Culturelab Kultūras infrastruktūra, Kultūrpolitika

Valdība piešķīrusi 5,98 milj Ls Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas projektiem

Ministru kabinets akceptējis 39 valstiski nozīmīgu pasākumu rīkošanu saistībā ar Rīgas – Eiropas Kultūras galvaspilsētas (EKG) norisēm. Paredzēts, ka valsts finansējums EKG pasākumiem varētu veidot 5,98 miljonu latu, kas veidotu 35% no kopējā Rīgas kā EKG budžeta. Konkrētais līdzfinansējuma apmērs tiks apstiprināts laikā, kad valdība skatīs nākamā gada valsts budžetu. Minētā summa ir ievērojams atbalsts Latvijas kultūrai, jo ir līdzvērtīga 2,5 gadu Valsts Kultūrkapitāla fonda budžetam (2011.gada KKF budžets – 2,4 milj. Ls).

Ar plānoto projektu sarakstu var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā – projektu īstenotāji ir valsts institūcijas – LNO, Latvijas Koncerti, Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka u.c. Lielākais atbalsts (ap 1 milj. Ls) ir paredzēts līdzfinansējuma nodrošināšanai Pasaules koru olimpiādes norisei Rīgā. 0,5 milj Ls paredzēti Eiropas kino balvas pasniegšanas ceremonijai, 350 tk Ls  Alvja Hermaņa Eiropas teātros iestudēto izrāžu skatei Latvijā, 346 tk Ls pasākumu ciklam “Bahs 2014”, 343 tk Ls Rīgas Mūzikas festivālam, 260 tk Marka Rotko un Vijas Celmiņas izstādei u.c.

Atbalstīto projektu saraksts:
Valsts finansetie Riga 2014 projekti
Valsts finanseto Riga 2014 projektu apraksti

Rīga 2014 biroja mākslinieciskā padome ir atlasījusi 2010.gada rudenī izsludinātājā konkursā iesniegtos projektus, kurus varētu līdzfinansēt Rīgas pilsēta (Word fails ar projektu sarakstu – Rigas pilsetas finanseti projekti EKG 2014). Projekta īstenotāju vidū ir dažādas pasākumu aģentūras un sabiedriskas organizācijas, kuru iesniegtie projekti ir bijuši atbilstoši Rīgas piedāvātās kultūras programmas tematiskajām līnijām.

Augusta vidū Latvijas Pilsoniskā alianse organizēja biroja Rīga 2014 tikšanos ar Rīgas kultūras organizācijām. Biroja vadītāja D.Čivle uzsvēra, ka svētku gatavošanā ir laipni gaidīts iesaistīties ikviens Rīgas iedzīvotājs un organizācija. Mērķi plānots sasniegts, rīkojot seminārus rīkotājorganizācijām; organizējot dažādas darba grupas; rīkojot plašas diskusijas – ideju talkas – Rīgas apkaimēs par kultūrvidi un kultūras notikumiem; plaši iesaistot brīvprātīgos dažādās norisēs. Kultūras biedrību pārstāve savukārt diskusijā norādīja, ka Rīgas domei ir aktīvāk jārisina sadarbības jautājums ar NVO, jo šobrīd novērojams, ka sadarbība ir veiksmīga, ja ir personīga pazīšanās nevis profesionāla, tādēļ izteikts aicinājums RD Kultūras departamentam rīkot regulāras tikšanās ar pilsētas kultūras jomas organizācijām.

Culturelab Kultūras mantojums, Kultūrpolitika, Notikumi LV

Mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma rezolūcija

Jūlija nogalē Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā kopā ar kultūras ministri S.Ēlerti bija pulcējušies mākslas, kultūrpolitikas un kultūras mantojuma darbinieki, lai kopīgi diskutētu un paustu kopīgu nostāju par pamatprincipiem, kas būtu jāievēro, lai mūsdienu māksla, kas respektē un izceļ tradicionālās vērtības, varētu kļūt par atslēgu kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas filozofijas stiprināšanā.

Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki pieņēma rezolūciju, kas kalpo kā aicinājums vietēja un nacionāla līmeņa politikas veidotājiem pievērst lielāku uzmanību mākslas atbalstam kultūrvides veidošanā. Rezolūcijas veidotāji uzsvēruši, ka kvalitatīva kultūrvide ir arī ekonomiska vērtība, un tā dod sabiedrībai ekonomisku labumu ilgtermiņā. Viens no konkrētajiem ieteikumiem ir: sabiedrībai nozīmīgu būvju realizācijā ne mazāk kā viens procents no būvdarbu tāmes paredzams ar objektu saistītu mākslas darbu finansēšanai, mākslinieku procesā iesaistot jau būvprojekta izstrādes laikā, kas atbilst jau pieņemtai praksei ārvalstīs (piem., Lielbritānijā).

