Interesantu programmu mākslas profesionāļu tālākizglītībai piedāvā Kentas universitāte un ENCATC (Eiropas kultūras menedžmenta apmācību centru sadarbības tīkls). Nedēļas vasaras skolā Briselē aicināti piedalīties vizuālās un skatuves mākslas menedžeri, kas no pieredzējušiem šīs jomas Eiropas profesionāļiem un iedvesmojošiem lektoriem vēlas vairāk uzzināt par organizāciju stratēģijām mākslas zīmolu attīstībā, Eiropas finansējuma piesaistē, inovācijām auditorijas attīstībā un līderību mākslas organizāciju vadībā.
Vasaras skola norise plānota no 17. līdz 22.jūlijam, dalības maksa 1000 – 1400 £.
Vairāk informācijas un detalizēta programma vasaras skolas mājas lapā.
Samazinās budžeta vietu skaitu kultūrizglītības jomā
Valdība, vienojoties par budžeta konsolidācijas pasākumiem, nolēma samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās dublējas studiju programmas. Sākotnēji bija paredzēts, ka augstskolās ar dublējošam programmām finansējumu samazinās, ietaupot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā 600 tūkstošus latu un Kultūras ministrijas (KM) budžetā – 400 tūkstošus latu. Vēlāk Finanšu ministrija precizēja, ka šī gada atlikušajiem sešiem mēnešiem fiskālā ietekme IZM budžetā būs 194 tūkstoši latu, bet KM budžetā – 132 tūkstoši latu. Kultūras ministrijas pārziņā ir trīs mākslas augstskolas – Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Mūzikas akadēmija.
Valdības lēmums ir pretrunā ar izglītības un valsts nākotnei būtiskiem dokumentiem – pasākumu plānu par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē un valdības deklarāciju, kurā paredzēts, ka 2011. un 2012.gada valsts budžetā finansējums nebūs mazāks nekā 2010.gadā, bet no 2013.gada līdz 2015.gadam to plānots palielināt, sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai attiecīgi 1,2% un kopējo finansējumu zinātnei 1,5% no iekšzemes kopprodukta.
Tāpat arī nav skaidrs, kādi ir kritēriji, lai lēmumā minētais samazinājuma iemesls – “samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas” tiktu attiecināms uz programmām, kuras realizē dažādas mākslas studiju nozares, rakstīts Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas paziņojumā presei.
Resursi
Kultūras ministrija, 25.02.2011. Kultūras ministre: finanšu līdzekļu samazinājums augstākajā izglītībā nedrīkst būt mehānisks
28.02.2011. pl.9.30 – studentu organizētā mākslas akcija “Kultūras pastaiga 2”
Pētījums par uzņēmējdarbības dimensiju kultūras un radošajās industrijās
Publicēts apjomīgs pētījums par uzņēmējdarbības dimensiju kultūras un radošajās industrijās (Study on the Entrepreneurial Dimension of the Cultural and Creative Industries), ko izstrādājusi Utrehtas Mākslas skola pazīstamā pētnieka Gīpa Hagorta (Giep Hagoort) vadībā. Viņš ir arī autors vērtīgai grāmatai kultūras menedžmenta jomā “Art Management: Entrepreneurial Style”.
Pārmaiņas kultūras periodikas jomā
Krasi samazinātā valsts finansējuma dēļ šogad vismaz uz laiku pārtraukuši iznākt vairāki kultūras periodikas izdevumi, jo to veidotāji vai nu nav ieguvuši Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu, vai arī nebija pieteikušies 2010. gada pēdējam konkursam, raksta “Latvijas Avīze” publikācijā “Kultūrizdevumu jomā vajadzīga skaidra un vienota koncepcija”.
Zemas tirāžas un augstas izmaksas, kā arī žanriskā sadrumstalotība ir daži no iemesliem, kamdēļ ekonomiskās krīzes apstākļos daudziem kultūrizdevumiem nākas pārdomāt turpmāko stratēģiju. Lielākā daļa kultūrizdevumu bija atkarīgi no VKFF finansējuma. Kā zināms, pēdējos gados fonda finansējums ir krasi samazinājies – 2010.gadā par 72%, salīdzinot ar 2008.gadu.
