Progress ES fondu apguvē?

Gan Finanšu ministrija (FM), gan Kultūras ministrija (KM) sniedz pretrunīgus secinājumus par progresu ES fondu apguvē. No vienas puses FM ziņo, ka līdz augusta beigām ES fondu projektu līgumi noslēgti par 58% no ES fondu 2007.-2013. gada kopējā piešķīruma, kas vērtējams pozitīvi, jo līgumi noslēgti par 702 miljoniem latu (jeb 60 %) vairāk nekā sākotnēji tika plānots uz 2010. gada beigām. Tāpat arī KM informē, ka notiek aktīva atbalstīto individuālo projektu īstenošana KM pārziņā esošās prioritātes „Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” ietvaros.

No otras puses Finanšu ministrija ir neapmierināta ar nozaru ministriju lēno 2010. gada fondu apguves mērķu izpildi. Ņemot vērā šī brīža ekonomisko situāciju un tādējādi uzstādītos ES fondu ambiciozos mērķus 2010. gadā, apguve joprojām nav uzskatāma par labu. Tā piemēram, šī gada astoņu mēnešu ministriju plāns izpildīts par 60%, gada plāns par 29%. Vissliktāk ar astoņu mēnešu plāna izpildi veicies Kultūras ministrijai (0% mērķa izpilde). KM ES fondu kavējumā savu vainu nesaredz – kavētāji esot Cēsu, Rēzeknes un Liepājas pašvaldības, kurām ministrija apstiprinājusi daudzfunkcionālu kultūras centru būvniecību, taču kavējas lielo projektu iepirkumi, žurnālam “Ir” skaidro KM pārstāve Dace Vizule. Kultūras ministrijai iedalītie un šogad neizlietotie trīs miljoni latu tiks pārdalīti citām ministrijām.

Rēzeknē sāks būvēt daudzfunkcionālo koncertzāli

Šogad tiks uzsākta Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra būvniecība Rēzeknē, piesaistot Eiropas Savienības fondu un valsts līdzfinansējumu. Būvniecības darbus par 10,5 miljoniem latu veiks konkursa kārtībā izraudzītais uzņēmums “Aračers”, raksta “Rezekne.lv”.

Jaunajā objektā, ko plānots pabeigt 2012.gadā, telpas paredzētas ne tikai koncertiem, bet arī kino demonstrēšanai, laulību ceremonijām. Te būs telpas pūšamo instrumentu orķestrim „Rēzekne”, kura darbam pašvaldība pašlaik īrē telpas „Ziemeļblāzmā”, būs telpas arī tautas mākslas kolektīvu darbam un mēģinājumiem, kā arī Dzimtsarakstu nodaļa beidzot atradīsies mūsdienīgās un piemērotās telpās. Un ļoti svarīgi ir tas, ka pilsētā būs akustiskā koncertzāle. Šāda objekta nepieciešamību Rēzeknē apliecinājuši vairāki kultūras pasākumi (Krievijas kolektīvu koncerts „Pareizticīgo balsis Latvijā”, Baroka mūzikas dienas, džeza koncerts u.c.), kas bija ļoti labi apmeklēti, tomēr norisinājās ne visai piemērotās telpās. Līdz ar daudzfunkcionālā centra izbūvi pilsētā varēs rīkot dažādus kultūras pasākumus.

Pētījums: jo tālāk no Rīgas, jo zemāki attīstības rādītāji

Ikgadējā pētījumā “Reģionu attīstība Latvijā 2009”, ko ir publicējusi Valsts Reģionālās attīstības aģentūra, publiskoti dati gan par atsevišķām pašvaldībām, gan savstarpēji salīdzināti plānošanas reģioni, balstoties uz demogrāfiskajiem un sociālekonomiskajiem pamatrādītājiem. Interesanta ir nodaļa, kurā pašvaldības grupētas atbilstoši dažādām kvalitatīva rakstura pazīmēm, kas saistītas ar apdzīvojumu, sasniedzamību un novietojumu.