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras infrastruktūra, Radošās industrijas

Tabakas fabrikā veidos jauno Rīgas kultūras kvartālu

Kultūras ministrija izsludinājusi ideju konkursu par kultūras un radošā kvartāla attīstību Rīgā, Miera ielā – rajonā, kas pēdējos gados Rīgā dabiski attīstījies kā radošais kvartāliņš, izmitinot radošus birojus un kafejnīcas ar aktīvu kultūras programmu.

Kvartālu ir paredzēts attīstīt kā sabiedrībai pieejamu daudzfunkcionālu un inovatīvu kultūras un radošo industriju pārstāvju mājvietu. Konkursā jāiesniedz idejas gan par kvartāla saturisko piepildījumu un arhitektoniski telpisko vīziju, gan par tā labāko apsaimniekošanas modeli. Paredzētas godalgas no 1000 līdz 3000 latiem.

Kultūras ministres Sarmītes Ēlertes darbā radošo industriju attīstība ir bijusi viena no prioritātēm, kas saskan arī ar Eiropas Savienības plāniem un prioritātēm veicināt radošuma un inovāciju ekonomiku globālās konkurētspējas stiprināšanai, kas savukārt varētu nozīmēt arī ES fondu finansiālos ieguldījumus šai nozarē nākamajā plānošanas periodā pēc 2014.gada.

No dažu citu Rīgas neformālo kultūras centru pārstāvjiem (VEF mākslas centrs) dzirdamas bažas par Tabakas fabrikas kultūras kvartāla dzīvotspēju. Kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis savukārt Tabakas fabriku salīdzina ar Vīnes Museum Quartier un īpaši uzsver topošā centra izglītojošās funkcijas nozīmi. Saulītis pieļauj, ka Tabakas fabrikā varētu izveidot arī Modernās mākslas muzeju.

Konkursa ideju pieteicējiem var ieteikt iepazīties ar 10 rekomendācijām radošas ekonomikas infrastruktūrai, ko izstrādājis Toma Fleminga birojs pēc Lielbritānijas Kultūras, Mediju un Sporta departamenta pasūtījuma. Viens no ieteikumiem ir veidot optimālu balansu starp patēriņu un ražošanu, veidojot tādas vietas, kur kultūra jeb radošo industriju produkti vienlaicīgi varētu tikt gan radīti, gan patērēti.

KM idejas gaida līdz 16.septembrim.

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūras budžets

Kavējas ES fondu finansējuma apguve kultūrai

Līdz jūnija beigām ministrijas ir izlietojušas ceturto daļu no šim gadam plānotajiem budžeta līdzekļiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, informē Finanšu ministrija (FM).

Līdz jūnija beigām budžeta izdevumu plāns ir izpildīts par 92,6%, tādējādi pirmajā pusgadā ministrijas ir apguvušas ~25% no gadam plānotā budžeta finansējuma ES fondu projektiem. Otrajā pusgadā apguve paredzama straujāka, taču ir svarīgi, lai ministrijas izvairītos no administratīvā sloga pēdējos gada mēnešos.

Vislielākās plāna neizpildes bijušas Izglītības un zinātnes ministrijai (6,4 miljonu latu apmērā jeb 14% no pārskata perioda plāna), Satiksmes ministrijai (2,8 miljonu latu apmērā jeb 5,7% no pārskata perioda plāna), Ekonomikas ministrijai (1,3 miljoni latu jeb 9,7% no plāna), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai (1,2 miljoni latu jeb 4,7% no plāna), kā arī Kultūras ministrijai (0,8 miljoni latu jeb 26,8% no pārskata perioda plāna). Turpināt lasīšanu “Kavējas ES fondu finansējuma apguve kultūrai” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūrpolitika

Eiropas kultūras galvaspilsētas Spānijā un Polijā

Starptautiskā žūrija ir izvēlējusies 2016.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas. Sīvā nacionālā konkurencē pie titula tikušas Vroclava Polijā un Donostia-San Sebastián Spānijā.

Vroclavas devīze – Spaces for Beauty -akcentē skaistuma un estētikas nozīmi cilvēku ikdienā, vai nu tā būtu pilsētvide vai virtuālā vide.