Šogad pārtraukuši iznākt filozofijas žurnāls “Kentaurs”, kultūras nedēļas laikraksts “Kultūras Forums”, kuru izdevēji nepieteicās VKKF pēdējam konkursam, arī žurnāls “Karogs”, kura izdevēji pieteicās, bet finansējumu nesaņēma. Žurnālu “Foto Kvartāls” līdzšinējais izdevējs “Neputns” vairs neizdos, drukātā žurnāla vietā turpmāk būs raksti interneta portālā FK, un tā redaktors būs Arnis Balčus. Citi žurnālu izdevēji ir kritiski par iespējām pāriet uz interneta versijām.
Ir samazinājies kultūras pielikumu apjoms vai arī tie pavisam vairs neiznākt pie nacionālajiem laikrakstiem. Toties reģionālais laikraksts “Kurzemes Vārds” ar VKKF un Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstu ikmēneša kultūras pielikumu “Kultūras Pulss” izdod krāsainu un biezāku nekā iepriekš.
Pagājušā gadā sāka iznākt jauns literārais žurnāls “Latvju Teksti”, kura redaktors literāts Guntars Godiņš saka, ka šis žurnāls būs mazliet “brīvāks” nekā “Karogs”. 2011. gadā turpina iznākt “Teātra Vēstnesis”, kas teātra jaunumus publicē arī interneta vietnē. Aktīvi darbojas portāls Teritorija, kas publicē ziņas, pētījums, recenzijas un citus rakstus par Latvijas un ārvalstu skatuves mākslas procesu analīzi starpdisciplinārā kontekstā.
Krīzi piedzīvo ne tikai kultūras izdevumi, bet arī pārējie preses izdevumi. Ja 2005. gada rudenī 43% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā lasīja dienas laikrakstus, tad 2010.gada rudenī – tikai 26% (TNS Latvia). Samazinās ieņēmumi no reklāmām (visiem medijiem 2009.gadā reklāmas ieņēmumi samazinājušies par 46%, salīdzinot ar 2008.gadu, savukārt laikrakstiem – par 57%, avots: Latvijas Reklāmas asociācija). Turklāt katru gadu arvien vairāk pieaug interneta lietotāju skaits. Tāpat arī PVN paaugstināšana preses izdevumiem no 5% līdz 12% palielināja periodisko izdevumu izmaksas.
Valsts teātriem un koncertorganizācijām palielina finansējumu
Teātru nozare aizvadītajos divos gados piedzīvoja būtisku finansējuma kritumu. Finansējuma samazinājums teātru darbībai 2010.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija 55%. Dotācijas apjomu saskaņā ar Kultūras ministrijas apstiprināto kārtību ietekmē teātru iepriekšējā gada rezultatīvie rādītāji, kas kopumā esot uzlabojušies – audzis izrāžu skaits, skatītāju skaits, jauniestudējumu skaits un to kvalitāte. Visiem teātriem 2011.gadā finansējums nedaudz tiks palielināts.
Savukārt mūzikas nozarē finansējuma kritums 2010.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija 43%. 2011.gadā lielākajai daļai mūziķu kolektīvu valsts finansējums nemainās, Liepājas Simfoniskajam orķestrim – palielinās.
Lielākais valsts atbalsta pieaugums šogad sagaidāms Dailes teātrī – no 636 628 latiem pērn līdz 788 351 latiem šogad. Savukārt lielākais valsts līdzekļu apjoms šogad tiks Nacionālajam teātrim, atbalsts kuram palielināsies no 732 880 latiem pērn līdz 805 902 latiem šogad.
Jaunais Rīgas teātris, kas pērn no valsts saņēma 499 595 latus, šogad saņems 563 700 latu, atbalsts Valmieras Drāmas teātrim audzis no 420 106 latiem pērn līdz 450 586 latiem šogad, Latvijas Leļļu teātrim – no 387 777 latiem pērn līdz 400 939 latiem šogad, bet Rīgas Krievu teātrim – no 313 751 lata pērn līdz 377 490 latiem šogad.
