Seminārs par alternatīvo kultūras ekonomiku un aicinājums laikmetīgajām kultūras organizācijām apvienoties

15. maijā galerijā BETANOVUSS notiks seminārs “Alternatīvās Kultūras ekonomika: pieredze un piemēri” un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas (LKNVOA) biedru kopsapulce, kā arī jaunu biedru uzņemšana.

Semināra vieslektors Endrjū Grifs Patersons (Andrew Gryf Paterson) ir skotu mākslinieks-organizators, kultūras menedžeris un doktora grāda kandidāts, kurš dzīvo Helsinkos. Viņš stāstīs par alternatīvo kultūras ekonomiku (seminārs notiks angļu valodā).

Alternatīvā (neformālā jeb tīkla) ekonomika piedāvā NVO sektoram atrast jaunus veidus, kā sadarboties un meklēt risinājumus situācijā, kad nevar paļauties uz valsts un pašvaldību atbalstu. Daži piedāvātie risinājumi savstarpējās ekonomikas stimulēšanai ir pavisam vienkārši – tehnikas, inventāra īre par zemāku cenu nekā komerccena; telpu iznomāšana un citi pakalpojumi; atlaides savai produkcijai un kopējo vajadzību apzināšana (piemēram, kopīgi veidoti drukas darbi, reklāma). Turpināt lasīšanu “Seminārs par alternatīvo kultūras ekonomiku un aicinājums laikmetīgajām kultūras organizācijām apvienoties”

Latvijas kino dodas pie skatītājiem

Lai arī Nacionālā kino centra (NKC) izvirzītā vīzija “Miljons piecos gados” ir sasķobīta finansējuma samazinājuma dēļ (pagaidām nozares projektu dotācijā samazinājums 40%; kārtējā projektu konkursā nav atbalstīti jaunu spēlfilmu projekti, tikai piecu iesākto filmu pabeigšana), tomēr uzstādījums par orientāciju uz skatītājiem ir saglabāts un tiek īstenoti vairāki projekti, kas Latvijā veidotās filma popularizē plašākai publikai. Turpināt lasīšanu “Latvijas kino dodas pie skatītājiem”

Diskusija par sabiedrības iesaistīšanu kultūrpolitikas jautājumu risināšanā

11. martā notika Latvijas radošo savienību padomes atklātā sēde, kurā tikās Latvijas Radošo savienību padomes pilnvarotie pārstāvji un Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas pārstāvji.

Tikšanās bija loģisks turpinājums vairāk nekā 500 kultūras darbinieku atklātajām vēstulēm – vispirms LTV raidījuma “100 g kultūras” aizstāvībai, vēlāk par VKKF finansējumu, kā arī iebilstot pret Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas spontānu apvienošanu. Tikšanās mērķis – vienoties, kā radīt mehānismu, lai kultūras jomas NVO turpmāk varētu iesaistīties visus kultūras darbiniekus skarošu stratēģisku jautājumu risināšanā jau pirms lēmumu pieņemšanas, pārtraucot nepieņemamo situāciju, ka nozares profesionāļi spiesti stihiski reaģēt jau „pēc fakta”. Tika izveidota Alianse kultūras nozares politikas jautājumu risināšanai sadarbībā ar Kultūras ministriju un valsts sektoru kopumā.

Šajā sēdē Latvijas Radošo savienību padome nolēma Latvijas Radošo savienību trešo plēnumu rīkot ātrāk nekā plānots – jau 24. aprīlī. Visi aicināti publiskot savas idejas www.culturelab.com (baiba@culturelab.com) vai sūtīt Radošo savienību padomei: info@makslinieki.lv.

