Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika, Radošās industrijas

Autoratlīdzības saņēmējiem paaugstināts nodoklis

Saeimas deputāti Saeimas ārkārtas sēdē atbalstīja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes paaugstināšanu no 23% uz 26%. No 2010.gada 1.janvāra IIN 26% apmērā līdzšinējo 15% vietā būs jāmaksā arī saimnieciskās darbības veicējiem, tostarp autoratlīdzības saņēmējiem. Tas būtiski sadārdzinās kultūras pasākumu rīkošanu un mākslas projektu realizāciju, kā arī potenciāli samazinās ienākumus autoratlīdzības saņēmējiem.

“Culturelab” rakstīja, ka jau 2009.gadā samazinājās atlīdzības apmēri autortiesību turētājiem, kas saņem atlīdzību par viņu darbu publisko patapinājumu bibliotēkās. 2009.gadā autoriem izmaksājamā summa nokrita līdz Ls 128 232 (2008.gadā: Ls 437 286), tātad samazinājās 3.4 reizes. Turpināt lasīšanu “Autoratlīdzības saņēmējiem paaugstināts nodoklis” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Notikumi LV

Konkursa “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” vērtēšanas komisijas ziņojums

LR Kultūras ministrijas mājas lapā izlasāms konkursa “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” (EKG) vērtēšanas komisijas galīgās atlases ziņojums pēc noslēguma sēdes Rīgā 2009. gada 15. septembrī, kad par kandidātpilsētu EKG 2014 statusam triju pilsētu konkurencē tika izvirzīta Rīga.

Ziņojumā teikts, ka “atlases žūrija ir ieinteresēta, lai turpmākajos gados EKG Rīga 2014 programma tiktu izstrādāta detalizēti. Rīgas pilsēta nevar vienkārši piedāvāt jau ierasto ikgadējo kultūras programmu”. Žūrija ir atzinīgi novērtējusi informāciju, ka kultūra ir Rīgas attīstības plāna nozīmīga sastāvdaļa, ziņojumā tiek uzsvērts, ka “žūrija vēlētos monitoringa procesa laikā saņemt oficiālu apliecinājumu tam, ka šis uzstādījums nemainās”.

Lai arī žūrija atzinīgi novērtē Liepājas un Cēsu pilsētu pieteikumus, tomēr atzīmē, ka Cēsu pilsēta ir par mazu, lai spētu nosūtīt spēcīgu kultūras vēstījumu no Latvijas uz Eiropu. Tāpat tā uzskata, ka tik mazā pilsētā kā Cēsis būtu gandrīz neiespējami prezentēt plašu programmu laikā, kad globālās ekonomiskās problēmas negatīvi ietekmē visus budžetus. Liepājas pieteikumā atzīmēta liepājnieku pieeja, ka kultūras aktivitātes un ieguldījumi varētu dot jaunu pielietojumu un iespējas dažām ēkām, kuras kopš militārās bāzes likvidēšanas 1990.gadā stāv tukšas. Tomēr žūrija atzīst, ka “šis process ir sācies, bet pagaidām nelielā apjomā”.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Liepājas simfoniskais orķestris tiks nodots Kultūras ministrijas pārziņā

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 20.novembrī atbalstīts Kultūras ministrijas iesniegtais MK rīkojuma projekts, kas paredz Liepājas simfoniskā orķestra statusa maiņu, Liepājas pašvaldības iestādi „Liepājas simfoniskais orķestris” pārveidojot par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Liepājas simfoniskais orķestris”. Kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja būs Kultūras ministrija.

Kultūras ministrija šobrīd līdzfinansē divu Liepājas pašvaldības profesionālās mākslas kolektīvu – Liepājas simfoniskā orķestra un Liepājas teātra –  darbību. Saistībā ar nepieciešamību būtiski samazināt budžeta finansējumu Kultūras ministrija un Liepājas dome veica sarunas par to, kādā veidā turpmāk Kurzemes reģionā nodrošināt kvalitatīvas profesionālās mākslas pieejamību.

Saskaņā ar Liepājas domes priekšlikumu turpmāk paredzēts Liepājas simfonisko orķestri nodot valsts pārziņā un tā darbību nodrošināt no Kultūras ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, savukārt Liepājas teātri turpmāk finansēt no Liepājas pašvaldības budžeta.

