Culturelab Kultūrpolitika, Vēlēšanas

Kultūras ministra amata kandidātes Sarmītes Ēlertes prioritātes

Apvienība “Vienotība” ir nosaukusi savus ministru amatu kandidātus, to vidū kā iespējamā kultūras ministre tiek virzīta Sarmīte Ēlerte – šī brīža Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, bijusī laikraksta “Diena” vadītāja.

Kā vēsta portāls “Diena”, S. Ēlerte ir norādījusi, ka pirmā prioritāte kultūras ministres amatā būšot nodrošināt, lai krīzes laikā nepazustu neviena kultūras institūcija. Otrkārt, S. Ēlerte domā pievērsties nacionālās identitātes stiprināšanai. Tas būtu panākams, pilnveidojot Dziesmu svētku procesu, kā arī attīstot moderno mūsdienu mākslu. Kā trešo prioritāti viņa min pievēršanos radošās industrijas potenciālam, jo Latvijā esot daudz talantīgu cilvēku, kuri netiekot pietiekami novērtēti.

Aģentūra “Leta” ir aptaujājusi vairākus pazīstamus kultūras darbiniekus, pamatā saņemot labas atsauksmes par S.Ēlertes rakstura stingrību, vadot laikrakstu “Dienu”, un kultūras procesu izpratni, tai pašā laikā sniedzot piesardzīgus vērtējumus par S.Ēlertes kā nākamās kultūras ministres darbu.

Sarmītes  Ēlertes oficiālā mājas lapa – www.elerte.lv.
S.Ēlertes viedoklis par kultūras un politikas attiecībām – http://www.youtube.com/watch?v=p-zVVterNq0 (2010.g. aug.)

Culturelab Autortiesības, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūrpolitika

Autoriem likumiski noteiktas attiecināmo izdevumu normas

Neilgu laiku pastāvēja bažas un neizpratne, vai aprēķinot autora honorāru, var ņemt vērā autora izdevumus, kas saistīti ar autora darba radīšanu un kuru apmērs tika noteikts īpašos ministru kabineta noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanu. Culturelab vasarā rakstīja, ka minētie ministru kabineta noteikumi ir zaudējuši spēku, līdz ar to palielinoties nodokļu slogam vai nu autoram vai nu autoratlīdzības izmaksātājam.

Tomēr tagad šis jautājums ir atkal atrisināts, jo autoru izdevumu normas iepriekšējā apmērā ir iekļautas jaunos, 21.09.2010. pieņemtos ministru kabineta noteikumos Nr.899. Saskaņā ar šiem noteikumiem ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā, aprēķinot no fiziskajai personai izmaksājamās autoratlīdzības (honorāra) summas izmaksas brīdī ieturamo nodokli, ņem vērā ar šā ienākuma gūšanu saistītos izdevumus noteiktā apmērā (40% par mūzikas darbu radīšanu, 30% par fotodarbu un videodarbu u.c. – sk. noteikumu 57.punktu).

Culturelab Autortiesības, Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika, Radošās industrijas

Publiska diskusija starp Kultūras ministriju un AKKA/LAA

“Kultūras ministrija (KM) pēdējā laikā demonstrē vēlmi graut kultūras jomu. Uz to skaidri norāda gan KM iniciētie grozījumi Autortiesību likumā, gan ministra Inta Dāldera izteikums ierobežot autoru tiesības ar likuma palīdzību, tādējādi kropļojot Autortiesību likuma būtību. Aizvien skaidrāk redzama vēlme palielināt darbu izmantotāju izdevīgumu, uz tā rēķina ierobežojot autoru intereses.” – raksta Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru/Latvijas Autoru apvienību (AKKA/LAA).

