Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika, Pētījumi

Jauns pētījums par kultūras mecenātismu un sponsorēšanu Eiropā

Ne tikai Latvijā aktuāls ir jautājums par lielāka finansējuma piesaisti kultūrai tieši no privātā sektora, ko vairākkārt ir uzsvērusi mūsu kultūras ministre Ž.Jaunzeme- Grende, sakot, ka “vairāk līdzekļu jācenšas iegūt no sponsoriem un mecenātiem”. Arī Eiropas Savienībā pēc Eiropas parlamenta pasūtījuma nesen tapis plašs pētījums par privāto investīciju piesaistīšanu kultūras sektoram.

Pētījumā aplūkoti mehānismi (nodokļu atvieglojumi, loterijas, banku programmas u.c. – kopā aplūkoti 16 dažādi mehānismi), ar kuru palīdzību valsts varētu stimulēt privātās sponsorēšanas pieaugumu. Rūpīgāka analīze par kultūras sponsorēšanas un ziedošanas praksi ir veikta par piecām ES valstīm: Itāliju, Nīderlandi, Poliju, Slovēniju un Lielbritāniju. Piedāvāts arī kultūras sponsorēšanas un mecenātisma prakses salīdzinājums ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Kā uzsver Austrumeiropas kultūras finansēšanas pētījumu centrs Budapeštas observatorija, tad viens no būtiskiem pētījuma secinājumiem ir tas, ka krīzes laikā privātais finansējums kultūrai krītas straujāk nekā publiskais (valsts, pašvaldību) finansējums. Līdz ar to kļūdaini būtu uzskatīt, ka privātais finansējums varētu aizstāt valsts (arī pašvaldību) kultūras budžeta noīsināšanu.

Ar pētījuma secinājumiem un priekšlikumiem angļu valodā var iepazīties šeit.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Pētījumi, Radošās industrijas

Rīgas kultūras galvaspilsētas jaunumi

Tieši pirms valsts svētkiem novembrī Rīgā norisinājās starptautiskais forums “Mainīgā Eiropa. Dzintara tranformācijas”, kuru organizēja nodibinājums “Rīga 2014”. Forumā īpaša vērība tika veltīta Rīgas radošajiem kvartāliem, par kuriem nesen veikts visaptverošs pētījums. Pētījuma autori – Ieva Zībarte, Evelīna Ozola un Matīss Groskaufmanis šī gada vasarā aptaujājuši 40 Rīgas radošo kvartālu kultūras procesu kuratorus, māksliniekus, arhitektus un namīpašniekus. Ar Rīgas radošo kvartālu apskatu var iepazīties šeit.

Savukārt biroja “Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle  aģentūrai LETA paudusi, ka “samazinoties finansējumam, piezemējas arī mākslinieku idejas, jo radošie prāti cenšas tās pietuvināt reālajām iespējām”. 2014.gada kultūras programmas “Force Majeure” aprises iezīmējušās jau par aptuveni divām trešdaļām, taču projekta organizētāji plāno papildus sludināt atsevišķus pieteikumu konkursus konkrētām vajadzībām. “Mums ir par maz bērnu pasākumu programmā, neesam vēl apmierināti ar foto izstāžu sadaļu, noteikti būs atsevišķa pieteikšanās aktivitātēm Rīgas radošajos kvartālos un pasākumiem dažādās Rīgas apkaimēs,” norādīja Čivle.

Lai arī 2014.gada programmas galvenie akcenti tiks izsludnāti nākamā gada pavasarī, birojs “Rīga 2014” ir jau informējis par atsevišķām iecerēm – ir plānots Rīgā rīkot Pasaules koru olimpiādi, izskanējušas idejas par Liktens muzeja veidošanu Stabu ielas stūra mājā, Eiropas kinobalvas pasniegšanas ceremonijas organizēšanu Rīgā.

Culturelab Kultūras līdzdalība, Pētījumi

Pētījums: visbiežāk Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vēlētos apmeklēt teātrus

Aģentūra TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes publiskojusi 2011.gada septembra beigās veikto pētījumu par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vēlmēm par kultūras pasākumu apmeklēšanu. Vēlmes nesaskan ar rīcību, – jāsecina, salīdzinot šos datus ar Stratēģiskās analīzes komisijas pētījumu par kultūras patēriņu 2010.gadā.

