Culturelab Kultūras līdzdalība, Notikumi LV, Pētījumi

Diskusija par kultūras kanonu

Kultūras ministrija solīja, ka līdz 2009. gada janvārim kanona saraksti sabiedrībā būs izdiskutēti un pabeigti. Šķiet, ka iespējamo diskusiju kvēli mazinājuši krīzes apstākļi un nepieciešamība kultūras cilvēkiem iesaistīties cita veida diskusijās – ko nesamazināt, ko neapvienot, ko celt vai necelt.

Gaidot kultūras kanona sarakstus, varam iepazīties vēl ar diviem pretējiem viedokļiem sabiedriskās politikas portālā politika.lv.

“Man ir liela problēma. Ar Latvijas Kultūras Kanonu.” – raksta Olga Proskurova rakstā “Inteliģenta “obligātais minimums””. Savukārt Pēteris Timofejevs rakstā “Kanons diskusijām” oponē: “Tā man ir patīkama „problēma” – iepazīties ar šiem ekspertu izvēlētajiem mākslas darbiem, polemizēt par viņu izvēli, ieteikt izmaiņas un galu galā arī pratināt pašam savu gaumi.”

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Pētījumi

Pētījums: nevalstiskas kultūras iniciatīvas reģionos

Izvirzot par mērķi izpētīt veidus, kā uzlabot reģionālās kultūras dzīves kvalitāti, pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma LU Sociālo un politisko pētījumu institūts veicis pētījumu “Kultūrvides daudzveidības veicināšana un pārvaldība: nevalstiskās un privātās kultūras iniciatīvas” (2008).

Apjomīgā pētījuma galvenais ieguvums, kas varētu interesēt plašāku sabiedrību, ir iegūtais priekšstats par nevalstisko organizāciju (NVO) pārklājumu reģionālā griezumā un to attīstības dinamiku.

Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk katrā Latvijas pašvaldībā darbojas tikai viena aktīva kultūras NVO. Aritmētiskais vidējais ir trīs organizācijas, bet šo rādītāju būtiski ietekmē lielās pašvaldības (piem., tikai minēts, ka Rīgā ir ap 200 kultūras NVO). Aritmētiskais vidējais pagastu kultūras NVO skaits ir 1,4. Katrā piektajā no pilsētām un aptuveni katrā trešajā no pagastu pašvaldībām (29%) nav nevienas kultūras NVO. Turpināt lasīšanu “Pētījums: nevalstiskas kultūras iniciatīvas reģionos” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Pētījumi, Radošās industrijas

Pētījums: Baltijas jūras reģiona pilsētu radošums

Finansējuma samazināšana zinātnei un izglītībai apdraud pilsētas, reģiona un valsts ekonomiskās attīstības potenciālu — šādu atziņu vēlreiz atgādina pētījums par Baltijas jūras valstu mazo un vidējo pilsētu radošās attīstības potenciālu. Sacensībā par spējīgu cilvēku piesaistīšanu uzvar nevis lielākās, bet radošākās pilsētas.

Strukturālas izmaiņas Baltijas jūras telpā, pārejot no darbietilpīgām nozarēm uz zināšanu industrijām un pakalpojumiem, rada nepieciešamību izstrādāt jaunas attīstības vadlīnijas mazām un vidējām pilsētām. Izšķirošais sekmīgai ekonomiskajai attīstībai nav pilsētas lielums vai tās ģeogrāfiskais novietojums, bet  gan tādi priekšnoteikumi kā inovatīvais potenciāls, zināšanas un atvērtība. Šādus slēdzienus izdara Hamburgas Starptautiskā ekonomikas institūta un uzņēmuma “PricewaterhouseCoopers” veiktā pētījuma “Radītspējas nākotnes izredzes – pilsētu attīstības potenciāli Baltijas jūras reģionā” autori.

Šim pētījumam tika izvēlētas deviņas pilsētas Baltijas jūras reģionā: Ķīle un Rostoka (Vācijā), Orhūsa (Dānijā), Gdaņska (Polijā), Viļņa (Lietuvā), Tallina (Igaunijā), Turku (Somijā), Umeo (Zviedrijā), kā arī Rīga. Pētījumā Rīga kopā ar Gdaņsku un Viļņu pieskaitīta iedzenošajām zināšanu ekonomikām. Turpināt lasīšanu “Pētījums: Baltijas jūras reģiona pilsētu radošums” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Pētījumi

Kā kultūras nozare var pārvarēt krīzi?

Lai krīzi uztvertu kā daļu no loģiska un cikliska “radošās dekonstrukcijas” procesa un vairāk kā iespēju, nevis kā sarežģījumus, Helmuts K. Anheiers (Helmut K. Anheier, grāmatas “Kultūras un globalizācija: kultūras ekonomika” autors) rakstā “Kā kultūras nozare var pārvarēt finansu krīzi?” piedāvā sešus īstermiņa risinājumus, kas jo īpaši attiecināmi uz bezpeļņas kultūras organizācijām. Turpināt lasīšanu “Kā kultūras nozare var pārvarēt krīzi?” →

Culturelab Kultūras līdzdalība, Pētījumi

Pētījums: demokrātiskā kultūra

Ko šodien nozīmē jēdziens “demokrātiskā kultūra”? Vai tas nozīmē pašam uzņemt un veidot video filmas, nopirkt mūzikas instrumentu un to mājas apstākļos spēlēt? Visas šīs iespējas tomēr negarantē profesionālās un par sabiedrības naudu finansētās kultūras pieejamību un atvērtību visiem. Lielbritānijas pētījumi liecina, ka tikai 4% iedzīvotāju regulāri apmeklē mākslas pasākumus. Turpināt lasīšanu “Pētījums: demokrātiskā kultūra” →

Culturelab Pētījumi, Radošās industrijas

Kā skatuves mākslas var izmantot digitālo tehnoloģiju progresu?

Austrālijas Mākslas padome ir veikusi pētījumu, lai rosinātu diskusiju par digitālo tehnoloģiju priekšrocību izmantošanu skatuves mākslās. Atšķirībā no citām kultūras industrijām (grāmatniecība, kino) skatuves mākslas pagaidām digitālās tehnoloģijas izmanto maz. Pēdējā laikā plašāku uzmanību šai jomai pievērsa Metropolitēna Operas izrāžu pārraidīšana kinoteātros.

Pētījumā analizēts, kādas ir iespējas izmantot digitālās tehnoloģijas skatuves mākslās – mārketinga jomā, izglītības projektos, veicot izrāžu ierakstus un tos arhivējot, administrācijas darbā, līdz pat izrāžu virtuālai pārraidīšanai.