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika

Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs tiek pievienots KM

Turpinot iesāktās reformas Kultūras ministrijas (KM) administratīvo izmaksu samazināšanā, sagatavots projekts apstiprināšanai Ministru kabinetā par Kultūras un radošās industrijas izglītības centra likvidāciju un tā pievienošanu Kultūras ministrijai.

Reformas rezultātā paredzēts no 13 štata vietām saglabāt sešas, atbalsta funkcijas (piemēram, grāmatvedība, juridiskie pakalpojumi) nodrošinot Kultūras ministrijas administratīvā aparāta ietvaros. Likvidācijas rezultātā plānotais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 2010. gadā attiecībā pret 2009.gada valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem ir 136 863 latu apmērā.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika

Nīderlandes pieredze: kultūras karte skolēniem

2008./2009. mācību gadā ieviestā “Kultūras karte” – projekts, kura īstenošanai iztērēti vairāk nekā 11 miljoni eiro un kas katram skolēnam vecumā no 12 līdz 18 gadiem piešķir karti ar 15 eiro kredītu mākslas un kultūras pasākumu apmeklēšanai, – ir palīdzējis skolēniem iepazīties ar mākslu. Pētījums liecina arī, ka kultūra ieņem arvien nozīmīgāku un pastāvīgāku lomu izglītībā. Kultūras karti skolēni varēja izmantot gan individuāliem, gan kolektīviem (kopā ar klasi) kultūras pasākumu apmeklējumiem. Bieži skolas to izmantoja, uzdodot noteiktu uzdevumu, piemēram, uzrakstīt recenziju par redzēto izrādi.

Kultūras karte ir tikai viens no projektiem plašākā kultūrpolitiskā plānā, kas veicina sabiedrības iesaistīšanos kultūras aktivitātēs. Kultūras ministrs Ronalds Plasterks (Ronald Plasterk) 2007.gada memorandā “Kunst van leven” (“Māksla dzīvei”) izvirzīja 10 punktus kultūras līdzdalības vecināšanai. Tostarp – nozīmīgi akcentējot kultūras un mākslas lomu izglītībā, integrācijā un uzmanības lokā izvirzot amatiermāksas aktivitātes. Šajā plānā ietilpa arī kultūras kanona izveide. Turpināt lasīšanu “Nīderlandes pieredze: kultūras karte skolēniem” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras infrastruktūra, Radošās industrijas

Radošo industriju inkubators – Spīķeros vai Andrejsalā?

Lai palīdzētu attīstīties radošajām industrijām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šogad bija izsludinājusi pieteikšanos iepirkuma konkursam radošo industriju inkubatora izveidei Rīgā. Inkubators palīdzētu radošo industriju pārstāvjiem attīstīt biznesu, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības un juridiskajos jautājumos.

Konkursam pieteicās divi pretendenti – Zanes Čulkstenas vadītais  “Radošo industriju inkubators” (RII), kurš savu darbību iecerējis attīstīt Spīķeros, kā arī uzņēmums “Attīstības projektu institūts” (API), kurš šī projekta vajadzībām īrēs telpas Andrejsalā. Abi pretendenti iecerējuši arī sadarboties ar ārvalstu uzņēmumiem, kam ir veiksmīga pieredze radošo uzņēmumu inkubēšanā.  Uzvara konkursā garantē pieeju 1,6 miljonu latu lielajam ES struktūrfondu līdzfinansējumam nākamo piecu gadu laikā.

Lai arī līgums starp LIAA un  “Attīstības projektu institūtu” jau noslēgts, taču konkursā zaudējušās firmas īpašniece ir apņēmības pilna turpināt cīņu. RII īpašniece Zane Čulkstena plāno tiesā apstrīdēt LIAA rīkotā konkursa rezultātus, saskaņā ar kuriem uzņēmums API ieguvis tiesības Rīgā veidot radoša biznesa inkubatoru, – ziņo portāls Delfi.

Jāpiezīmē, ka daļa no kultūras un radošajiem uzņēmumiem, kas vēl nesen darbojās Andrejsalā, tagad apdzīvo Spīķerus. Turpināt lasīšanu “Radošo industriju inkubators – Spīķeros vai Andrejsalā?” →