Kā vēsta portāls “Delfi”, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis ir vienojušies par sadarbību radošo industriju nozares politikas veidošanā.
Kultūras ministre uzsvērusi, ka reģionālās politikas kontekstā kultūra jāskata kā viens no attīstības dzinējspēkiem un tās infrastruktūra ir efektīvi jāizmanto. Interesanti, ka diskusijā par valsts vienas pieturas aģentūras veidošanu publisko pakalpojumu sneigšanai kā nozīmīgs elements tiek minēts valsts bibliotēku tīkls. Ministri vienojušies, ka nākotnē būtu jādomā par radošo industriju atbalsta centru izveidi reģionos. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība pēc konceptuāla redzējuma kultūras tūrisma attīstībā, iesaistot pašvaldības un iedzīvotājus kultūras mantojuma un nemateriālā kultūras tūrisma piedāvājuma izvēršanā reģionos.
Samazinās budžeta vietu skaitu kultūrizglītības jomā
Valdība, vienojoties par budžeta konsolidācijas pasākumiem, nolēma samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās dublējas studiju programmas. Sākotnēji bija paredzēts, ka augstskolās ar dublējošam programmām finansējumu samazinās, ietaupot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā 600 tūkstošus latu un Kultūras ministrijas (KM) budžetā – 400 tūkstošus latu. Vēlāk Finanšu ministrija precizēja, ka šī gada atlikušajiem sešiem mēnešiem fiskālā ietekme IZM budžetā būs 194 tūkstoši latu, bet KM budžetā – 132 tūkstoši latu. Kultūras ministrijas pārziņā ir trīs mākslas augstskolas – Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Mūzikas akadēmija.
Valdības lēmums ir pretrunā ar izglītības un valsts nākotnei būtiskiem dokumentiem – pasākumu plānu par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē un valdības deklarāciju, kurā paredzēts, ka 2011. un 2012.gada valsts budžetā finansējums nebūs mazāks nekā 2010.gadā, bet no 2013.gada līdz 2015.gadam to plānots palielināt, sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai attiecīgi 1,2% un kopējo finansējumu zinātnei 1,5% no iekšzemes kopprodukta.
Tāpat arī nav skaidrs, kādi ir kritēriji, lai lēmumā minētais samazinājuma iemesls – “samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas” tiktu attiecināms uz programmām, kuras realizē dažādas mākslas studiju nozares, rakstīts Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas paziņojumā presei.
Resursi
Kultūras ministrija, 25.02.2011. Kultūras ministre: finanšu līdzekļu samazinājums augstākajā izglītībā nedrīkst būt mehānisks
28.02.2011. pl.9.30 – studentu organizētā mākslas akcija “Kultūras pastaiga 2”
Top jaunas skatuves
Ne tikai Rīgā ir pavirzījies uz priekšu jautājums par akustiskās koncertzāles nepieciešamību kvalitatīvu koncertu norisei. Tuvojoties 2014.gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, ir pieņemts lēmums rekonstruēt Rīgas Kongresu namu, izbūvējot mūsdienīgu koncertzāli 1,5 tk skatītājiem. Zāles pārvērtības kūrēt uzņēmies pats maestro Raimonds Pauls.
Rēzeknē koncertzāles jeb Austrumlatvijas daudzfunkcionālais centra būvniecība ar 1000 sēdvietām ir jau uzsākta. Rēzeknes pašvaldības dibinātās koncertzāles pārvaldības organizācijas SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” nule kā apstiprinātā valdes priekšsēdētāja Diāna Zirniņa pirmos koncertus plāno jau 2012.gadā, kad jaunceltni paredzēts atvērt apmeklētājiem.
Cēsu koncertzālei jeb Vidzemes mūzikas un kultūras centram nupat kā izvēlēts būvnieks – SIA “Arčers” (veic arī Rēzeknes koncertzāles būvniecību). Pirmie koncerti plānoti 2013.gada rudenī.
Liepājā “Lielā dzintara” ieceres samazinātas, tomēr darbi lēnām tiek virzīti uz priekšu par spīti Liepājas domes deputātu nevienprātībai par koncertzāles būvniecības nepieciešamību. Arī Ventspils koncertzāles ideja nav nolikta plauktā, mērs šo ideju pagājušā gada nogalē prezentējis Kultūras ministrijai. Cēsīs, Liepājā un Ventspilī jaunajās ēkās ir plānots izvietot arī mūzikas skolas, mūsdienīgojot mūzikas izglītības apguves iespējas.
Jāsaka, ka visi reģionālie projekti tiek virzīti un jaunie kultūras pasākumu centri būvēti ar ES struktūrfondu atbalstu, ieguldot miljonus kultūras infrastruktūrā reģionos. Kā skatītātājus mūs tas priecē – beidzot varēsim baudīt kultūru skaistās, atbilstošās ēkās. Topošajiem un strādājošiem mūziķiem būs labāki izglītības un darba apstākļi. Savukārt kultūras plānotājiem gan ministrijā, gan reģionos jārisina sarežģītais uzdevums, kā nodrošināt augsti kvalitatīvus pasākumus latviešu un ārzemju mākslinieku izpildījumā par pieejamu cenu iedzīvotājiem reģionos, kuru skaits un, bieži, arī ienākumi diemžēl arvien samazinās.