Ar ekonomiku saistītie rādītāji (iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, bezdarba līmenis, individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits) izteikti labāki ir republikas pilsētu grupā, savukārt rādītāji, kas zināmā mērā raksturo dzīves vides pievilcīgumu (iedzīvotāju skaita pieaugums, demogrāfiskā slodze), labāki ir lauku novados, no kuriem daudzi ir piepilsētu novadi, to skaitā Pierīgas novadi.

Kopumā labvēlīgāki rādītāji ir piepilsētu novadiem, norādot uz lielo pilsētu ietekmi plašākas teritorijas attīstībā. Lielo pilsētu tuvumā dzīvojošajiem iedzīvotājiem ir labākas un daudzveidīgākas iespējas izvēlēties darbu, mācības un pavadīt brīvo laiku. Dati liecina par izteikti pozitīvo Rīgas ietekmi uz apkārtējo teritoriju attīstību. Un otrādi – vērojama noteikta kopsakarība starp attālumu no Rīgas un teritorijas attīstības līmeni – jo tālāk no Rīgas, jo zemāki attīstības rādītāji, īpaši tas attiecas uz pierobežas teritorijām.

Diskusijas par kultūras nozares attīstību

Kultūras organizācijas septembrī rīkos vairākas diskusijas par kultūras nozares attīstību tuvākajā nākotnē. 2010.gada 17.septembrī plkst.15 Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē notiks biedrības “Laiks kultūrai” atklātā valdes sēde diskusija “Kāds būs Latvijas kultūras modelis 2011.gadā”. Diskusijā piedalīsies biedrības „Laiks kultūrai” valdes locekļi, kā arī aicināti piedalīties politiskās partijas un vēlēšanu apvienības, funkciju audita darba grupas locekļi Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Valsts Kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji, kā arī dažādu kultūras nozaru pārstāvji. Diskusiju vadīs žurnālists Dmitrijs Petrenko.

Savukārt 23. septembrī Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) no plkst. 11.00 līdz 15.00 Rīgas Latviešu biedrībā rīko lielāko partiju apvienību debates par kultūras nozari. Debatēs aicināti piedalīties  partiju kultūras ministru kandidāti un citi pārstāvji.

Lai labāk sagatavotos šai diskusijai, Latvijas Radošo savienību padome sadarbībā ar lielākajām kultūras sektora nevalstiskajām organizācijām un nozares ekspertiem ir izveidojusi anketu, kur iekļauti 20 kultūras nozarei būtiskākie jautājumi.

Piešķir līdzekļus kultūras pieejamības veicināšanai reģionos un nevalstisko kultūras organizāciju atbalstam

Tā kā Valsts Kultūrkapitāla fonds konkursa kārtībā ir izvēlējies projektus, kurus atbalstīt programmas “Profesionālu nevalstisku kultūras organizāciju atbalsts” un Latvijas reģionu kultūras programmas ietvaros, tad Ministru kabinets saskaņā ar pavasarī panākto vienošanos 2010.gada 14.septembrī nolēma atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu no budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 200 000 latu apmērā Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF), lai nodrošinātu kultūras pieejamību un mākslas nozaru jaunrades attīstību valstī.

No šīs summas finansējums 100 000 latu apmērā tiks piešķirts mērķprogrammai “Profesionālu nevalstisku kultūras organizāciju atbalsts” un 100 000 latu apmērā – 2010.gada Latvijas reģionu kultūras programmas projektiem, tajā skaitā projektam “Kurzemes kultūras programma” – 30 000 latu, projektam “Vidzemes kultūras programma” – 30 000 latu, projektam “Zemgales kultūras programma” – 18 000 latu un projektam “Latgales kultūras programma” – 22 000 latu.

Kinematogrāfisti: Atklātā vēstule par atbalstu Latvijas kultūrai un filmu nozarei

Filmu nozares pārstāvji publiskojuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Kultūras ministram Intam Dālderim un LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, uzsverot, ka „2010.gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, Latvijas valsts atbalsts filmu nozarei samazināts par 70%. Funkciju izvērtēšanas darba grupa bez jebkādām konsultācijām ar nozares pārstāvjiem šo atbalstu 2011.gadā iesaka samazināt vēl par 30%.” Turpināt lasīšanu “Kinematogrāfisti: Atklātā vēstule par atbalstu Latvijas kultūrai un filmu nozarei”