Pārskats par muzeju un pašvaldību sadarbību Eiropā

Pēc pagājušā gada nogalē notikušās Eiropas muzeju konferences ir publicēts pārskats “Muzeji un pašvaldības Eiropā” par muzeju un pašvaldību sadarbības plusiem un mīnusiem. Pārskatā analizēts, ko abas minētās puses galvenokārt sagaida viena no otras un kā šīs situācijas risinājuši konkrēti muzeji Eiropā.

Pārskatā minēti tie faktori, kas ir būtiski muzeja un pašvaldības sekmīgas ilgtermiņa sadarbības veidošanai mūsdienās, tai skaitā pārskatīti muzeju pārvaldības modeļi, ienākumu avoti un muzeja sekmīgas darbības galvenie rādītāji. Noteikti interesanta lasāmviela muzeju vadītājiem arī Latvijā – pārskats lasāms angļu un franču valodās.

Tapusi amatniecības un mākslas industrijas attīstības programma Zemgalē

Zemgalē pārrobežu sadarbības projekta ietvaros tapusi programma tradicionālās amatniecības un mākslas industrijas attīstībai Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Analizējot Zemgales situāciju, ir sniegts garš pārskats par tiesisko un ekonomisko situāciju minētajās nozarēs. Dokumentā analizētas dažādas amatniecības arodu grupas. Gala rezultātā pie amatniecības uzņēmumiem  tiek pieskaitīti arī būvniecības, metālapstrādes un kokapstrādes uzņēmumi, līdz ar to apskats izveidojies gana plašs. Arī programmā noteiktie veicamie uzdevumi ir ietilpīgi, sākot no tehnoloģiju attīstības līdz tūrisma produktu marketingam. Jānovēl Zemgalei sekmes ar plašās programmas īstenošanu nākamajos gados!

Tikmēr, kamēr amatniecība iekaro savu vietu ekonomikā, Zemgales pašvaldību kultūras darbinieki var apgūt daudzpusīgas zināšanas, kā sekmīgāk strādāt radošo industriju jomā, saturīgos kursos, kas tiek piedāvāti bez maksas pārrobežu kultūras sadarbības projekta ietvaros.

Publiskota statistika par kultūru Eiropas Savienībā

Eurostat ir publiskojis jaunu pētījumu par kultūru 2009.-2010.gadā Eiropas Savienības valstīs. 

2009.gadā Latvijā bija samērā augsts kultūras jomā nodarbināto iedzīvotāju skaits – 2,3% no visiem nodarbinātajiem. Ar šo rādītāju Latvija ierindojas trešajā vietā kopā ar citām Skandināvijas valstīm (Somiju, Dāniju un Zviedriju). Procentuāli lielāks skaits nodarbināto kultūras jomā ir Īslandē (3,2%) un Norvēģijā (2,6%).

Laika posmā no 2004.gada līdz 2009.gadam daudzās Austrumeiropas valstīs būtiski pieaudzis kultūras eksports, lai gan kultūras imports pieaudzis vēl lielākā apmērā. Lielāko ES valstu kultūras eksporta daļu veido mākslas darbu un antīko priekšmetu eksports (visvairāk tos eksportē Apvienotā Karaliste un Francija), tam seko grāmatu, laikrakstu un DVD eksports. Vēl kultūras preču tirdzniecības dati attiecas uz mūzikas instrumentiem un mākslas darbiem, bet tajos nav ietvertas licences vai autortiesības.

Latvijā kultūras preču īpatsvars eksportā pērn bijis trešais lielākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 0,6% no mūsu valsts eksporta kopapmēra.   Turpināt lasīšanu “Publiskota statistika par kultūru Eiropas Savienībā”

Kādus jaunus IT rīkus var izmantot kultūras organizācijas?

Marta nogalē notikušajā konferencē “NVO tehnoloģiju laikmets” sev derīgas lietas varēja uzzināt arī kultūras organizācijas. Piemēram, tika sniegti konkrēti ieteikumi, kā sūtīt mazāk e-pastu, lai efektīvi sarīkotu pasākumu, vai kādas aplikācijas izmantot kontaktu veidošanai. Par mājas lapu kā instrumentu darba organizēšanai un attīstībai stāstīja Jelgavas Bērnu un jauniešu mūzikas klubs, kura mājas lapa var kalpot kā pozitīvs piemērs citām līdzīgām organizācijām.

Jauns rīks, ko sāk izmantot ierasto PowerPoint prezentāciju vietā, atrodams interneta vietnē http://prezi.com. Šajā vidē veidotās prezentācijas ir daudz mobilākas, interaktīvākas, uzskatāmi izmantojot tekstu, attēlus, video vienotā shēmā vai struktūrā, pēc vajadzības objektus pietuvinot vai attālinot. Apskatot šo piemēru, rodas labs priekšstats, kā var izmantot jauno prezentāciju formātu. Te vēl viens piemērs, kur uzskatāmā veidā attēlotas idejas Siguldas novada attīstībai (tai skaitā kultūras jomā!), kas radušās Ideju Talkas rezultātā.

