Valsts kontrole: Kultūras ministrijas piešķirto dotāciju process nav caurskatāms

Revidējot Kultūras ministrijas (KM) 2009.gada pārskatu, Valsts kontrole (VK) ir konstatējusi neatbilstības dotāciju izlietojumā un informācijas sniegšanā par ilgtermiņa ieguldījumu, apgrozāmo līdzekļu, atalgojumu, ieņēmumu un pakalpojumu izdevumu uzskaiti.

Atvēlot finansējumu projektiem, KM nav veikusi izvērtējumu saskaņā ar izstrādātiem skaidriem un vienotiem kritērijiem. VK atklāja, ka vismaz Ls 15 000 piešķirti, nerīkojot konkursu, bet vismaz Ls 39 900 bez izvērtējuma, vai atbalstāmais pasākums atbilst apakšprogrammas uzdevumiem, kultūrpolitikas prioritātēm, un vai tas ir lietderīgs, aktuāls un nozīmīgs. Tāpat vismaz Ls 123 385 piešķirti, nenosakot, kāds ir sasniedzamais rezultāts, un Ls 245 868 piešķirti saņēmējiem, ar kuriem nav noslēgti līgumi par valsts deleģētu kultūras funkciju veikšanu.

Samazināta finansējuma apstākļos vismaz Ls 84 000 ir piešķirti KM kapitālsabiedrībām kā papildu līdzekļi pasākumu īstenošanai, lai arī tie saņem dotāciju no citas valsts budžeta programmas.

No līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem piešķirtie papildu līdzekļi Latvijas Nacionālajai bibliotēkai Ls 58 333 apmērā un VSIA „Latvijas Nacionālā operai” – Ls 500 000 apmērā neatbilst līdzekļu piešķiršanas mērķim, jo tie bija iepriekš plānojami. Turpināt lasīšanu “Valsts kontrole: Kultūras ministrijas piešķirto dotāciju process nav caurskatāms”

Muzeju nakts pulcē interesentus un jaunus sadarbības partnerus

Jauni Muzeju nakts akcijas dalībnieki transformē pasākumu, rada tam jaunas tradīcijas. Šogad Muzeju nakts pasākumiem durvis vēra 112 muzeji un daudzas sabiedriskas iestādes, piemēram, Saeima un Latvijas Banka, augstskolas, teātri un grāmatnīcas.

“Muzeju nakts” pasākumus šogad apmeklējuši vairāk nekā 250 000 cilvēku, kas ir nedaudz mazāk nekā pērn, kad uz muzejiem devās ap 270 000 cilvēku. Tiesa gan, šajā kopējā apmeklētāju skaitā nav iekļauti dati par Saeimas nama, Rīgas pils un citu objektu – ne-muzeju, apmeklējumu. Turpināt lasīšanu “Muzeju nakts pulcē interesentus un jaunus sadarbības partnerus”

Rīga apstiprināta Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 2014. gadā

2010.gada 10. maijā Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padome apstiprināja Rīgu par 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam 2014.gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētu paralēli kļūs divas pilsētas – Rīga (www.riga2014.org) un Ūmeo (Zviedrijā; http://www.umea2014.se).

2010.gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas ir Pēča (Ungārijā), Esene (Vācijā) un Stambula (Turcijā), 2011.gadā – Tallina (Igaunijā) un Turku (Somijā), 2012.gadā Maribora (Slovēnijā) un Gimaraiša (Portugālē), 2013.gadā Košice (Slovākijā) un Marseļa (Francijā).

Pagājušā gadā Latvijā kinoteātrus apmeklēja retāk

Laikraksts NRA publicējis Eiropas Audiovizuālās observatorijas jaunākos datus par kinoteātru ieņēmumiem un pārdoto biļešu skaitu Eiropā 2009.gadā. Tie liecina, ka kinoteātru ieņēmumi par pārdoto biļešu skaitu Eiropā 2009. gadā sasnieguši rekordu. 2009. gadā Eiropas kinoteātru ieņēmumi pieauguši par 12%, salīdzinot ar 2008. gadu, sasniedzot 6,27 miljardus eiro. Šo rekordu sasniegt palīdzējis pieaugošais pārdoto biļešu skaits – tas pieaudzis par 6% līdz 981,1 miljonam biļešu.

Kases ieņēmumi pieauguši 21 no 23 apskatītajām valstīm. Vienīgās valstis, kur kases ieņēmumi ir mazinājušies, ir Latvija un Īrija. Latvijas kinoteātru ieņēmumi 2009. gadā samazinājušies par 15,7%, no 9,8 līdz 8,3 miljoniem eiro. Pārdoto biļešu skaits – par 17,4% no 2,4 līdz 1,9 miljoniem.

RAPLM apšauba 200 000 latu vērto Ikšķiles kultūras nama projektu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), izvērtējot Ikšķiles novada domes rīcību kultūras nama tehniskā projekta izstrādē, kas izmaksājusi 237 220 latus, secinājusi, ka atbilstoši novada teritorijas plānojumam pašvaldībai nebija un nav tiesiska pamata realizēt šo projektu, informē portāls „Delfi”.

Novada pašvaldība 2007.gada sākumā noslēdza līgumu par Ikšķiles novada kultūras nama būvobjekta tehniskā projekta izstrādi bez spēkā esoša detālplānojuma, kā arī netika ievērots Būvniecības likums, kas paredz, ka būvēt drīkst, ja tas tiek veikts saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem. Ministrija, izvērtējot radušos situāciju, uzskata, ka finanšu līdzekļi vairāk nekā 200 000 latu apmērā ir izlietoti būvprojektam, kurš nav izstrādāts atbilstoši detālplānojumam. Turpināt lasīšanu “RAPLM apšauba 200 000 latu vērto Ikšķiles kultūras nama projektu”

Stratēģija par Eiropas kultūras un radošajām industrijām

Eiropas Komisija ir izstrādājusi Eiropas kultūras un radošo industriju stratēģiju „Atraisīt kultūras un radošo industriju potenciālu”. Apjomīgais dokuments apskata radošo industriju attīstības faktorus un kontekstus. Tas ir pieejams elektroniski angļu, vācu un franču valodās, un gan indivīdi, gan organizācijas ir aicināti komentēt šo dokumentu.