Culturelab Kultūras līdzdalība, Pētījumi

Kā sabiedrībā veicināt lasīšanu?

Tapuši vairāki pētījumi par lasīšanas ieradumiem, kā arī atklāts „Lasīšanas gads” ar mērķi radīt cilvēkos vēlmi lasīt grāmatas.

Šī gada sākumā “Lasīšanas gada ietvaros” pētījumu aģentūra “Compass” sadarbībā ar VisiDati.lv veica pētījumu par lasīšanas paradumiem sabiedrībā. Pētījums atklāj, ka 36% no aptaujātajiem lasa regulāri – katru dienu vai vairākas reizes nedēļā. Diemžēl 32% aptaujāto atzina, ka lasa reti – dažas reizes gadā vai pat retāk. Pie pirmās grupas vairumā gadījumu pieder sievietes, savukārt otrās – vīrieši. 53% no tiem respondentiem, kuri lasa grāmatas, to dara vismaz vienu reizi nedēļā. Turpināt lasīšanu “Kā sabiedrībā veicināt lasīšanu?” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

“Karoga” intervija: Kultūrkapitāls pret betona sienu

Par Valsts kultūrkapitāla fonda darbību 2010.gadā var izlasīt Delfos pārpublicētajā “Karoga” intervijā ar VKKF direktoru Edgaru Vērpi “Kultūrkapitāls pret betona sienu”. Vērpe stāsta par finansējuma sadalījumu starp nozarēm, kā arī par iecerētajām reformām attiecībā uz projektu sadalījumu starp nozarēm.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Pētījumi

Tapis pētījums par kultūras patēriņu 2009.gadā

Iedzīvotāju aptauja par kultūras patēriņu ir ikgadējs pētījums, kas tiek veikts, lai noskaidrotu kultūras patēriņa un līdzdalības tendences Latvijā.  Šāda veida kultūras izpēte uzsākta 2006. gadā, kad pirmoreiz Latvijā tika realizēts visaptverošs pētījums par iedzīvotāju ieradumiem kultūras patēriņā un iedzīvotāju viedokļiem par dažādiem kultūras aspektiem. Pētījums par 2009.gada kultūras patēriņu tapis pēc Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) pasūtījuma. Par pētījuma rezultātiem diskusija aizsākta SAK ideju platformā internetā SAKi.

Salīdzinot rezultātus ar iepriekšējos gados iegūtajiem, novērojams, ka visbūtiskāk pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējā gada laikā vismaz reizi skatījušies LTV raidījumu „100 gr kultūras” (salīdzinot ar 2007.gadu, pieaugums par 7%). Vēl Latvijas iedzīvotāji 2009.gadā vairāk nekā 2007.gadā lasa grāmatas, apmeklē baznīcu un spēlē azartspēles ārpus mājas.

Pārējās kultūras aktivitātēs iesaistīto īpatsvars ir vairāk vai mazāk, bet samazinājies, salīdzinot ar 2007.gadu. Visbūtiskāk – par 9% – samazinājies to cilvēku skaits, kuri apmeklē izklaides, atrakciju parkus, par 7% – to, kuri skatījušies filmas kinoteātros, kā arī to, kuri apmeklējuši teātra izrādes. Par 6% samazinājies to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri vismaz reizi pēdējā gada laikā ir devušies ceļojumā pa Latviju, un to, kuri ir apmeklējuši muzejus. Turpināt lasīšanu “Tapis pētījums par kultūras patēriņu 2009.gadā” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Kultūras institūciju pārstāvji dibinās apvienību

Vadošie Latvijas nacionālās nozīmes kultūras institūciju vadītāji izlēmuši dibināt nacionālo institūciju vadītāju apvienību, lai turpmāk sadarbotos kultūras vērtību izpratnes veicināšanai un akcentēšanai. Apvienība plāno turpmāk aktīvi apmainīties ar informāciju un plānot kopīgus pasākumus kultūras jomas stiprināšanai.

Kultūras ministrs Ints Dālderis ticies ar šīs iniciatīvas pārstāvjiem – vadošo Latvijas nacionālās nozīmes kultūras institūciju vadītājiem Juri Dambi, Evitu Sniedzi, Edgaru Vērpi, Alekseju Naumovu, Imantu Lancmani, Māru Lāci un Andri Vilku, lai apspriestu aktuālos jautājumus.

Kā būtiskākais jautājums tika minēts plānotās prioritātes un finansējums nozarei nākamā gada budžetā. Ņemot vērā šā gada ievērojami samazināto finansējumu, institūciju vadītāji apņēmās aktīvi iesaistīties sarunās par nākamā gada budžeta veidošanu, lai nepieļautu tā samazināšanu nākamgad. Turpināt lasīšanu “Kultūras institūciju pārstāvji dibinās apvienību” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras līdzdalība

Latvijas kultūras projekti aktīvi piesakās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā „Kultūra”

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Kultūra” tika izveidota 2009.gadā, un to administrē Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā. Programma „Kultūra” atbalsta mākslinieku rezidences, ilgtermiņa un īstermiņa sadarbības tīklu izveidi, profesionālu mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti visās mākslas nozarēs. Tās mērķis ir izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei.  Programmu kopīgi finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis.

Kopumā Latvija no līdzdalības Baltijas un Ziemeļvalstu mobilitātes programmā „Kultūra” tās pirmajā darbības gadā ir saņēmusi 243 357 EUR jeb vairāk kā 170 000 LVL. Baltijas valstis piedalās arī šīs programmas finansēšanā, lai gan to ieguldījums ir salīdzinoši neliels – tas veido tikai 5,1% no kopējā programmas budžeta. LR Kultūras ministrija 2009.gadā šajā programmā ir ieguldījusi 16 025 LVL (22 893 EUR), kas ir apmēram 10 reizes mazāk nekā ir bijusi šīs programmas atdeve 2009.gadā Latvijas kultūras projektiem. Turpināt lasīšanu “Latvijas kultūras projekti aktīvi piesakās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā „Kultūra”” →

Culturelab Kultūras infrastruktūra, Radošās industrijas

Latvijā nodibina kino asociāciju konkurētspējīga industrijas piedāvājuma izstrādāšanai

Divas lielākās Latvijas kino studijas – A/S „Rīgas Kinostudija” un SIA „Cinevilla Studio” –, kā arī Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola ir apvienojušās Latvijas Kino ražotāju asociācijā (LKRA), ziņo laikraksts NRA.

LKRA mērķis ir izveidot datu bāzi, kurā tiktu apkopota informācija par biedru materiāli tehnisko bāzi un sniegtajiem pakalpojumiem. Asociācijā būs iespējams iegūt informāciju par tās biedru piedāvājumu, un organizācija koordinēs šo pakalpojumu sniegšanu. Līdztekus LKRA plāno attīstīt arī nozares pakalpojumu eksportu, starptautiskajā tirgū piedāvājot visaptverošo datu bāzi un visplašāko pakalpojumu spektru, kas ir asociācijas biedru rīcībā. Turpināt lasīšanu “Latvijā nodibina kino asociāciju konkurētspējīga industrijas piedāvājuma izstrādāšanai” →