Savukārt Kultūras ministrs Ints Dālderis atbild, ka AKKA/LAA un Latvijas Tirgotāju asociācijas ilgstoša nespēja vienoties par abpusēji pieņemamiem tarifiem par autoru darbu izmantošanu kārtējo reizi tiek izvērsta publiskā diskusijā, taču risinājuma problēmai nav un autori, par kuru tiesībām, vismaz statūtu līmenī, iestājas biedrība, nesaņem sev pienākošos atlīdzību, lai gan viņu darbi tiek izmantoti. Kultūras ministrija savā paziņojumā norāda, ka, veicot tarifu salīdzinājumu par autoru darbu publisku atskaņošanu veikalos, Kultūras ministrija konstatēja, ka biedrības “AKKA/LAA” tarifi par mūzikas atskaņošanu Rīgā ir augstāki nekā autoru organizāciju noteiktie tarifi Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Piemēram, par mūzikas atskaņošanu veikalā ar 600 m2 platību Rīgā jāmaksā 556 Ls, Lietuvā – 244.80 Ls, Igaunijā – 91.60 Ls, bet Somijā – 255.11 Ls gadā. Ministrija uzskata, ka, izstrādājot tarifus, “AKKA/LAA” būtu jāņem vērā Latvijas ekonomiskā situācija un tarifu politika kaimiņvalstīs.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Akcija kultūras atbalstam ES programmu ietvaros

Līdz ar starptautiskas konferences “Ir laiks!” atklāšanu aizsāksies arī akcija “We are more” (“Mēs esam vairāk”). Šī kampaņa, ko veido starptautiska mākslas un kultūras organizāciju jumta organizācija “Culture Action Europe”, aicinās politikas veidotājus Eiropā atzīt kultūras un mākslas nozīmi sabiedrības attīstībā, atbalstot kultūru diskusijās par Eiropas Savienības 2014.-2020.gada budžeta veidošanā. Kampaņa notiks līdz 2013.gadam, un tās mērķis ir palielināt divu Eiropas Savienību programmu (Kultūras programmas un ES kohēzijas politikas) atbalstu kultūras jomā.

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Vēlēšanas

Partiju solījumi par dažādiem kultūras jautājumiem

Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) apkopojusi partiju solījumus par dažādiem kultūras jautājumiem – vai vajadzīga Kultūras ministrija? Kultūras ministrijas budžets 2011.gadā, Valsts Kultūrkapitāla fonda statuss un finansējums, dotēšanas kritēriju pilnveide, kultūras un radošās industrijas, kultūrizglītības pieejamība un kvalitāte, kultūra reģionos un Dziesmu svētki, sabiedrības iesaistīšana kultūras politikas īstenošanā. Partiju apvienības aizpildīja anketas, kā arī piedalījās diskusijā, ko rīkoja LRSP sadarbībā ar lielākajām kultūras nozares organizācijām – Laikmetīgās kultūras NVO asociāciju, valsts kultūras institūciju vadītāju biedrību “Laiks kultūrai”, Dziesmu svētku biedrību ar Britu padomes atbalstu. Debatēs piedalījās piecu lielāko partiju apvienību pārstāvji: Vides izglītības fonda Par sakoptu Latviju vadītājs Jānis Matulis (SC), pašreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis (Vienotība), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Jānis Strazdiņš (ZZS), bijusī kultūras ministre, šobrīd Saeimas deputāte Kārina Pētersone (PLL) un Kara muzeja direktore Aija Fleija (VL-TB/LNNK). Partiju apvienību aizpildītās anketas un 23. septembra debašu video pieejams LRSP mājaslapā .

