāji pamatā dzīvo ārpus urbānajām metropolēm ir ieinteresēti kutūras mantojuma iepazīšanā. 27% aptaujāto kultūras pasākumus vispār neapmeklē, un 21% ir “retie gājēji” (0.8 pasākumi mēn.) Salīdzinājumam – Latvijā 2009.gadā iedzīvotāji gada laikā piedalījušies vidēji 8,7 kultūras aktivitātēs.

Satraukums tiek pausts par “visēdājiem” (omnivores) – sabiedrības proporcionāli mazo daļu, kas ir aktīvākā kultūras auditorija. Pēc pētnieku atzinuma šī grupa samazinās gan skaitliskos apmēros, gan arī retāk apmeklē kultūras pasākumus. Piemēram, klasiskās mūzikas koncertu apmeklējums ASV no 1982.gada krities gandrīz par trešdaļu – 29%.

Culturelab Kultūras līdzdalība

Kādus jaunus IT rīkus var izmantot kultūras organizācijas?

Marta nogalē notikušajā konferencē “NVO tehnoloģiju laikmets” sev derīgas lietas varēja uzzināt arī kultūras organizācijas. Piemēram, tika sniegti konkrēti ieteikumi, kā sūtīt mazāk e-pastu, lai efektīvi sarīkotu pasākumu, vai kādas aplikācijas izmantot kontaktu veidošanai. Par mājas lapu kā instrumentu darba organizēšanai un attīstībai stāstīja Jelgavas Bērnu un jauniešu mūzikas klubs, kura mājas lapa var kalpot kā pozitīvs piemērs citām līdzīgām organizācijām.

Jauns rīks, ko sāk izmantot ierasto PowerPoint prezentāciju vietā, atrodams interneta vietnē http://prezi.com. Šajā vidē veidotās prezentācijas ir daudz mobilākas, interaktīvākas, uzskatāmi izmantojot tekstu, attēlus, video vienotā shēmā vai struktūrā, pēc vajadzības objektus pietuvinot vai attālinot. Apskatot šo piemēru, rodas labs priekšstats, kā var izmantot jauno prezentāciju formātu. Te vēl viens piemērs, kur uzskatāmā veidā attēlotas idejas Siguldas novada attīstībai (tai skaitā kultūras jomā!), kas radušās Ideju Talkas rezultātā.

Culturelab jau rakstīja par “crowdfunding” praksi Lielbritānijā, taču “crowdsourcing” jeb “pūļa pakalpojumu” principu iespējams izmantot ne tikai finansējuma vākšanai, bet arī ideju ģenerēšanai. Latvijā pēc šāda principa darbojas Ideju Akadēmija, kas ir sociālā tīkla Facebook bāzēta aplikācija, kur izdomas bagāti jaunieši (šobrīd vairāk kā 1000 dalībnieki) krāj sev bonusus, nākot klajā ar dažādām organizācijām noderīgām, radošām idejām. Organizācija publicē sev interesējošu jautājumu, un tad akadēmijas dalībnieki sniedz priekšlikumus, kā arī notiek balsošana par labākajām idejām. Piemēram, akadēmijas dalībnieki iesnieguši vairāk kā 500 priekšlikumus jaunās Nacionālā bibliotēkas  mūsdienīgai devīzei.  Ir bijuši konkursi par to,  kādai jābūt datorspēlei par Imantu Ziedoni, par radošām idejām mūzikas albuma marketingam, dizainu Likteņdārza T-kreklam u.c. Tā kā ideju trūkuma gadījumā, varbūt nav slikta doma vērsties Ideju akadēmijā : ).

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība, Radošās industrijas

Jaunas stratēģijas finansējuma piesaistei

Krīzes apstākļos lielākajā daļā Eiropas valstu samazinās finansējums kultūrai (skat. pētījumu par krīzes ietekmi uz kultūru). Piemēram, Apvienotās Karalistes Kultūras, mediju un sporta departamenta budžets tiks samazināts par 24% četru gadu laikā.

Tomēr kultūras organizācijas ne vien protestē pret finansējuma samazinājumu, bet arvien izdomā jaunas stratēģijas finansējuma piesaistei. BBC apraksta dažas no tām.

Piemēram, populāras ir kļuvušas „crowdfunding” mājas lapas: Sponsume, Wefund, WeDidThis, kas aicina privātpersonas ziedod nelielas summas (sākot no dažām mārciņām) konkrētām organizācijām vai projektiem. Mājas lapas WeDidThis manifests apgalvo, ka pārāk daudz varas uzticēts dažām valsts organizācijām, fondiem vai privātiem sponsoriem, kas nolemj, kāda māksla tiks finansēta. Tā vietā plašs skatītāju un atbalstītāju loks, ziedojot pavisam niecīgas summas, varētu izlemt, kādu mākslu viņi vēlas atbalstīt. Turpināt lasīšanu “Jaunas stratēģijas finansējuma piesaistei” →