Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Pētījumi

Pārskats par muzeju un pašvaldību sadarbību Eiropā

Pēc pagājušā gada nogalē notikušās Eiropas muzeju konferences ir publicēts pārskats “Muzeji un pašvaldības Eiropā” par muzeju un pašvaldību sadarbības plusiem un mīnusiem. Pārskatā analizēts, ko abas minētās puses galvenokārt sagaida viena no otras un kā šīs situācijas risinājuši konkrēti muzeji Eiropā.

Pārskatā minēti tie faktori, kas ir būtiski muzeja un pašvaldības sekmīgas ilgtermiņa sadarbības veidošanai mūsdienās, tai skaitā pārskatīti muzeju pārvaldības modeļi, ienākumu avoti un muzeja sekmīgas darbības galvenie rādītāji. Noteikti interesanta lasāmviela muzeju vadītājiem arī Latvijā – pārskats lasāms angļu un franču valodās.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Pētījumi, Radošās industrijas

Publiskota statistika par kultūru Eiropas Savienībā

Eurostat ir publiskojis jaunu pētījumu par kultūru 2009.-2010.gadā Eiropas Savienības valstīs. 

2009.gadā Latvijā bija samērā augsts kultūras jomā nodarbināto iedzīvotāju skaits – 2,3% no visiem nodarbinātajiem. Ar šo rādītāju Latvija ierindojas trešajā vietā kopā ar citām Skandināvijas valstīm (Somiju, Dāniju un Zviedriju). Procentuāli lielāks skaits nodarbināto kultūras jomā ir Īslandē (3,2%) un Norvēģijā (2,6%).

Laika posmā no 2004.gada līdz 2009.gadam daudzās Austrumeiropas valstīs būtiski pieaudzis kultūras eksports, lai gan kultūras imports pieaudzis vēl lielākā apmērā. Lielāko ES valstu kultūras eksporta daļu veido mākslas darbu un antīko priekšmetu eksports (visvairāk tos eksportē Apvienotā Karaliste un Francija), tam seko grāmatu, laikrakstu un DVD eksports. Vēl kultūras preču tirdzniecības dati attiecas uz mūzikas instrumentiem un mākslas darbiem, bet tajos nav ietvertas licences vai autortiesības.

Latvijā kultūras preču īpatsvars eksportā pērn bijis trešais lielākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 0,6% no mūsu valsts eksporta kopapmēra.   Turpināt lasīšanu “Publiskota statistika par kultūru Eiropas Savienībā” →

Culturelab Kultūras līdzdalība, Pētījumi

Kas apmeklē Liepājas kultūras pasākumus?

Liepājas kultūras pārvalde ir publicējusi detalizētu Liepājas kultūras pasākumu auditorijas analīzi. Aptaujas rezultātā noskaidrotas liepājnieku intereses un pieradumi, apmeklējot piedāvātos kultūras pasākumus 2010.gadā.
Liepājā kultūras pasākumu apmeklē galvenokārt sievietes (70%), latvieši (80%), pārsvarā ne biežāk kā reizi mēnesī (63%). Ceturtā daļa apmeklētāju ir vecumā līdz 35 gadiem, pārējie – vecāki, visbiežāk 46-55 gadu vecumā. Gandrīz ceturtā daļa apmeklātāju (23.6%) ir pensionāri, 14% – skolnieki un studenti.
Gandrīz puse (43%) no apmeklētājiem pasākuma biļetei būtu gatavi tērēt 2-5 latus, 26% – līdz 10 latiem. Vienatnē uz pasākumu dodas vien 6% iedzīvotāju, 35% – kopā ar dzīvesbiedru, 28% – kopā ar draugiem, 26% – ar ģimeni. Turpināt lasīšanu “Kas apmeklē Liepājas kultūras pasākumus?” →

Culturelab Autortiesības, Kultūra un ekonomika, Kultūras budžets, Pētījumi

Budžets un nodokļi grafikos

Saprast Latvijas kopējo budžetu un nodokļus un kultūras jomu visu nozaru kontekstā palīdz vairāki interesanti grafiki.

NeoGeo.lv piedāvā informatīvu grafiku par to, kāda izskatītos Latvija, ja tā būtu ciems ar 100 iedzīvotājiem. 2011. gadā uz vienu ciema iedzīvotāju tiks tērēti 42,13 Ls ciema kultūras namam (lasi: Kultūras ministrijas budžets).

Nodokļus un valsts tēriņus grafiskā veidā cenšas apskatīt arī portāls Ciparu nieze – no piedāvātā grafika var uzzināt, kā valsts plāno tērēt 2011.gadā plānotos 3,6 miljardu latu ieņēmumus no nodokļiem.

Detalizētu analīzi par AKKA/LAA no autoratlīdzībām iekasēto un izlietoto naudu lasiet un skatiet portāla Ciparu nieze komentārā.  Pārskatāmā grafikā analizēts ne tikai tas, kā tiek izlietota iekasētā nauda, bet ir arī daži piemēri, kā mēs ikkatrs ikdienā maksājam par autortiesībām, piemēram, apmeklējot kafejnīcu, veikalu, bibliotēku, koncertus un kino.

Culturelab Kultūras daudzveidība, Pētījumi

Jaunas publikācijas

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē atklāta e-grāmata „Nacionālās identitātes komunikācija Latvijas kultūras telpā”, kas tapusi projekta valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” ietvaros. Grāmatā analizēti dažādi veidi, kā nacionālā identitāte atklājas un tiek veidota Latvijas publiskajā telpā – medijos, literatūrā, kino, teātrī, reklāmās, virtuālajā un reālajā vidē. Atbilstoši pētījuma mērķim ar nacionālo identitāti saprasta nacionālās saesības (kopienas) apzināšanās cilvēku vēlmēs, rīcībā un domāšanas modeļos. Nošķirta nācija, nacionālā un etniskā identitāte. Grāmata pieejama Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas akadēmiskajā repozitārijā Academia.

Savukārt UNESCO Vācijas Nacionālās komisijas un Āzijas – Eiropas fonda sadarbības rezultātā ir publicēts izdevums „Kartējot kultūras daudzveidību – pasaules labās prakses” (ang. val. Mapping Cultural Diversity. Good Practices from Around the Globe). Izdevums papildina starptautisko diskusiju par 2005. gadā pieņemto UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, pievēršoties tās īstenošanai dažādās pasaules valstīs. Izdevumā aprakstīti vairāk nekā 40 inovatīvi un ilgtspējīgi projekti, kas veicina kultūras izpausmju daudzveidību un apliecina kultūras nozīmi ilgtspējīgai attīstībai. Projekti skar dažādas nozares – mākslu, medijus, radošās industrijas, pētījumus un izglītību – un raksturo dažādus projektu īstenošanas līmeņus – lokālo, nacionālo, reģionālo un starptautisko. Piemēri sniedz atsevišķu gadījumu salīdzinājumu un pievērš uzmanību kultūras izpausmju daudzveidības nozīmei pasaulē. Izdevuma elektroniskā versija pieejama internetā.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Pētījumi, Radošās industrijas

Pētījums par uzņēmējdarbības dimensiju kultūras un radošajās industrijās

Publicēts apjomīgs pētījums par uzņēmējdarbības dimensiju kultūras un radošajās industrijās (Study on the Entrepreneurial Dimension of the Cultural and Creative Industries), ko izstrādājusi Utrehtas Mākslas skola pazīstamā pētnieka Gīpa Hagorta (Giep Hagoort) vadībā. Viņš ir arī autors vērtīgai grāmatai kultūras menedžmenta jomā “Art Management: Entrepreneurial Style”.