Rīga un Ventspils ir apstiprinājušas pašvaldības budžetus 2009. gadam. Ventspils pilsēta plāno 2009. gadā pabeigt vairākus vērienīgus kultūras objektus, savukārt Rīgā ir apdraudēta Rīgas Kultūras aģentūras turpmākā darbība. Turpināt lasīšanu “Rīga un Ventspils apstiprina budžetus”
Valsts finansējums kultūrai 2009. gadā
2009. gada budžeta veidošanas procesā kultūras budžets tika samazināts trīs posmos, gala rezultātā paredzot Kultūras ministrijai (KM) samazināt 2009. gadā plānotos valsts budžeta izdevumus par 11.1 miljonu latu, tajā skaitā – atlīdzībai (visai nozarei) paredzētos izdevumus par 15% jeb 5 miljoniem latu.
Tomēr, salīdzinot ar 2008. gadu, budžets kultūrai 2009. gadā ir pat nedaudz pieaudzis (par 1.4 miljoniem latu), jo budžetā ir ietverts finansējuma palielinājums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai (no 6.9 miljoniem Ls 2008. gadā uz 23.8 miljoniem Ls 2009. gadā).
Bet faktiski visās KM programmās un apakšprogrammās ir veikts izdevumu samazinājums, ievērojot pamatprincipu – lai esošajā finansiālajā situācijā tiktu saglabāta visu KM programmu un apakšprogrammu darbība; finansējums nav paredzēts jaunām politikas iniciatīvām, informē KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule. Piemēram, salīdzinot ar 2008. gadu, programma “Kultūras mantojums” (muzeji, bibliotēkas, arhīvi) ir samazināta par 30.6%, bet programma “Profesionālā māksla” (teātri, opera, filmu nozare) par 22.7%.
Nozīmīgi samazināts arī Valsts Kultūrkapitāla fonda budžets – par 39.3%. Pieskaitot valdības noteiktos 10% līdzekļu, kas ir jātur rezervē, reāli VKKF šogad var operēt tikai ar pusi no pagājušā gada summas. Turpināt lasīšanu “Valsts finansējums kultūrai 2009. gadā”
Veicina lielu starptautisko izstāžu norisi Latvijā
Ministru kabinets atkārtoti izskatīja koncepciju par kārtību, kādā akreditētie muzeji var saņemt valsts garantētu atlīdzību par iespējamiem zaudējumiem, rīkojot starptautiskas izstādes Latvijā, un no Muzeju valsts pārvaldes piedāvātajiem risinājumiem izvēlējās papildus finansējuma piešķiršanu apdrošināšanas izdevumiem.
Lielākā daļa Eiropas valstu ir pieņēmušas valsts garantiju sistēmu (state indemnity system), kas atvieglo lielu starptautisku izstāžu rīkošanu citās valstīs un veicina sadarbību starp Eiropas muzejiem. Tā ir kārtība, kas paredz valsts saistības izmaksāt kompensācijas kultūrvēsturisko objektu patapinātājam šī objekta bojājumu vai zuduma gadījumā.
Arī Muzeju valsts pārvalde bija izstrādājusi koncepciju, kas paredzēja Latvijai pievienoties šai sistēmai, tomēr Ministru kabinets apstiprināja citu piedāvāto risinājumu – segt komerciālās apdrošināšanas izdevumus. Tādejādi risks, ko uzņemas valdība, ir mazāks (risku uzņemas apdrošinātājs), kā arī netiek papildus finansēts ekspertu darbs, kas būtu nepieciešams cita veida risinājumiem. Muzeju valsts pārvaldes aplēses liecina, ka Latvijas muzejos gadā vidēji tiek eksponētas piecas augstvērtīgas starptautiskās izstādes. Turpināt lasīšanu “Veicina lielu starptautisko izstāžu norisi Latvijā”
Krīze – iespēja vai drauds?