Kopumā apmeklējums muzejiem, teātriem un kino pieauga līdz 2008.gadam, savukārt 2009.gadā vērojams apmeklējuma kritums visās minētajās nozarēs (avots: Latvijas Statistika). Muzejus 2009.gadā apmeklēja 2177 tūkst. (2008.g.: 2556 tūkst.), teātrus – 786 tūkst. (2008.g.: 807 tūkst.), kino – 1944 tūkst. (2008.g.: 2320 tūkst.)
Toties apmeklētāju pieplūdumu 2009.gadā novēroja publiskajās bibliotēkas (no 420 tūkst. 2008.gadā līdz 452 tūkst. 2009.gadā). Arī saskaņā ar kultūras patēriņa pētījuma datiem par 2009.gadu, iedzīvotāju interese pieaugusi par tādām kultūras norisēm, kas neprasa finansiālus ieguldījumus. 2009.gadā LTV raidījuma “100g kultūras” skatītāju skaits pieaudzis par 7%, salīdzinot ar 2007.gadu, pieaudzis arī baznīcas apmeklētāju skaits (par 3% salīdzinot ar 2007.gadu) un par 2% (salīdzinot 2009. un 2007.gadu) pieaudzis to cilvēku skaits, kas lasa grāmatas.
Tāpat arī pētījums “DnB NORD Latvijas barometrs” apstiprina šo kultūras patēriņa tendenci – 74% respondentu izvēlas skatīties TV, savukārt 41% aptaujāto meklē iespējas apmeklēt kultūras pasākumus bez maksas.
Rīgas dome un Kultūras ministrija diskutē par atbildības jomām
Pēdējās nedēļas laikā publiskajā telpā ir raisījušās vairākas diskusijas starp kultūras ministri Sarmīti Ēlerti un Rīgas mēru Nilu Ušakovu.
Vispirms pretrunīgi viedokļi izskanēja par nepieciešamo finansiālo atbalstu VEF kultūras pils un kultūras nama “Ziemļblāzma” rekonstrukcijai. Pašvaldība bija iesniegusi Kultūras ministrijā (KM) projektu, pretendējot uz ES fondu finansējumu, tomēr finansējumu nepiešķīra. Kultūras ministre norāda, ka projekta pieteikums bija sagatavots tā, ka tam nebija iespējams kvalificēties konkursam. Abi projekti ir noraidīti viena un tā paša iemesla dēļ, proti, nav izpildīta prasība iesniegt spēkā esošu kultūras nama darbības stratēģiju vismaz pieciem turpmākajiem gadiem pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. Savukārt Rīgas mērs uzskata, ka Kultūras ministrijas lēmums neatbalstīt Rīgas Domes (RD) iniciēto VEF kultūras pils un kultūras nama “Ziemeļblāzma” rekonstrukciju bija politisks lēmums, jo valdība un RD viena otrai atrodas opozīcijā.
“Ziemeļblāzmas” projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni latu, un RD no 2011. gada budžeta projektam ir piešķīrusi 2,8 miljonus latu. Nauda projektam no pašvaldības budžeta tiks veltīta arī nākamos gadus un projekts tiks īstenots ar vai bez KM līdzdalības, uzsver N. Ušakovs.
Otrs domstarpību cēlonis bija atalgojums mūzikas un mākslas skolu pedagogiem skolās, kas ir pašvaldības pārziņā. Lai arī citās Eiropas valstīs kultūrizglītības skolas tiek uzskatītas par interešu izglītību, kas pamatā būtu pašvaldības un vecāku kompetencē, tomēr Latvijā, turpinot iepriekšējo gadu tradīcijas, lielu atbildības slogu uzņemas Kultūras ministrija – tās pārraudzībā joprojām ir liels skaits kultūrizglītības skolu, turklāt papildus tiek finansēts arī pedagogu atalgojums pašvaldību skolās. Tā kā KM ir uzsākusi reformas, kas šo jomu mēģina sakārtot, arī pašvaldību mērķdotācijas pedagogu atalgojumam ir piešķirtas saskaņā ar reformu plānu.
Kopumā Kultūras ministrijas dotācijas pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai pēdējos gados ir būtiski samazinātas – 2011.gadā par apmēram 50%, salīdzinot ar 2008.gadu.
Rīgas Dome pārmet, ka Kultūras ministrija, iejaucoties mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojuma sadalē, spiedusi pašvaldību pārkāpt Izglītības likumu, kurā noteikta pašvaldības dibināto izglītības iestāžu un tās vadītāju kompetence. Kultūras ministrija pārmetumus noraida. Turpināt lasīšanu “Rīgas dome un Kultūras ministrija diskutē par atbildības jomām”
Valsts teātriem un koncertorganizācijām palielina finansējumu
Teātru nozare aizvadītajos divos gados piedzīvoja būtisku finansējuma kritumu. Finansējuma samazinājums teātru darbībai 2010.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija 55%. Dotācijas apjomu saskaņā ar Kultūras ministrijas apstiprināto kārtību ietekmē teātru iepriekšējā gada rezultatīvie rādītāji, kas kopumā esot uzlabojušies – audzis izrāžu skaits, skatītāju skaits, jauniestudējumu skaits un to kvalitāte. Visiem teātriem 2011.gadā finansējums nedaudz tiks palielināts.