Vismazāko valsts atbalstu arī nākamgad saņems Daugavpils teātris, kas pērn no valsts budžeta saņēma 198 507 latu dotāciju, bet šogad tā būs 252 276 lati. Latvijā vēl darbojas Liepājas teātris, kuru uztur pašvaldība.
Vienlaikus Kultūras ministrija ir pieprasījusi palielināt viesizrāžu skaitu, lai teātra māksla būtu pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem. Nacionālajam un Dailes teātrim šogad klāt nāks pa vienai viesizrādei, Daugavpils teātrim – divas, savukārt Jaunajam Rīgas teātrim jāsniedz papildus četras viesizrādes, Latvijas Leļļu teātrim – sešas, Rīgas Krievu teātrim – desmit. Tikai Valmieras Drāmas teātrim KM pieprasīto viesizrāžu skaits ir par četrām mazāks nekā šogad – 24 viesizrāžu vietā 20.
2010.gads apliecinājis kritisku finansiālo stāvokli Daugavpils teātrī, savukārt citur teātru personāls strādājis ar pārslodzi, lai nodrošinātu maksimāli iespējamo izrāžu skaitu, skatītāju pieplūdumu un attiecīgi arī ieņēmumus, ar kuriem kompensēt dotācijas samazinājumu, norāda ministrija.
Finansējuma samazinājums iepriekšējos gados īpaši smagi skāra divus mūzikas kolektīvus – “Latvijas Koncertu” pārziņā esošo orķestri “Sinfonietta Rīga”, kuram 2010.gadā bija jāstrādā teju bez pūšamajiem instrumentiem, savukārt Liepājas Simfoniskajam orķestrim – ar kritiski minimālu mūziķu sastāvu.
Šogad finansējums, salīdzinot ar 2010.gadu, ir palielināts Liepājas Simfoniskajam orķestrim no 613 767 latiem pērn līdz 693 767 latiem šogad. Turpināt lasīšanu “Valsts teātriem un koncertorganizācijām palielina finansējumu”
Publiska diskusija starp Kultūras ministriju un AKKA/LAA
“Kultūras ministrija (KM) pēdējā laikā demonstrē vēlmi graut kultūras jomu. Uz to skaidri norāda gan KM iniciētie grozījumi Autortiesību likumā, gan ministra Inta Dāldera izteikums ierobežot autoru tiesības ar likuma palīdzību, tādējādi kropļojot Autortiesību likuma būtību. Aizvien skaidrāk redzama vēlme palielināt darbu izmantotāju izdevīgumu, uz tā rēķina ierobežojot autoru intereses.” – raksta Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru/Latvijas Autoru apvienību (AKKA/LAA).
Savukārt Kultūras ministrs Ints Dālderis atbild, ka AKKA/LAA un Latvijas Tirgotāju asociācijas ilgstoša nespēja vienoties par abpusēji pieņemamiem tarifiem par autoru darbu izmantošanu kārtējo reizi tiek izvērsta publiskā diskusijā, taču risinājuma problēmai nav un autori, par kuru tiesībām, vismaz statūtu līmenī, iestājas biedrība, nesaņem sev pienākošos atlīdzību, lai gan viņu darbi tiek izmantoti. Kultūras ministrija savā paziņojumā norāda, ka, veicot tarifu salīdzinājumu par autoru darbu publisku atskaņošanu veikalos, Kultūras ministrija konstatēja, ka biedrības “AKKA/LAA” tarifi par mūzikas atskaņošanu Rīgā ir augstāki nekā autoru organizāciju noteiktie tarifi Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Piemēram, par mūzikas atskaņošanu veikalā ar 600 m2 platību Rīgā jāmaksā 556 Ls, Lietuvā – 244.80 Ls, Igaunijā – 91.60 Ls, bet Somijā – 255.11 Ls gadā. Ministrija uzskata, ka, izstrādājot tarifus, “AKKA/LAA” būtu jāņem vērā Latvijas ekonomiskā situācija un tarifu politika kaimiņvalstīs.
CultureLab 