Piedāvājam plašāku ieskatu par sēdē apspriestajiem jautājumiem un diskusijām. Turpināt lasīšanu “Diskusija par sabiedrības iesaistīšanu kultūrpolitikas jautājumu risināšanā”

Publiskots Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 pretendentu vērtējums

Kultūras ministrijas mājas lapā iespējams iepazīties ar konkursa „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” vērtēšanas komisijas atzinumu, kas konkursa nākamajai kārtai izvirzīja Cēsis, Liepāju un Rīgu (vēl konkursā piedalījās Jūrmala). Visaugstāk novērtēts Liepājas piedāvājums, savukārt Rīga tālākai dalībai konkursā izvirzīta tikai tāpēc, ka tai “ir vērtīgs kultūras mantojums un salīdzinoši spēcīga pilsētas kultūras infrastruktūra. Tāpat jānovērtē pilsētas nozīme Latvijas starptautiskā pozicionējuma un Baltijas reģiona kontekstā.”

Komisija novērtē Vidzemes reģiona centienus uzlabot kultūras aktivitāšu piedāvājumu un savu tēlu, tomēr uzstāj, lai pieteikuma otrajā kārtā Cēsis izvirza vienu izteiktu līderi no vairākām pilsētām, kas līdzdarbojas pieteikumā.

Komisijas vērtējumā Liepāja sagatavojusi spēcīgu priekšlikumu: “Zināmā mērā pilsēta jūtas izolēta no galvaspilsētas un apkārtesošajām pilsētām. Projektā tas no „defekta” tiek pārvērsts par „efektu”.”

Savukārt par Rīgu ziņojumā teikts: “Vērtēšanas komisija vīlās Rīgas prezentācijā. Projekta prezentācijā piedāvātā programma netika pietiekami detalizēti raksturota. Arī divi galvenie kultūras galvaspilsētas kritēriji – „Eiropas dimensija” un „Pilsēta un tās iedzīvotāji” netika pienācīgi precīzi atspoguļoti.” Turpināt lasīšanu “Publiskots Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 pretendentu vērtējums”

Liepājā seminārs pulcē 85 kultūras darbiniekus no Kurzemes

Liepājas Kultūras pārvaldes organizētajā seminārā (05.03.2009.) par starptautisko kultūras sadarbību piedalījās 85 kultūras darbinieki no visas Kurzemes. Līdzīgu semināru Vidzemes kultūras darbiniekiem jau janvārī rīkoja “Culturelab”, kopējās diskusijās un lekcijās arī pulcējot lielu dalībnieku skaitu – ap 70 Vidzemes kultūras darbiniekus.

Liepājas seminārā starptautisku projektu veidošanas pieredzē dalījās Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa, bet par iespējām stāstīja Francijas Kultūras centra direktors Žans – Luiss Lepretrs un Ziemeļvalstu ministru padomes kultūras padomniece Ginta Tropa.

Semināra ierosmes pamatā – latviski tulkotā un izdotā Dragana Klaiča grāmata – ceļvedis starptautiskai sadarbībai kultūrā “Iztēle bez robežām”.

Daugavpilī tiekas Latgales kultūras eksperti

Februāra sākumā Daugavpili apmeklēja Kultūras ministrijas eksperti no Latgales rajoniem. Šo tikšanos organizēja Daugavpils rajona Tautas izglītības un kultūras centrs. Tikšanās mērķis bija koordinēt kultūras pasākumu plānu Latgalē un pārrunāt aktuālākos notikumus Latgales kultūras dzīvē.

Sarunās kolēģi konstatēja, ka daudz neskaidrību ir saistībā ar jauno novadu veidošanos pēc pašvaldību vēlēšanām šī gada jūnija mēnesī un kultūras ekspertu vietu šajā struktūrā.

Lai arī Daugavpils saskaņā ar reģionu reformu ir nacionālas nozīmes pilsēta, tomēr Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldes vadītājs Miervaldis Brodovs izsaka bažas par kultūras infrastruktūras koncentrēšanos Rēzeknē – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas centrēšanās Rēzeknē un reģionālās koncertzāles celtniecību Rēzeknē. Jāpiezīmē, ka arī Daugavpils pilsēta šogad plānojusi vairākus lielus rekonstrukciju projektus, tostarp Vienības nama rekonstrukciju, kas skar kultūras infrastruktūras atjaunošanu.