Culturelab Kultūras līdzdalība, Pētījumi

Kā sabiedrībā veicināt lasīšanu?

Tapuši vairāki pētījumi par lasīšanas ieradumiem, kā arī atklāts „Lasīšanas gads” ar mērķi radīt cilvēkos vēlmi lasīt grāmatas.

Šī gada sākumā “Lasīšanas gada ietvaros” pētījumu aģentūra “Compass” sadarbībā ar VisiDati.lv veica pētījumu par lasīšanas paradumiem sabiedrībā. Pētījums atklāj, ka 36% no aptaujātajiem lasa regulāri – katru dienu vai vairākas reizes nedēļā. Diemžēl 32% aptaujāto atzina, ka lasa reti – dažas reizes gadā vai pat retāk. Pie pirmās grupas vairumā gadījumu pieder sievietes, savukārt otrās – vīrieši. 53% no tiem respondentiem, kuri lasa grāmatas, to dara vismaz vienu reizi nedēļā. Turpināt lasīšanu “Kā sabiedrībā veicināt lasīšanu?” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Pētījumi

Tapis pētījums par kultūras patēriņu 2009.gadā

Iedzīvotāju aptauja par kultūras patēriņu ir ikgadējs pētījums, kas tiek veikts, lai noskaidrotu kultūras patēriņa un līdzdalības tendences Latvijā.  Šāda veida kultūras izpēte uzsākta 2006. gadā, kad pirmoreiz Latvijā tika realizēts visaptverošs pētījums par iedzīvotāju ieradumiem kultūras patēriņā un iedzīvotāju viedokļiem par dažādiem kultūras aspektiem. Pētījums par 2009.gada kultūras patēriņu tapis pēc Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) pasūtījuma. Par pētījuma rezultātiem diskusija aizsākta SAK ideju platformā internetā SAKi.

Salīdzinot rezultātus ar iepriekšējos gados iegūtajiem, novērojams, ka visbūtiskāk pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējā gada laikā vismaz reizi skatījušies LTV raidījumu „100 gr kultūras” (salīdzinot ar 2007.gadu, pieaugums par 7%). Vēl Latvijas iedzīvotāji 2009.gadā vairāk nekā 2007.gadā lasa grāmatas, apmeklē baznīcu un spēlē azartspēles ārpus mājas.

Pārējās kultūras aktivitātēs iesaistīto īpatsvars ir vairāk vai mazāk, bet samazinājies, salīdzinot ar 2007.gadu. Visbūtiskāk – par 9% – samazinājies to cilvēku skaits, kuri apmeklē izklaides, atrakciju parkus, par 7% – to, kuri skatījušies filmas kinoteātros, kā arī to, kuri apmeklējuši teātra izrādes. Par 6% samazinājies to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri vismaz reizi pēdējā gada laikā ir devušies ceļojumā pa Latviju, un to, kuri ir apmeklējuši muzejus. Turpināt lasīšanu “Tapis pētījums par kultūras patēriņu 2009.gadā” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Pētījumi

“Latvija 2030” papildinātā redakcija iekļauj sadaļu par kultūras telpas attīstību

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai “Latvija 2030” ir izstrādāts jauns redakcijas variants, kas ir būtiski papildināts pēc dokumenta 1.redakcijas sabiedriskās apspriešanas.

Stratēģijas uzdevums ir iezīmēt valsts attīstības vadlīnijas un telpisko perspektīvu laika periodam līdz 2030. gadam. Jaunajā redakcijā kā viens no mērķiem ir izvirzīta nepieciešamība saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi.

“Latvijas ilgspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam” Saeima varētu pieņemt kā likumu ar pielikumiem, pirms tam rīkojot plašas debates Saeimas komisiju paplašinātajās sēdēs.Tradicionāli šādos gadījumos dokuments tiek atbalstīts ar Saeimas lēmumu, bet, kā laikrakstam “Diena” sacīja apakškomisijas priekšsēdis Māris Kučinskis (TP), šādus dokumentus pēc pieņemšanas ātri aizmirst. Likums ir juridiski saistošs normatīvais akts. Atbildīgā par likumprojekta izstrādi būtu Izglītības un zinātnes komisija, kuras paspārnē darbojas minētā apakškomisija. Tā arī apkopotu visu pārējo komisiju iesniegtos priekšlikumus.