Vai vajadzīga Kultūras ministrija?
Visas piecas partiju apvienības stingri iestājas, ka nepieciešams saglabāt neatkarīgu Kultūras ministriju (KM). KM apvienošana ar Izglītības un Zinātnes ministriju (IZM) nedotu fiskālu ieguvumu, bet tikai apgrūtinātu efektīvu pārvaldīšanu un liegtu kultūrai nozarei līdzdalību valsts politikas veidošanā Ministru kabinetā. Šādu pozīciju pauda arī SC pārstāvis Jānis Matulis, lai gan vēl augustā viņš pieļāva, ka KM saglabāt neizdosies un tiks veidota apvienota Kultūras un Vides ministrija. Arī PLL līderi A. Šķēle un A. Šlesers vairākkārt izteikušies, ka ministriju skaits tiks samazināts uz astoņām (Zalāna plāns). K. Pētersone apliecināja, ka diskusijas partijā ir bijušas, taču jautājums ir izlemts un oficiālā PLL pozīcija ir: patstāvīga Kultūras ministrija. Domājot par kultūras ministra kandidatūrām, redzamākie pretendenti I. Dālderis un K. Pētersone. Prātā paturama ir arī H. Demakova, kura no PLL ir izvirzīta par Izglītības ministri. ZZS un VL-TB/LNNK pārstāvošie J. Strazdiņš un A. Fleija vislabprātāk paliktu savās vietās – Saeimas komisijā un Kara muzejā. Savukārt SC kandidāta Jāņa Matuļa iespēja nonākt kultūras ministra postenī vērtējama ar mazu varbūtību pie jebkuras koalīcijas.

Kultūras ministrijas budžets 2011. gadā
2010. gadā KM kopējais budžets bija 67 miljoni Ls. Atņemot no tā ES fondus un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas celtniecības projektu, kas ir mainīgas budžeta pozīcijas, atliek 50 miljoni Ls regulāro kultūras funkciju – Profesionālā māksla, Kultūras mantojums, Kultūrizglītība – īstenošanai. Partijām tika uzdots jautājums, vai 2011. gadā šo kultūras funkciju finansējums tiks saglabāts vismaz esošajā apjomā.
Anketā visas partijas bija vienisprātis, ka finansējumu kultūrai samazināt nav iespējams un nedrīkst. Šādam viedoklim ir zināms pamats. Kopš 2008. gada KM budžets samazināts par 43 %, un jau 2010. gadā lielai daļai kultūras institūciju veidojas parādi, kas, ļoti ticams, būs jāsedz no Neparedzētiem izdevumiem. Tomēr ņemot vērā nepieciešamību konsolidēt valsts kopējo budžetu par minētajiem 395 – 440 miljoniem Ls, kā arī Valsts Kancelejas veiktā funkciju audita ieteikumus, jautājām partijām: no kā atteiksieties, ja tomēr būs jāsamazina izdevumi. SC, ZZS, PLL, Vienotība neredz iespēju samazināt. Piesardzīgāki solījumos ir VL-TB/LNNK, kā vienu no optimizācijas avotiem pieļaujot aģentūru Kultūras informācijas sistēmas (KIS), kuras īstenotie muzeju kopkataloga un kultūras kartes projekti neesot pietiekami kvalitatīvi un aktuāli. I. Dālderis apliecināja, ka kandidē vienīgi ar nosacījumu, ja kultūras budžets paliek iepriekšējā līmenī, un nepiekritīs pēc vēlēšanām vadīt KM ar samazinātu budžetu. Turpināt lasīšanu “Partiju solījumi par dažādiem kultūras jautājumiem” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Kultūras ministrs informē par nākamā gada prioritātēm

Preses konferencē 2010.gada 21.septembrī kultūras ministrs Ints Dālderis informējis par nākamā gada prioritātēm kultūras jomā. Par spīti kopējām prognozēm, kas paredz valsts budžetu samazināt visās nozarēs vidēji par 10%, Ints Dālderis ir pārliecināts, ka, veidojot nākamā gada budžetu, ir nepieciešams nodrošināt kultūras nozares budžetu vismaz šā gada finansējuma apjomā, kā arī ir nepieciešams saglabāt Kultūras ministriju kā atsevišķu institūciju ar pārstāvniecību valdībā un tiešu līdzdalību valstij būtisku lēmumu pieņemšanā. Turpināt lasīšanu “Kultūras ministrs informē par nākamā gada prioritātēm” →