Savukārt mūzikas nozarē finansējuma kritums 2010.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija 43%. 2011.gadā lielākajai daļai mūziķu kolektīvu valsts finansējums nemainās, Liepājas Simfoniskajam orķestrim – palielinās.
Lielākais valsts atbalsta pieaugums šogad sagaidāms Dailes teātrī – no 636 628 latiem pērn līdz 788 351 latiem šogad. Savukārt lielākais valsts līdzekļu apjoms šogad tiks Nacionālajam teātrim, atbalsts kuram palielināsies no 732 880 latiem pērn līdz 805 902 latiem šogad.
Jaunais Rīgas teātris, kas pērn no valsts saņēma 499 595 latus, šogad saņems 563 700 latu, atbalsts Valmieras Drāmas teātrim audzis no 420 106 latiem pērn līdz 450 586 latiem šogad, Latvijas Leļļu teātrim – no 387 777 latiem pērn līdz 400 939 latiem šogad, bet Rīgas Krievu teātrim – no 313 751 lata pērn līdz 377 490 latiem šogad.
Vismazāko valsts atbalstu arī nākamgad saņems Daugavpils teātris, kas pērn no valsts budžeta saņēma 198 507 latu dotāciju, bet šogad tā būs 252 276 lati. Latvijā vēl darbojas Liepājas teātris, kuru uztur pašvaldība.
Vienlaikus Kultūras ministrija ir pieprasījusi palielināt viesizrāžu skaitu, lai teātra māksla būtu pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem. Nacionālajam un Dailes teātrim šogad klāt nāks pa vienai viesizrādei, Daugavpils teātrim – divas, savukārt Jaunajam Rīgas teātrim jāsniedz papildus četras viesizrādes, Latvijas Leļļu teātrim – sešas, Rīgas Krievu teātrim – desmit. Tikai Valmieras Drāmas teātrim KM pieprasīto viesizrāžu skaits ir par četrām mazāks nekā šogad – 24 viesizrāžu vietā 20.
2010.gads apliecinājis kritisku finansiālo stāvokli Daugavpils teātrī, savukārt citur teātru personāls strādājis ar pārslodzi, lai nodrošinātu maksimāli iespējamo izrāžu skaitu, skatītāju pieplūdumu un attiecīgi arī ieņēmumus, ar kuriem kompensēt dotācijas samazinājumu, norāda ministrija.
Finansējuma samazinājums iepriekšējos gados īpaši smagi skāra divus mūzikas kolektīvus – “Latvijas Koncertu” pārziņā esošo orķestri “Sinfonietta Rīga”, kuram 2010.gadā bija jāstrādā teju bez pūšamajiem instrumentiem, savukārt Liepājas Simfoniskajam orķestrim – ar kritiski minimālu mūziķu sastāvu.
Šogad finansējums, salīdzinot ar 2010.gadu, ir palielināts Liepājas Simfoniskajam orķestrim no 613 767 latiem pērn līdz 693 767 latiem šogad. Turpināt lasīšanu “Valsts teātriem un koncertorganizācijām palielina finansējumu”
Latvijas pieteicēji saņem atbalstu no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Kultūra”
Kopš 2009. gada Latvija līdz ar citām Baltijas valstīm ir kļuvusi par pilntiesīgu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Kultūra” dalībvalsti. Programmu kopīgi finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Programma darbojas no 2009. līdz 2011. gadam, un to administrē Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā.
2010. gadā Latvijas puse programmā iemaksāja 17 790 LVL, savukārt Latvijas projekti tika atbalstīti par gandrīz 10 reizes lielāku summu – par 169 092 LVL (jeb 241 560 EUR).
2010. gadā Latvijas pieteicēji ir saņēmuši atbalstu 24 stipendijām radošajiem braucieniem par kopējo summu 35 500 EUR, rezidenču atbalsta programmā atbalstu saņēma Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māja (6500 EUR), īstermiņa sadarbības tīklu programmā atbalstīti pieci Latvijas projekti, kā arī vēl četri iesniedzēji līdzdarbojas citu iesniegtajos projektos (kopējais atbalsts 59 560 EUR), kā arī viens projekts, ko iesniedza Latvijas Jaunā teātra institūts, ir saņēmis finansējumu ilgtermiņa sadarbības tīklu programmā (140 000 EUR).
Turklāt Latvijas mākslas un kultūras organizācijas bija iesniegušas pieteikumus arī Mākslas un kultūras programmai, kurā Baltijas valstis nepiedalās ar līdzfinansējumu, un šīs programmas ietvaros tikuši atbalstīti vēl četri projekti no Latvijas par kopējo summu 53 252 EUR.
CultureLab 