Culturelab Kultūrpolitika, Pētījumi

Apstiprināšanai virza sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes

Valsts sekretāru sanāksmē ir izskatītas „Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2010. – 2019.gadam”, un ar šo plānošanas dokumentu var iepazīties ikviens interesents.

Dokumentā definētas sabiedrības integrācijas politikas galvenās mērķa grupas – etniskās minoritātes jeb mazākumtautības, t.sk. romi, nepilsoņi, iedzīvotāji, kas pakļauti neiecietīgai attieksmei un diskriminācijai, jo sevišķi rasu un etniskajai, imigranti un sabiedrība kopumā.  Tāpat nosaukti galvenie kritēriji sabiedrības integrācijas politikas veidošanā – starpkultūru dialoga attīstība, etniskās, nacionālās un valstiskās identitātes stiprināšana, valsts valoda, pilsoniskā līdzdalība, pilsonība, pret-diskriminācija un iecietības veicināšana.

Kā viens no mērķiem izvirzīts attīstīt starpkultūru dialogu, kā arī tiek uzsvērts, ka kultūru dialogs tiek uzskatīts par optimālu formu mūsdienu kultūras savstarpējo attiecību organizācijā un nesaskaņu novēršanā.

Lai arī kultūra un starpkultūru dialogs atkārtoti tiek minēti gan pie mērķiem, gan realizācijas mehānismiem, tomēr kultūras loma integrācijā tiek skatīta samērā šauri.  Dokumentā ir atsauce arī uz Kultūras ministriju kā sadarbības partneri šo mērķu īstenošanā un uz Valsts kultūrpolitikas vadlīnijām 2006. -2015.gadam „Nacionālā valsts”.

No vienas puses Kultūras ministrija pašlaik nav definējusi aktīvu nostāju un vēlmi piedalīties sabiedrības integrācijas jautājumu risināšanā. Protams, ir lietas, kas tiek atbalstītas valstiskā līmenī (piemēram, teātru trupas, kas darbojas krievu valodā), tomēr uz „integrāciju” pamatā tiek attiecināts atbalsts mazākumtautību kultūras biedrībām.

No otras puses, arī integrācijas politikas nostādnes tā īsti neparedz kultūrai plašāku lomu, kas apvertu visas sabiedrības mērķgrupas (ne tikai etniskajā kultūrā ieinteresēto sabiedrības daļu), lai gan valstiskā līmenī varētu vismaz izcelt, atbalstīt un vairot visas tās nelielās integrācijas programmas un projektus, ko vairāk pēc savas iniciatīvas jau tagad īsteno daži muzeji un koncertorganizācijas. Tāpat aizmirsts ir Kultūras ministrijas izstrādātais kultūras kanons, kuru sākotnēji tika paredzēts izmantot kā instrumentu izglītības un integrācijas jomā.

Piemēram, Nīderlandē ir speciāls atbalsts profesionālām kultūras institūcijām, kas īpaši iesaista auditoriju, kas nāk no dažādām kultūrām. Eiropas kultūrpolitikas portālā “Compendium” Nīderlandes apskata nodaļās 4.2.1. un 4.2.3.var izlasīt dažus piemērus, kā veicināt integrāciju ar kultūras palīdzību.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Pētījumi

Pārskats par tautas attīstību 2008./2009.gadā

Izdots desmitais Latvijas pētnieku sagatavotais “Pārskats par tautas attīstību”. To sagatavoja Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts (SPPI) sadarbībā ar partneriem no Rīgas un reģionālajām augstskolām – Rīgas Stradiņa universitāti, Daugavpils Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Vidzemes Augstskolu. Pētījums iznācis ar Sorosa fonda finansiālu atbalstu.

2008./2009. gada pārskata uzmanības centrā – plaši sazarotā atbildības problēma. Apjomīgajā izdevumā var atrast dažādus datus un tendenču analīzi, tostarp no kultūras jomas eksperti sīkāk analizē valodas un kultūras mantojuma nozares, kā arī bibliotēku darbu.

Lai gan “gaismas tīkla” jeb bibliotēku attīstībā ieguldīti nozīmīgi līdzekļi, tomēr salīdzinājumā ar kaimiņvalsti Igauniju Latvijas iedzīvotāji ir mazāk aktīvi bibliotēku lietotāji (45,6 % no visiem iedzīvotājiem), katra lietotāja rīcībā ir mazāks informācijas vienību skaits (34,5 vienības), kā arī informācijas vienību skaits vidēji vienā bibliotēkā (38 768 vienības). Tātad Latvijas bibliotēkām optimāla skaita un pārklājuma situācijā būtu nepieciešams turpināt attīstīt krājumu, kā arī veicināt popularitāti (bibliotēkas publisko tēlu) sabiedrībā (pētījumā izmantoti dati par 2007.gada decembri).

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūrpolitika, Pētījumi

Teritorija.lv: par teātru politiku Latvijā

Zinātniskās ievirzes žurnāls “Teritorija” par teātri un tā saistību ar citām mākslas jomām ir pārtapis interneta portālā www.teritorija.lv. Jaunais portāls turpinās apskatīt un analizēt mūsdienu skatuves mākslu (performing arts) plašākā mērogā, mēģinot notikumus Latvijā skatīt kontekstā ar procesiem citās Eiropas valstīs. Sadaļā “Fokuss” tiks publicēti raksti un esejas par aktuālo problemātiku mūsdienu skatuves mākslā – gan no mākslinieciskā, gan menedžmenta viedokļa. Šonedēļ žurnāls aicina pievērst uzmanību kultūras menedžeres un teātra zinātnieces Baibas Tjarves analītiskajam rakstam „Samazināt, palielināt.. jeb Teātru politika Latvijā” par teātru lomu un vietu mūsdienu Latvijā.

„Neanalizējot iespējamās Latvijas, Igaunijas, Somijas un Nīderlandes sabiedrības sociāli ekonomiskās atšķirības, bet, pievēršot uzmanību teātra nozarei, jāsecina, ka visupirms teātru apmeklētību nosaka piedāvājums. Ja Latvijā valsts finansiāli atbalstītie astoņi repertuāra teātri ik gadu uz 1000 iedzīvotājiem nospēlē vidēji 0,1 izrādi, tad Somijā teātri nospēlē vidēji 2,2 izrādes, Igaunijā – vidēji 2,5 izrādes un Nīderlandē – vidēji 2,7 izrādes. Nenoliedzami, ka lielāks teātru skaits spēj nodrošināt skaitliski lielāku piedāvājumu. (..) Taču, kā rāda Igaunijas teātru darbu raksturojošie rādītāji, arī ievērojami mazāks teātru skaits spēj nodrošināt skaitliski lielu piedāvājumu – proti, Igaunijā 11 valsts finansētie repertuāra teātri ik sezonu spēlējuši vidēji tikai par 0,2 izrādēm mazāk nekā vidēji visi Nīderlandes teātri kopā.” (Baltic Institute of Social Sciences,2008. Teātra apmeklējuma noteicošie faktori un mērķauditorijas identificēšana.)

Tātad – varētu secināt, ka nevis valsts atbalstīto teātru skaits ir par daudz Latvijai ar apmēram diviem miljoniem iedzīvotāju (šādu viedokli, spriežot pēc masu mediju atstāsta paudis kultūras ministrs Ints Dālderis), bet gan Latvijas teātru nospēlētais izrāžu skaits ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu iespējamo pieprasījumu visā valstī. To varētu mainīt, mainot valsts politiku un atbalsta mehānismus, lai ne tikai veicinātu teātru komerciālu virzību iestudēt mūziklus un piepildīt ar pēc iespējas lielāku skatītāju skaitu lielās zāles, tādejādi nopelnot arvien vairāk, bet gan mainot dotācijas piešķiršanas kārtību, finansējot daudzveidību, iespējams, finansējot pat vairāk teātrus, veicinot konkurenci starp lieliem un maziem teātriem, atbalstot mazās formas izrādes, kas piemērotas viesizrādēm, ceļošanai, izrādīšanai dažādās telpās un varbūt arī daudz precīzāk uzrunātu un atrastu savu skatītāju.