Gada zīmīgāko pasākumu vidū ir plānota Teātru olimpiāde; projekts “No more walls” (vairs nekādas sienas) ar Brīvības un protesta dziesmu festivālu, Sociāli Atbildīgās fotogrāfijas festivālu un jaunām apgleznotām sienām Vroclavā; Ginesa rekorda uztādīšana, daudziem ģitāristiem vienlaicīgi spēlējot Džimija Hendriksa dziesmu Hey, Joe; Bezpajumtnieku futbola čempionāts; Intelektuāļu kongress pasaules mieram; Eiropas kino balvas pasiegšanas, Brave pasaules kultūru festivāls un citi mūzikas, kino festivāli. Vroclavā paredzēts atvērt Modernās mākslas muzeju, organizējot mediju mākslas bjennāli. Gada nogalē plānota Pablo Pikaso izstāde kopā ar Kids’ Guernica projekta izstādi – slavenā mākslas darba Guernika interpretācijas bērnu darbos.

San Sebastianas devīze – Enerģijas viļņi saistās ar ideju, ka galvenais pasaules pārmaiņu virzītājspēks ir paši cilvēki, pilsoņu un kopienu kustības. Programmā uzsvars likts uz mierīgu līdzās pastāvēšanu un savstarpēju sadarbību starp dažādām kultūrām. Kultūras gada programmas izveide pilsētas pieteikumā atspoguļota kā kuģa kursa noteikšana, izvēloties atbilstošās vērtības un instrumentus.

Programmā netiek īpaši izcelti kādi mega pasākumi, bet plānotie projekti konsekventi balstās uz iedzīvotāju plašu iesaisti vispārējas labklājības nodrošināšanai, izvirzot publiskai diskusijai un mākslinieku interpretācijai aktuālos sabiedriskos jautājumus – ko nozīmē mūsu videi auto kultūra, ko mēs saprotam ar robežām, kā izprotam viesmīlību, kā mācamies saglabāt Atlantjas okeāna bioloģisko dažādību u.c., īpaši orientējoties uz sociāli atstumto grupu iekļaušanu. Viens no projektiem paredz Eiropas Savienības himnas – Bēthovena Odas priekam interpretāciju un jaunu versiju radīšanu ar plašu jauno mūziķu un komponistu iesaisti.

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras infrastruktūra

Teātru veiksmes un nedienas

 Jūlijā aktuāls ir bijis teātru darbības jautājums. Pēc kultūras ministres vizītes Daugavpilī parādījās ziņas par iespējamo valsts pārziņā esošā Daugavpils teātra maksātnespēju dēļ parādiem 160 tk Ls apmērā. Kultūras ministrija ar risinājumiem sola nākt klajā augustā, bet skatiens tiek vērsts arī pašvaldības virzienā, norādot, ka Liepājas pašvaldība savas pilsētas teātra uzturēšanai dod 16 reizes vairāk naudas nekā Daugavpils.

Neveiksmīgi beidzies arī Teātra Observatorijas gads Rīgas Kongresu namā. Teātra darbība nav bijusi saimnieciski veiksmīga un sakrājies komunālo maksājumu parāds 5 tk Ls apmērā, līdz ar to tiek uzteikts Kongresu nama zāles nomas līgums un teātris neatrodas labākā situācijā kā pirms gada.

Jāsaka, ka teātru finansiālās problēmas nav tikai Latvijas īpatnība. Nesen plašus protestus piedzīvoja Romas senais Teatro Valle (dibināts 1727.g.), teātra darbiniekiem okupējot ēku un izvēršot kampaņu pret iespējamo teātra privatizāciju kultūras finansējuma samazināšanas rezultātā. Šai sakarā ir interesanti palasīt, ko domā par teātra nākotni pēc 25 gadiem Amerikas teātru profesionāļi, ņemot vērā gan resursu, gan auditorijas samazināšanos.

Tomēr ir arī labas ziņas. Liepājā LMT ir finansiāli atbalstījis ieceri izveidot alternatīvu spēles laukumu – “Goda teātri”, lai tiktu radīti gan jauni iestudējumi, gan uz Liepāju būtu iespējams atvest citu neatkarīgo teātru izrādes. Bez tam Latvijas jaunajiem scenogrāfiem ir labi veicies Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē, un profesionālie nevalstiskie teātri vēl līdz 19.augustam var piedalīties un gūt finansiālu atbalstu Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā.