Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Notikumi LV

Nākotnes Pilsētas spēles informatīvā diena 7.maijā Rīgā, Spīķeros

Šī gada 7.maijā plkst. 10:00 Rīgā, Spīķeros, „kim?” telpās (Maskavas iela 12/1, 3.stāvā) notiks informatīvā diena par Britu padomes iniciatīvu “Nākotnes pilsētas spēle”.

“Nākotnes pilsētas spēle” ir Britu padomes un pilsētplānošanas jomā atzītu Lielbritānijas organizāciju izstrādāta metodoloģija – situācijas analīzes un ideju radīšanas metode, kas veiksmīgi tiek īstenota dažādās pasaules valstīs un kopš 2009.gada – arī vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Jūrmalā un Ventspilī.

Pasākumā tiek aicināti piedalīties potenciālie pretendenti uz tiesībām izmantot spēles metodoloģiju un ekspertus Latvijā – pašvaldības, nevalstiskas organizācijas, kuru darbība vērsta uz dzīves kvalitātes uzlabošanu savā dzīves vietā, kā arī neformālu iedzīvotāju grupu pārstāvji, kuru iniciatīvu mērķis ir risināt konkrētus izaicinājumus pilsētvidē, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos, vides un kultūras aspektus.
Turpināt lasīšanu “Nākotnes Pilsētas spēles informatīvā diena 7.maijā Rīgā, Spīķeros” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Radošās industrijas

Rīgas Dome atbalsta ārzemju filmu uzņemšanu Rīgā

Rīgas pašvaldība konkursa kārtībā ir izraudzījusies trīs ārzemju spēlfilmas, kuras finansiāli atbalstīs, pretī saņemot to epizožu uzņemšanu Rīgā, informē laikraksts “Diena”.

Rīgas dome sadarbībā ar Nacionālo kino centru izveidojusi programmu Rīgas filmu fonds, kura mērķis ir veicināt ārvalstu filmu uzņemšanu Rīgā. Rīgas dome atmaksās 7-15% no ārzemju filmu uzņemšanas laikā iztērētās naudas Rīgā, atkarībā no tā, cik daudz Rīga tiks atspoguļota kā filmas norises un uzņemšanas vieta. Tāpat tiks ņemts vērā tas, vai filmēšanas procesā tiks nodarbināti Latvijas aktieri un pakalpojumu sniegšanai piesaistīti Rīgas uzņēmumi.

Fondam izmantota tikai pašvaldības nauda, Nacionālais kino centrs piedalās ar kompetenci, informācijas kanāliem, iekšējiem resursiem. Turpināt lasīšanu “Rīgas Dome atbalsta ārzemju filmu uzņemšanu Rīgā” →

Culturelab Kultūras mantojums, Notikumi LV

Latvijas pārstāvis iecelts augstā amatā ANO specializētajā aģentūrā

Latvijas Republikas vēstnieks Francijā un Latvijas pastāvīgais pārstāvis UNESCO Jānis Kārkliņš apstiprināts par UNESCO ģenerāldirektores vietnieku komunikāciju un informācijas jautājumos – par to liecina UNESCO ģenerāldirektores Irinas Bokovas publiskotā informācija par organizācijas jauno augstāko amatpersonu sarakstu. Jāņa Kārkliņa pienākumu loks skars UNESCO darbības sektoru, kas Latvijā vislabāk ir atpazīstams ar bibliotēku un arhīvu pārvaldības jautājumiem, dokumentārā mantojuma saglabāšanas jautājumiem un informācijas sabiedrības jautājumu aktualizēšanu.