Culturelab jau rakstīja par “crowdfunding” praksi Lielbritānijā, taču “crowdsourcing” jeb “pūļa pakalpojumu” principu iespējams izmantot ne tikai finansējuma vākšanai, bet arī ideju ģenerēšanai. Latvijā pēc šāda principa darbojas Ideju Akadēmija, kas ir sociālā tīkla Facebook bāzēta aplikācija, kur izdomas bagāti jaunieši (šobrīd vairāk kā 1000 dalībnieki) krāj sev bonusus, nākot klajā ar dažādām organizācijām noderīgām, radošām idejām. Organizācija publicē sev interesējošu jautājumu, un tad akadēmijas dalībnieki sniedz priekšlikumus, kā arī notiek balsošana par labākajām idejām. Piemēram, akadēmijas dalībnieki iesnieguši vairāk kā 500 priekšlikumus jaunās Nacionālā bibliotēkas  mūsdienīgai devīzei.  Ir bijuši konkursi par to,  kādai jābūt datorspēlei par Imantu Ziedoni, par radošām idejām mūzikas albuma marketingam, dizainu Likteņdārza T-kreklam u.c. Tā kā ideju trūkuma gadījumā, varbūt nav slikta doma vērsties Ideju akadēmijā : ).

Jaunas stratēģijas finansējuma piesaistei

Krīzes apstākļos lielākajā daļā Eiropas valstu samazinās finansējums kultūrai (skat. pētījumu par krīzes ietekmi uz kultūru). Piemēram, Apvienotās Karalistes Kultūras, mediju un sporta departamenta budžets tiks samazināts par 24% četru gadu laikā.

Tomēr kultūras organizācijas ne vien protestē pret finansējuma samazinājumu, bet arvien izdomā jaunas stratēģijas finansējuma piesaistei. BBC apraksta dažas no tām.

Piemēram, populāras ir kļuvušas „crowdfunding” mājas lapas: Sponsume, Wefund, WeDidThis, kas aicina privātpersonas ziedod nelielas summas (sākot no dažām mārciņām) konkrētām organizācijām vai projektiem. Mājas lapas WeDidThis manifests apgalvo, ka pārāk daudz varas uzticēts dažām valsts organizācijām, fondiem vai privātiem sponsoriem, kas nolemj, kāda māksla tiks finansēta. Tā vietā plašs skatītāju un atbalstītāju loks, ziedojot pavisam niecīgas summas, varētu izlemt, kādu mākslu viņi vēlas atbalstīt. Turpināt lasīšanu “Jaunas stratēģijas finansējuma piesaistei”

Kā Ķekavā kultūru bīdīja

Aizvadītajā nedēļā aktīvi vētīta Ķekavas novada kultūras saimniecība. Deputāti analizējuši Ķekavas kultūras aģentūras darbību, kuras sastāvā ir gan kultūras nami un muzejs, gan bibliotēkas un tūrisma informācijas centrs.

Ko novada deputāti aizrāda kultūras iestādēm, var izlasīt šeit – zināmā mērā šis ziņojums kalpo kā lieliska ilustrācija, ko pašvaldības vadība sagaida no kultūras lauciņa kopējiem – ir vērts palasīt!  Ziņojumā ir dažādi interesanti secinājumi, piemēram – uzklausot lielāko daļu kultūras iestāžu vadītāju, deputāti nonākuši pie secinājuma, ka dominē uzskats – „viss notiek, ko vēl vajag?”.   Cik noprotams, deputātu vidū tomēr nav vienprātības par to, kā aģentūras neapmierinošais darbs būtu reorganizējams. Tāpēc daži no deputātiem aicina piketēt pret reformām un uzsākuši pretreformu parakstu vākšanu.

Notikumu gaitā norisinājies arī incidents nedēļas nogalē pirms izrādes “Sekss un grēkpilsēta” Baložu kultūras namā. Ķekavas novada vadītājs uzzinājis, ka Baložu kultūras nama darbinieki plāno nepieļaut teātra izrādi kultūras namā, protestējot pret neapmaksātu virsstundu darbu,  ieradās kopā ar pašvaldības policiju un uzlauza kultūras nama durvis, aizturot vienu kultūras nama darbinieku (smalkāks sižeta atreferējums lasāms Rīgas Apriņķa avīzē).

Ķekavas kultūras aģentūras publiskais paziņojums savukārt izlasāms šeit, kurā aģentūra vēlas norobežoties no politiskajiem procesiem un paziņo, ka Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūras devīze ir nemainīga: „Par kultūru”! Aģentūra ir izstrādājusi Ķekavas kultūras stratēģiju līdz 2016.gadam, kas praktiski pārkopēta no Cēsu kultūras stratēģijas, izņemot ārā neatbilstības.

Šādā kontekstā jājautā, vai pašvaldības nav pārāk apjukušas novadu reformas rezultātā, neizprotot, kā lai labāk organizē pašvaldību kultūras saimniecības? Un – vai reģionālā kultūrpolitika, kas valsts līmenī tomēr nav izstrādāta, nebūtu gana aktuāls jautājums, par ko vajadzētu runāt ne tikai atsevišķas pašvaldības ietvaros, bet visas valsts līmenī?