Ja Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem visvairāk vēlētos apmeklēt teātri (43%), tad realitātē 2010.gadā visvairāk Latvijas iedzīvotāju skatījās kultūras raidījumus televīzijā un lasīja grāmatas (abos gadījumos – 67%). Ja pirmais pētījums liecina, ka teātri vēlas apmeklēt daudz vairāk iedzīvotāju (43%) nekā, piemēram, popmūzikas vai rokmūzikas koncertus (11%), savukārt pētījums par kultūras patēriņu liecina, ka 2010.gadā šos abus kultūras pasākumus iedzīvotāji ir apmeklējuši vienlīdz bieži (attiecīgi 36% un 37%). Savukārt operas un baleta izrādes apmeklē vairāk iedzīvotāju (12%) nekā to vēlētos, jo saskaņā ar TNS pētījuma datiem tikai 6% iedzīvotāju visvairāk vēlētos apmeklēt operas un baleta izrādes.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika, Pētījumi

Vidzemes plānošanas reģions izstrādā reģiona ilgtermiņa attīstības scenārijus

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar darba grupu no Vidzemes Augstskolas  izstrādājis Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenārijus. Scenāriju mērķis ir noteikt dažādus iespējamos Vidzemes plānošanas reģiona attīstības virzienus līdz 2030. gadam.

Rezultātā izveidoti deviņi tematiskie scenāriji, kas aptver reģiona attīstībai aktuālākās jomas: demogrāfija, ekonomika, klimata izmaiņas, enerģija, transports un infrastruktūra, lauku attīstība, sabiedrības sociālo un kultūras vērtību izmaiņas, pārvaldība un vietu pievilcība. Balstoties uz šiem scenārijiem, izveidoti četri integrētie scenāriji, kas modelē dažādu iespējamo rīcību sekas. Sniedzam īsu ieskatu, kā dažādie scenāriji varētu ietekmēt kultūras jomu. Turpināt lasīšanu “Vidzemes plānošanas reģions izstrādā reģiona ilgtermiņa attīstības scenārijus” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Pētījumi

Kultūras patēriņš Latvijā četru gadu laikā ir būtiski samazinājies

Stratēģiskās analīzes komisija ir publicējusi ziņojumu par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu 2010.gadā. Vērtējot Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu pēc aktivitāšu regularitātes, pētījuma dati liecina – visbiežāk iedzīvotāji skatījušies kultūras raidījumus televīzijā, lasījuši grāmatas un apmeklējuši baznīcu. Reizi vai dažas reizes pusgadā iedzīvotāji apmeklējuši brīvdabas pasākumus savā pilsētā vai pagastā, bet reizi gadā apceļojuši Latviju, devušies uz zooloģiskā dārzu, muzeju vai tūrisma braucienā uz citu valsti. 2010. gadā cilvēki Latvijā kultūras aktivitātēm nodevušies aptuveni tik pat, cik iepriekšējā gadā.

Lai arī pēdējo divu gadu pētījumu rezultāti ir līdzīgi, ir novērojamas vairākas kultūras patēriņa izmaiņu tendences, salīdzinot pēdējo četru gadu aptaujās iegūtos datus. Salīdzinot ar 2007. gadu, 2010. gadā kultūras patēriņš ir būtiski krities. Visbūtiskāk samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegādājušies mūzikas ierakstus. Arī atrakciju, izklaides parki un teātra izrādes, muzeji, balles, zooloģiskais dārzs apmeklēti mazāk. Pēdējos četros gados kopumā krities arī kultūras raidījumu skatītāju skaits.

Patēriņa pieaugums nav novērojams nevienā no pētījuma aptaujas anketā iekļautajām kultūras patēriņa kategorijām. Tomēr visumā Latvijas iedzīvotāji vērtējami kā aktīvi kultūras patērētāji – lielākajā daļā anketā iekļauto aktivitāšu vismaz reizi pēdējā gada laikā bijuši iesaistīti vismaz 1/3 aptaujāto.

Pilns ziņojuma teksts atrodams šeit.

Culturelab Kultūrpolitika, Pētījumi

Kā mērīt kultūrpolitikas efektivitāti?

Kā mērīt kultūrpolitikas efektivitāti? – par to Somijas Kultūras un izglītības ministrijas pētījumā “Effectiveness indicators to strengthen the knowledge base for cultural policy”, kas tagad pieejams arī angļu valodā.

Pēdējos gados Somijā ir veltīta liela uzmanība kultūrpolitikas attīstībai un pētniecībai. Nesen tika publiskota Somijas kultūrpolitikas stratēģija līdz 2020.gadam.

Savukārt publikācijā par kultūrpolitikas efektivitātes indikatoriem ir izstrādāts piedāvājums, kādi kvalitatīvi un kvantitatīvi indikatori palīdzētu izvērtēt, cik efektīvas ir kultūrpolitikas iniciatīvas.