Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūras daudzveidība, Kultūrpolitika, Radošās industrijas

UNESCO LNK: Latvija iestājas par kultūras un radošo izpausmju lomu ekonomikas attīstībā

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (UNESCO LNK) atzinīgi vērtē starp Kultūras ministriju (KM) un Ekonomikas ministriju noslēgto sadarbības līgumu par sadarbību radošo industriju jomā, uzskatot, ka tas ir būtisks apliecinājums skaidrai Latvijas nostājai, kas atzīst kultūras un radošo izpausmju lomu ekonomikas attīstībā, – norādīts UNESCO LNK vēstulē Kultūras ministrijai.

Vēstulē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa atgādina, ka kultūras industriju attīstība ir viens no būtiskākajiem UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu mērķiem. Latvija šai Konvencijai pievienojās 2007. gada 3. maijā, apliecinot savu vēlmi un gatavību atbalstīt, noteikt un īstenot politiku un pasākumus, kurus tā uzskata par piemērotiem, lai aizsargātu un veicinātu kultūras izpausmju daudzveidību. Turpināt lasīšanu “UNESCO LNK: Latvija iestājas par kultūras un radošo izpausmju lomu ekonomikas attīstībā” →

Culturelab Kultūrpolitika

Kultūras centru attīstības programma vairs nebūs spēkā

LR Kultūras ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus saistībā ar “Kultūras centru attīstības programmu 2009.-2013.gadam”. Ministrijas ziņojumā pausti argumenti, kāpēc kultūras centru darbības attīstības programma ir zaudējusi savu aktualitāti un būtu atzīstama par spēkā neesošu ar nākamgada 1.janvāri.

Ziņojumā uzsvērts, ka Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs nepietiekamās kapacitātes dēļ ir pārtraucis nodrošināt metodiskā atbalsta funkciju kultūras centriem, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas kultūras koordinatoru pienākumus vairāk nekā 60% no visām pašvaldībām uzņēmušies pildīt kultūras centru vadītāji. Tas pēc ministrijas domām ir ļāvis ātri nostabilizēt situāciju un atjaunot sadarbību kultūras jomā starp valsti un pašvaldībām.

Līdz ar programmas apstādināšanu, ir apstādināta arī iecerētā kultūras namu akreditācija. Tā vietā ministrija ir izteikusi priekšlikumu pašvaldībām pašām pieņemt lēmumu par pašu dibinātās iestādes – kultūras centra – akreditēšanu, no valsts puses piedāvājot metodisku atbalstu. Šāda prakse gan netiek īstenota attiecībā uz muzejiem un bibliotēkām, kas ir iekļauti valstiski veidotā akreditācijas sistēmā, savā darbībā ievērojot zināmus standartus. Metodiskos materiālus akreditācijas norisei Kultūras ministrija ir iecerējusi izstrādāt līdz šī gada beigām.

Plānošanas reģioni gan iepriekš lūguši Kultūras ministriju steidzami sasaukt kultūras koordinatoru konferenci, lai risinātu neskaidros jautājumus par kultūras organizēšanu reģionos, uz ko ministrija ir atbildējusi apstiprinoši, kopīgo pasākumu solot organizēt nedaudz vēlāk – šī gada rudenī.  Turpināt lasīšanu “Kultūras centru attīstības programma vairs nebūs spēkā” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums, Notikumi LV

Muzeju nakts apmeklējums pieaug

14. maija vakarā Rīga un visa Latvija svinēja Muzeju nakti. Starptautiskā muzeju akcija 116 Latvijas muzejos pulcināja vairāk nekā 271 tūkstoti apmeklētāju. Daudz interesentu pabija ne tikai muzejos, bet arī citās ar kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu saistītās institūcijās – bibliotēkās, koncertzālēs, teātros, augstskolās, baznīcās u.c.

Šogad, salīdzinot ar 2010.gadu, apmeklētāju skaits muzejos pieaudzis par divdesmit tūkstošiem – desmit tūkstošiem Rīgā, pa vienam Vidzemē un Latgalē, par septiņiem Kurzemē un pieciem – Zemgalē. Tikai Rīgas apkārtnes muzejos apmeklētāju šogad bijis mazāk.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad visvairāk Muzeju nakts viesu uzņēmuši lielie Rīgas muzeji – Latvijas Kara muzejs (26 720), Okupācijas muzejs (18 556), Rīgas Motormuzejs (12 400) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (10 000).

Ar katru gadu lielāku interesi piesaista muzeji citviet Latvijā. Muzeju naktī visapmeklētākais muzejs ārpus Rīgas bija – Cēsu vēstures un mākslas muzejs (8700), ļoti daudz apmeklētāju Kurzemē uzņēma Ventspils muzejs (3250), Latgalē – Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs (3068), Zemgalē – Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs (4998).

Culturelab Kultūras infrastruktūra

Jaunās kultūras citadeles

 Aizvadītajās nedēļās notikuši vairāki zīmīgi pasākumi, kas saistās ar jaunu kultūras infrastruktūras izbūvi Latvijā. Rēzeknē ielikts pamatakmens jaunajai Austrumlatvijas koncertzālei, kurā koncertus varēs baudīt 1000 klausītāji.

Lielu cilvēki interesi aizvien iemanto jaunais Nacionālās bibliotēkas projekts – Gaismas pils būvlaukumu atvērto durvju dienās apmeklējuši 3000 cilvēki. Abas minētās ēkas durvis apmeklētājiem varētu vērt vaļā jau nākamā gada rudenī.

Jau šogad augustā –  Rīgas svētku laikā Ārzemju mākslas muzejs tiks atklāts apmeklētājiem jaunājā mājvietā – renovētajā Rīgas Biržas ēkā. Muzeja izgaismošanas un apzaļumošanas atbalstītāji tiek aicināti pieteikties. Augustā jaunās, plašās telpās apmeklētājus gaidīs arī Kuldīgas bibliotēka rekonstruētajā Kuldīgas sinagogā .

Citu reģionālo koncertzāļu jeb daudzfunkcionālo centru būvniecība neiet tik raiti kā sākotnēji iecerēts. Cēsu koncertzāles būvniecība par jau piešķirto ES naudu kavējas dēļ ieilgušās celtniecības iepirkuma procedūras. Liepājas un Venstpils koncertzāļu projekti nav apstādināti, bet to realizācijai Kultūras ministrija lūdz piešķirt papildus ES fondu finansējumu nepilnu 28 milj. latu apmērā.

Ēkām, kas vēl nav tikušas pie ES naudas, klājas grūtāk – Rīgas Latviešu biedrības nams, kura restaurācijas nepieciešami 97 tk Ls, ziedojumos ir savācis vien 750 Ls un ir bijis spiests nesaskaņu dēļ atcelt paredzēto ziedojumu vākšanas koncertu.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Notikumi LV

Nākotnes pilsētas spēle Latvijā tiks īstenota arī turpmāk

Britu padome Latvijā turpinās piedāvāt iespēju izmantot situācijas analīzes un ideju radīšanas metodi – radošās domāšanas metodoloģiju „Nākotnes pilsētas spēli“. Spēles metodika sniedz iespēju dažādu jomu, pieredžu, interešu un vecuma grupu pārstāvjiem sadarboties, radīt konkurētspējīgas idejas un risināt ar kādu noteiktu teritoriju saistītus jautājumus, lai tādējādi uzlabotu dzīves kvalitāti konkrētajā vietā.
Spēles laikā radītās idejas vēlāk veiksmīgi tiek ieviestas pilsētas dzīvē, piemēram, Rīgā notikušās spēles „Pilsētvides risinājumi krīzes apstākļos“ rezultātā radās pazīstamais projekts „Duka Rīga“ (www.duka.riga.lv) un tā turpinājums – atbalsts radošo industriju komercializācijai – iniciatīva „BRIGĀDE“. Par citiem notikušo spēļu rezultātiem var lasīt biedrības “Zinis” mājas lapā.
Vairāk par Nākotnes pilsētas spēli varēs uzzināt Radoši informatīvajā seminārā 24.maijā Rīgā ES mājā. Pieteikšanās līdz 18.maijam. Vairāk informācijas šeit.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra

Saieta nams Plāņu pagastā izvirzīts Latvijas Arhitektu savienības gada balvai

Pats par sevi interesants ir fakts, ka arī šodien laukos top sabiedriskas ēkas. Viena tāda, kas tiecas mūsdienu materiālos atdarināt 18. gadsimta brāļu draudžu saiešanas nama paraugu un rijas arhetipu, izvirzīta Latvijas Arhitektu savienības gada balvas finālam.

Pārsteigums: 2010. gada projektēšanas programmas, telpu kopplatības līdzība un novietnes tuvums 1785. g. hernhūtiešu uzceltajam Plāņu pagasta Saieta namam Jaunmežuļos (kopš 1940. g. Brīvdabas muzejā Rīgā).

Koncepts: uzsvērt tradīciju un Vidzemes rijas arhetipa pēctecību (siluetā / kopformā), vienlaikus atklājot jaunās telpiskās, materiālās un tehnoloģiskās iespējas: 1.stāva 2. līmenis, virsgaismas u.c.

Pilnu rakstu lasīt interaktīvajā platformā A4D.