Šī ir pirmā reize, kad Latvijas pārstāvis iecelts tik augstā amatā ANO specializētajā aģentūrā. Jānis Kārkliņš starptautiski jau ir labi zināms un novērtēts diplomāts un informācijas jautājumu speciālists, pateicoties viņa līdzšinējai darbībai UNESCO un citās ANO sistēmas organizācijās. Turpināt lasīšanu “Latvijas pārstāvis iecelts augstā amatā ANO specializētajā aģentūrā” →

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūra un krīze, Radošās industrijas

Teātru un koncertorganizāciju saņemtie ziedojumi 2009.gadā

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatus var valsts kultūrkapitālsabiedrību saņemtajiem un izlietotajiem ziedojumiem 2009.gadā. Pēc sniegtajiem datiem var gūt ieskatu, cik veiksmīgi krīzes gadā ziedojumus ir piesaistījuši teātri un koncertorganizācijas.

Mūzikas jomas organizācijām, kā arī daļai no teātriem ar ziedojumu piesaisti nav veicies, nelielas ziedojuma summas piesaistījis Daugavpils teātris (400 latus) un Jaunais Rīgas teātris (3288 latus). Nedaudz veiksmīgāks šajā jomā bijis viens no lielajiem Rīgas teātriem – Dailes teātris (18 580 lati). Savukārt krīzes apstākļiem ievērojamus līdzekļus izdevies piesaistīt Latvijas Nacionālajam teātrim (104 644 lati) un Latvijas Nacionālajai operai (203 096 lati).

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika, Pētījumi

Piedāvājums mainīt kultūras finansēšanas kārtību Lielbritānijā

Lielbritānijas brīvā tirgus un sociālo politiku analīzes institūts „The Adam Smith Institute” un autors Deivids Roklifs (David Rawcliffe) veikuši kritisku un interesantu analīzi par Anglijas Mākslas padomes (Arts Council England) pašreizējo kārtību finansējuma sadalē mākslai un kultūrai. Sistēma, kas vismaz 76% no finansējuma sadala kā tiešas dotācijas producentiem un kultūras institūcijām, autoraprāt ir neefektīva. Lai arī apšaubāms ir autora piedāvātais jauninājums: finansējumu dalīt nevis institūcijām, bet kā kuponus iedzīvotājiem, kas varētu izvēlēties, kur, kad un kādu mākslu baudīt, tomēr problēmu analīze norāda uz vairākām būtiskām problēmām, kas raksturīgas arī citām (tostarp Latvijai) valstīm, sadalot publisko finansējumu kultūras jomā.

Viena no galvenajām problēmām ir lielās birokrātijas izmaksas, centralizēti piešķirot finansējumu. Anglijas Mākslas padomes gadījumā no katras mākslai piešķirtās mārciņas birokrātijas izdevumiem tiek tērēta viena desmitā daļa. Otra autora uzrādītā problēma – ģeogrāfiski nevienlīdzīgi pieejamā kultūra. Proti, pārrēķinot piešķirto finansējumu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, Londonas iedzīvotāji saņem 24 mārciņas uz vienu iedzīvotāju, savukārt citviet valstī – mazāk par 2 mārciņām. Turpināt lasīšanu “Piedāvājums mainīt kultūras finansēšanas kārtību Lielbritānijā” →

Culturelab Autortiesības, Kultūra un ekonomika, Pētījumi, Radošās industrijas

Cik pelna rakstnieki Francijā?

Franču literārais žurnāls „Lire” publicējis rakstu, kas uzskatāmi analizē, cik pelna grāmatu autori, cik izdevēji un izplatītāji.

Piemēram, par grāmatu, ko veikalā var nopirkt par 20 eiro, autors saņem no 1,60 līdz 2,40 eiro, savukārt grāmatnīca un izplatītāji kopā saņem vairāk par pusi no grāmatas cenas (attiecīgi 6,60 un 4,40 eiro). Izdevējam tiek no 3,40 līdz 5 eiro, tipogrāfijai 2 eiro, bet valstij 1,10 eiro. Papildus šiem ieņēmumiem autori no izdevēja saņem honorāru, kas svārstās no 800 eiro (rakstniekam iesācējam) līdz honorāram 30 000 eiro apmērā. Populāro autoru honorāri rakstāmi, pievienojot vismaz vienu nulli.