Nepieciešamība samazināt valsts pārvaldes izdevumus liek visām valsts un pašvaldību struktūrām pārskatīt līdzšinējo darbību. Krīze ir iespēja mainīt katras (arī kultūras) organizācijas struktūru, lai labāk sasniegtu mērķus. Tomēr to izmanto reti kurš. Lielākoties pašvaldību un valsts kultūras iestādēs algas tiek samazinātas visiem solidāri, tiek ņemti bezalgas atvaļinājumi, samazinātas darbības programmas un pasākumu plāni, bet nedaudzie mēģinājumi mainīt struktūru vai to “optimizēt” saskaras ar protestiem. Viens no piemēriem – Cēsu pilsētas mēģinājums pārtraukt finansiālu atbalstu četriem pašdarbības kolektīvu vadītājiem. Turpināt lasīšanu “Krīze – iespēja vai drauds?”
Pašvaldību tēriņi kultūrai 2009. gadā
Kultūra nav pašvaldību prioritāte 2009. gadā, liecina “Culturelab” apkopotā informācija par vairāku pilsētu kultūras budžetiem. Piemēram, Rēzeknes budžets kopumā sarūk par 24%, savukārt kultūrai, atpūtai un sportam atvēlētais finansējums ir par 43% mazāks nekā 2008. gadā. Cēsu pilsētas budžets samazināts par 28%, savukārt kultūrai, atpūtai un reliģijai – par 40%. No pieejamās informācijas par pilsētu budžetiem, Rēzeknei un Cēsīm ir krasākais līdzekļu samazinājums kultūrai. Valmiera kultūrai tērēs par 28.9% mazāk nekā pērn, Liepājas kultūras pārvaldes budžets samazināts par 21%. Vismazākais kopējais pašvaldības budžeta samazinājums ir Kuldīgā (8.5%) un Jūrmalā (14.3%). Rīgas pilsētas budžetu plānots apstiprināt tikai februāra beigās.
Tomēr pašvaldības atradušas iespēju atbalstīt vairākus rekonstrukciju projektus, kam piešķirts Eiropas fondu finansējums. Valmierā plānots turpināt realizēt gan Eiropas Komisijas atbalstītos projektus (Valmieras bibliotēkā), gan uzsākt Valmieras Novadpētniecības muzeja projektu „Vecpilsētas ainava pie Gaujas – Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija”, pašvaldības līdzfinansējuma nodrošināšanai piesaistot kredīta līdzekļus 20 750 latu apmērā. Daugavpils pašvaldība nav pilnībā atteikusies ne no viena no sāktajiem projektiem. Daži no lielajiem projektiem ir saistīti ar kultūras infrastruktūras atjaunošanu – tāds ir arī Vienības nama rekonstrukcijas projekts. Cēsīs tiks veikta Kultūras centra rekonstrukcija.
Savukārt, Gulbenē plānota pilsētas kultūras centra renovācija. Kuldīgas Dome 2009. gadā plāno īstenot Latvijā unikālu ieceri – bijušo Kuldīgas sinagogas ēku kompleksu pārbūvēt par mūsdienīgu, plašai sabiedrībai pieejamu kultūras un informācija vietu – Kuldīgas novada Galveno bibliotēku. Projektu domā īstenot līdz 2010. gada beigām.
Lasiet raksta turpinājumu par pilsētu plānotajiem tēriņiem kultūrai. Turpināt lasīšanu “Pašvaldību tēriņi kultūrai 2009. gadā”
Kultūras darbinieki prasa pamatot KM apvienošanu ar IZM
Atklātā vēstulē augstākajām valsts amatpersonām 600 kultūras darbinieki aicina nepieļaut Ministru prezidenta virzīto Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas apvienošanu, jo šis lēmums ilgtermiņā radīs nopietnu kaitējumu ne tikai kultūras, bet arī izglītības nozarei. Turpināt lasīšanu “Kultūras darbinieki prasa pamatot KM apvienošanu ar IZM”
CultureLab 