Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība, Notikumi LV

Kā kultūras joma var pārvarēt krīzi?

Par scenārijiem kultūras jomas nākotnes attīstībā seminārā “Kultūra un krīze – risinājumi” ar nevalstisko kultūras organizāciju pārstāvjiem diskutēja Dr.Dragans Klaičs.

“Vai mēs varam, pieverot acis, iedomāties, kāda būs situācija, piemēram, 2014. gadā? Dragana Klaiča vīzijā kultūrā dominēs mazās formas un tuvplāns, tai būs izteikta sociālā dimensija, tā pārstāvēs kopīgas vērtības un būs interaktīvāka, kā arī paredzams liels samazinājums starptautiskajā sadarbībā, jo tā ir dārga. Nopietni samazinājumi skars arī „lielo, redzamo” kultūru, kultūra vairāk piemērosies pieprasījumam un cilvēku maksātspējai (downscaling), pieaugs kultūras patēriņš digitālajā vidē, bet līdz ar to aktuālāka kļūs arī nepieciešamība pēc saskarsmes mazos formātos.” Seminārā paustās domas un secinājumus apkopojusi Zane Kreicberga. Rezumējums (Word)

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Radošās industrijas

Diskusijas “Vai radošās industrijas glābs Latvijas ekonomiku?” secinājumi

Lai turpmāk veiksmīgi pastāvētu un attīstītos Latvijas radošās industrijas, būtiski ir panākt, lai tās pāraugtu vietējo tirgu un domātu par savu produktu piedāvājumu starptautiskā līmenī, tā secināts diskusijā “Vai radošās industrijas glābs Latvijas ekonomiku?”, ko rīkoja Banku augstskolas (BA) Biznesa un finanšu pētniecības centrs sadarbībā ar Dailes teātri.

Sarunas secinājumus lasiet DesignLatvia mājas lapā.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums, Kultūrpolitika

Pieņem grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā

Pašdarbības kolektīvu vadītāji turpmākos trīs gadus mērķdotācijas atalgojumam no valsts nesaņems. Par to liecina 2009.gada 14.jūnijā Ministru kabinetā izskatītie un 16.jūnijā Saeimā ārkārtas sēdē 2.lasījumā pieņemtie Kultūras ministrijas (KM) iesniegtie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, kas paredz, ka no 2009.gada 1.septembra līdz 2012.gada 31.decembrim netiek piemērots punkts par valsts mērķdotāciju piešķiršanu kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai.

Nemateriālās Kultūras mantojuma valsts aģentūras vadītāja Jura Karlsona
atklātā vēstule.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika, Radošās industrijas

Eiropas kultūras ministri vienojas atbalstīt ieguldījumus kultūrā

2009. gada 12.maijā 27 ES dalībvalstu kultūras ministri tiekoties atbalstīja Eiropas Savienības Padomes secinājumus par kultūru kā radošuma un inovāciju katalizatoru. Dokumentā tiek uzsvērts, ka stratēģiski ieguldījumi kultūrā ir vitāli nozīmīgi, lai Eiropas Savienībā veidotu dinamisku un radošu sabiedrību, kā arī nodrošinātu darbavietas. Ieguldījumi kultūrā veicina radošumu kā dzinējspēku inovācijām, kas nepieciešamas ekonomiska izaugsmei, konkurētspējai un nodarbinātībai Eiropā.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika, Pētījumi, Radošās industrijas

Pētījums: kultūras loma lauku apvidos un mazpilsētās

„Lauku apvidi piedzīvo pārejas periodu. (..) Iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās, grūtības noturēt jauno paaudzi, ierobežotas ekonomiskās un sociālās iespējas, dabas resursu noplicināšanās, vietējo pakalpojumu samazināšanās un dzīves sadārdzināšanās. Tāpat apšaubāma ir lauku sabiedrību nākotne lauksaimniecības jomā.” Tā secina Kanādas Radošo pilsētu sadarbības tīkla mājas lapā www.creativecity.ca publiskotā pētījuma „Attīstot un atjauninot lauku sabiedrības ar mākslas un kultūras palīdzību” autori („Developing and Revitalizing Rural Communities Through Arts and Culture”). Pētījumu izstrādājusi ekspertu komanda, sadarbojoties vairākām organizācijām, un tas aptver Kanādu, Austrāliju, ASV un Eiropu. „Lauku apvidi” definēti kā mazpilsētas un lauku reģioni, kas nošķirti no lielākiem centriem un kuros ir mazāk par 10 000 iedzīvotājiem. Tomēr lielāko daļu secinājumu var attiecināt arī uz Latvijas situāciju. Turpināt lasīšanu “Pētījums: kultūras loma lauku apvidos un mazpilsētās” →

Culturelab Kultūras infrastruktūra, Kultūras mantojums

Inovatīva muzeju pārvaldība

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs par būtiskākajiem muzeja veidošanas stūrakmeņiem izvēlējies divus jautājumus – „kas ir māksla?” un „kas ir muzejs?” jeb „KIM?”. Jaunizveidotajā mājas lapā www.kim.lv var lasīt jaunumus, atrast informāciju par pasākumiem, par pašreiz izmantoto ēku Spīķeros, par nākotnē ceļamo ēku Andrejsalā, kā arī daudzas citas interesantas ziņas.

Sadaļā „Norvēģijas finanšu instruments” var atrast rokasgrāmatu „Inovatīva pārvaldība laikmetīgās mākslas organizācijās”, kurā apkopota no citvalstu laikmetīgās mākslas muzejiem pārņemtā pieredze.